Latvijas dāmu basketbols pie panākumiem līdzjutējus pieradināja padomju laikā, kad «TTT/Rīga» 18 reižu (12 pēc kārtas!) kļuva par Eiropas spēcīgāko komandu. Varbūt kāds iebildīs, ka šiem izcilajiem sasniegumiem tiek pielīdzināta nule kā izcīnītā ceturtā vieta kontinenta čempionātā, tomēr mūžīgi sapņot par pagātnes zaļo zāli un zilajām debesīm nebūtu pareizi. Laiki mainās, un katrai paaudzei ir savi varoņi. Bet nekā citādi kā par varonēm(-ņiem) Latvijas izlases spēlētājas un trenerus nosaukt nevar.
Nesaprotu tautiešus, kuri tīmekļa vidē spļauj indi pa labi un pa kreisi, šļupstot par to, ka tie latvieši jau neko nevar izdarīt kā nākas. Bet tagad, kad mūsu komanda ir nostājusies blakus Eiropas varenajiem, tik un tā atradīsies kāds, kuram ceturtā vieta šķitīs neizpildīts uzdevums, jo, redz, varēja taču labāk nospēlēt gan pret krievietēm, gan viņu māsām baltkrievietēm. Taču varbūt vienreiz pietiek noniecināt citu panākumus, kuri dažiem acīmredzot raisa mazvērtības kompleksus. Tas, ko basketbolistes paveica Itālijā, ir mūsdienu Latvijas izcilākais sasniegums olimpiskajos komandu sporta veidos. Un varbūt beidzot jāiemācās novērtēt to, kas mums ir, nevis jāgremdējas atmiņās par to, kas reiz bija.
Nepavisam nevēlos zākāt vīriešu izlasi un joprojām uzskatu, ka spēles pret Horvātijas un Spānijas izlasēm bija labākais basketbols, kādu Latvijas izlase parādījusi pēdējos gados. Taču sieviešu izlasei ir kāda īpašība, kas nav vīriešu valstsvienībai. Tas ir uzvarētāju raksturs. Tieši šīs īpašības trūkuma dēļ kungi jau trešo reizi no čempionāta atgriežas nokārtu galvu, jo nespēj uzvarēt it kā vājākas komandas. Turpretī dāmas šīs īpašības dēļ spēja uzvarēt ņemamos pretiniekus, lai gan šajos mačos bija brīži, kad latvietes varēja salūzt. Jā, šoreiz medaļu nav, taču ir pamatotas cerības, ka pēdējo vārdu šis Latvijas izlases modelis vēl paturējis kabatā.
P.S. Uvja Helmaņa un Aigara Vītola atmiņas par «astotnieku» Turcijā un uzvaru pār Lietuvas izlasi pārbaudes mačā turpināja bērt sāli kungu izlases līdzjutēju brūcēs, bet beigu beigās apnika jau tiktāl, ka izraisīja vien ironisku smīnu. Nav brīnums, ka Latvijas basketbola vectēvam Jānim Zeltiņam radās loģisks jautājums: «Kur gan videoklips par mūsu meitenēm, kuras pirms diviem gadiem Eiropā bija sestās?» Bet ko gan prasīt no tiem, kam nacionālais sporta veids aprobežojas tikai ar pašu dīķī notiekošo, kā tas pierādījās vīriešu čempionāta pārraidēs. Tiklīdz mūsējie izstājās, labāko komandu spēles rādītas netika. Un vēl viens jautājums: kuram «ekspertam» tika vaicāts padoms, ja TV3, atbildot uz skatītāju neapmierinātību, izplatīja paziņojumu, ka nav bijusi gatava tik lielai skatītāju interesei? Vai tad tikai apdāvinātie zināja, ka dāmas var pacīnīties par medaļām? Latvijas sporta līdzjutēji nav dumji, bet atmiņa viņiem ir pat ļoti laba.
Foto: "Apollo"
|
