Foto: AFI
Skatīt attēlu pilnā izmērāValsts U-16 U-18 U-20 Kopā
1. Serbija 93 54 91 252
2. Francija 88 69 55 223
3. Spānija 79 57 72 220
4. Turcija 79 66 60 205
5. Grieķija 65 57 60 197
6. Krievija 78 55 61 194
7. Lietuva 58 49 69 189
8. Horvātija 48 69 44 161
9. Itālija 53 54 53 160
10. Izraēla 47 44 61 152
11. Slovēnija 34 33 81 148
12. Latvija 37 31 24 123
13. Bulgārija 1 26 17 43
14. Vācija 3 21 12 36
15. Ukraina 24 1 6 31
16. Gruzija 19 2 5 26
17. Maķedonija 16 - 4 20
18. Beļģija 7 10 1 18
19. Polija 8 7 - 15
20. Baltkrievija - - 11 11
21. Čehija 4 - 7 11
22. Islande 4 2 - 6
23. Igaunija - 5 - 5
24. Ungārija - - 4 4
25. Portugāle 4 - - 4
26. Rumānija - 3 - 3
P.S. Par 1. vietu 16 izlašu turnīrā pienācās 16 punkti, otrajiem - 15, trešajiem - 14, utt. Bet par pirmo vietu 12 izlašu turnīrā uzvarētājiem pienācās 12 punkti, otrajai vietai - 11, trešajai - 10, utt.
Trenera Vara Krūmiņa vadītā Latvijas U-18 izlase no Eiropas čempionāta Madridē atgriezusies ar bronzas cēlmetāliem. Mūsu valsts jauniešu komandu vēsturē tas ir labākā sasnieguma atkārtojums, jo pirms diviem gadiem Latvijas U-20 jaunkundzes mājās pārradās jau kā «bronzas meitenes». Vīriešu konkurencē šīgada junioru sastāvs pārspējis 1998. gada U-18 izlases ceturto vietu un 1999. gada U-16 komandas (galvenais treneris arī bija Krūmiņš) iegūto piekto vietu.
Svētdienas vakarā, no sirds priecājoties par junioru bronzu un Latvijas lielās izlases kārtējo panākumu pārbaudes mačos, šo rindu autors tomēr centās balstīties ar abām kājām uz grēcīgās zemes. Lai pārliecinātos, ka Latvijas vīriešu basketbols vienā vakarā uzreiz nav ielēcis Vecā kontinenta elitē, nācās «parakņāties» Eiropas jauniešu čempionātu arhīvos. Lai reitingu padarītu mūsdienīgāku, jāatskatās uz pēdējo desmit gadu turnīriem, kad bijušās Dienvidslāvijas republikas jau startēja katra zem sava karoga, bet mūsu zemē «repšikus» jau labu laiciņu kā bija nomainījis lats. Tā nu izveidojās labajā pusē redzamā tabula, kurā varam novērtēt jauniešu izlašu iespētos rezultātus kopš 1996. gada līdz pat šodienai.
Varbūt kādam tas nešķitīs gana objektīvi, bet jauniešu rezultāti ir lielās izlases spogulis. Pametot acis uz lapas labo pusi, tam var gūt pilnvērtīgu apstiprinājumu. Jā, varētu «piesieties» par Eiropas vicečempionu vāciešu zemo pozīciju, taču, būsim godīgi - Vācija bez Dirka Novicka diezin vai būtu augstāk par 14. vietu. Latvijas 12. vieta jauniešu konkurencē pilnībā atbilst tam, ko varam sagaidīt no nacionālās valstsvienības šoruden Spānijā. Iespējams, izdosies nostartēt par pāris vietām augstāk, bet... Iespējams, atkal nāksies samierināties ar to, ka mājās braucam jau pēc trim mačiem. (Tfu, tfu, tfu) Tomēr šoreiz runa nav par to, vai izveidotā liste precīzi sakritīs ar rezultātiem Spānijā.
Vēlreiz aplūkojot jauniešu rezultātus, rodas jautājums: kādēļ Latvijā par izgāšanos tika uzskatīti zaudējumi ebrejiem pēdējos divos finālturnīros? Protams, jauniešu komandu reitingā tuvāk esam slovēņiem un izraēliešiem, nekā 13. vietā esošajiem bulgāriem. Taču, iespējams, tieši šoruden Spānijā varētu izšķirties, pa kuru līkni virzīsimies turpmāk - uz augšu vai uz leju?
Piekrītu, ka pietiek taču desmit gados izaudzināt 12 (varbūt pat mazāk) augstas klases basketbolistus, un valstsvienība pa Eiropu varēs staigāt augstu paceltu galvu. Tomēr, lai jauniešu vecuma spēlētāji progresētu, svarīga ir arī iekšējā konkurence. Tieši tādēļ kvantitāte šajā gadījumā pāraug kvalitātē, ko apliecina NBA spēlējošie serbi, lietuvieši, spāņi, turki un francūži.
Pirms sākam no Latvijas basketbolistiem prasīt Pekinas vai Londonas olimpiskās spēles, varbūt derētu vispirms nostiprināt savas pozīcijas spēcīgāko divpadsmitniekā un noķert tos pašus slovēņus un ebrejus. Bet tas izdarāms, vēl vismaz trijos jauniešu turnīros uzkāpjot uz goda pjedestāla vai izaudzinot trīs «biedriņus». Galu galā arī no slovēņiem un ebrejiem tiek gaidīts, ka izdosies uzlēkt augstāk par sēžamvietu. Un vismaz pagaidām viņu cerībām iemesls ir pamatotāks nekā mums.
Reklāma |