TOP 5: Vimbldonas turnīra fināli

«Apollo», pēc ārzemju preses materiāliem
Pirmdiena, 7. jūlijs (2008) 15:23

Svētdienas Vimbldonas fināls bija no tām spēlēm, pēc kurām vēlies piezvanīt draugiem un pajautāt: «Vai tu to redzēji?»

Gandrīz piecas stundas Rafaels Nadals un Rožē Federers cīnījās viens pret otru un nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, kuru dēļ maču divreiz nacās pārtraukt. Trīskārtējais Vimbldonas čempions Džons Makinrojs paziņoja, ka šī bija visu laiku lieliskākā tenisa cīņa, kādu viņš redzējis. Tādēļ piedāvājam iepazīties ar pieciem atmiņā paliekošākajiem Vimbldonas turnīra fināliem.

1. Rafaels Nadals pret Rožē Federeru, 2008 - 6:4, 6:4, 6:7 (5:7), 6:7 (8:10) un 9:7.

Pirms runājam par tenisa spēli pieminēsim dažus blakusapstākļus. Lietus dēļ mačs sākās 20 minūtes vēlāk nekā paredzēts, turklāt to divreiz nācās pārtraukt. Pirmajā reizē tas nāca par labu Federeram, bet otrajā reizē - Nadalam. Ja spēle būtu ieligusi vēl vairāk, tad vājā apgaismojuma dēļ maču nāktos pārtraukt trešo reizi un pārcelt uz pirmdienu.

Jabkurā gadījumā spēle ilga četras stundas un 48 minūtes, tādejādi kļūstot par ilgāko Vimbldonas turnīra vīriešu vienspēles finālmaču.

Abi tenisisti kopā uzvarēja 149 izspēlēs, gandrīz divtik pārspējot nepiespiesto kļūdu skaitu, turklāt Federeram izdevās lieliskas serves, kad tas bija visvairāk nepieciešams - trešajā un ceturtajā setā, kā arī piektā seta sākumā.

Tikmēr Nadals pierādīja, cik spēcīgs viņš ir psiholoģiskajā ziņā. Divas neizmantotas mačbumbas ceturtā seta taibreikā jebkuru citu tenisistu būtu salauzušas, taču Nadals saņēmās un izšķirošajā setā Federeram bija tikai viena breikbumba.

Spānijas tenisistam izdevās pārtraukt Federera piecu gadu ilgo dominanci Vimbldonā un 65 uzvaru sēriju uz zāles laukumiem. Iespējams, viņš beidzot apklusināja kritiķus, izcīnot titulu ne tikai uz māla laukuma.

2. Bjerns Borgs pret Džonu Makinroju, 1980 - 1:6, 7:5, 6:3, 6:7 (16:18) un 6:8.

Pārdzīvot divas neizmantotas mačbumbas ir viena lieta, bet izcīnīt uzvaru pēc tam, kad esi izšķērdējis piecas mačbumbas taibreikā ir cita lieta.

Stoiskais un ļoti izveicīgais Borgs to paveica 1980. gadā, pārspējot nekaunīgo jaunekli Makinroju. Tiecoties pēc piektā Vimbldonas titula pēc kārtas zviedru tenisistam ceturtajā setā bija piecas mačbumbas, taču beigās uzvaru setā ar astoto setbumbu svinēja Makinrojs - 18:16.

Jāpiebilst, ka taibreiks ilga 22 minūtes, un Borgs pēcāk atzina, ka nav varējis iedomāties, ka piektajā setā viņam tomēr izdosies salauzt Makinroju. «Nekad tenisa laukumā neesmu juties tik vīlies kā toreiz zaudējot ceturto setu,» atklāja Borgs. «Kopumā setā man bija septiņas mačbumbas, taču Džons ikreiz atbildēja ar lielisku sitienu.»

Zviedrijas tenisists spēja atgūties piektajā setā, savas serves izspēlēs zaudējot tikai vienu punktu. Tomēr nākamajā gadā Makinrojs revanšējās, pārtraucot Borga piecu gadu uzvaru sēriju Vimbldonā.

3. Gorans Ivanisevičs pret Patriku Rafteru, 2001 - 6:3, 3:6, 6:3, 2:6 un 9:7.

Pirms septiņiem gadiem lietus Vimbldonā radīja pamatīgu jucekli, radot vienu no neaizmirstamākajiem gadījumiem «Grand Slam» turnīru vēsturē. Nokrišņu dēļ pirmoreiz kopš 1922. gada finālmačs tika pārcelts uz pirmdienu. Tādejādi 10 000 biļešu nonāca pārdošanā tikai divarpus stundas pirms spēles, kas publiku padarīja jaunāku un trakulīgāku.

Ivanisevičs izcīnīja uzvaru piektajā setā, kurš bija garākais piektais sets Vimbldonas turnīru vēsturē. Turklāt Ivanisevičs kļuva par pirmo wild card īpašnieku, kurš spējis uzvarēt turnīrā. Nokļūšana finālā jau bija neticams panākums.

Iepriekšējo trīs gadu Vimbldonas finālists raudāja, skūpstīja bumbiņu un kratīja kreiso roku, mēģinot izpildīt spēcīgu izšķirošo servi. Visbeidzot tas atmaksājās un Ivanisevičs pat nespēja noticēt, ka viņa Vimbldonas neveiksmes pieder pagātnei.

«Šķiet, ka es sapņoju,» atzina Ivanisevičs. «Kāds droši vien mani pamodinās un teiks: «Vecīt, tu neuzvarēji!»».

4. Venusa Viljamsa pret Lindsiju Devenporti, 2005 - 4:6, 7:6 (7:4) un 9:7.

Vecākā no māsām Viljamsām kļuva par pirmo tenisisti kopš 1935. gada, kura Vimbldonas finālā atspēlēja mačbumbu un izcīnīja uzvaru. Trešajā setā Viljamsa zaudēja ar 4:5 un 30:40, tomēr uz viņas lielisko backhand sitienu Devenportei nebija atbildes. Divu stundu un 45 minūšu ilgais trilleris bija garākais sieviešu vienspēļu finālmačs Vimbldonas vēsturē.

Turklāt Devenportei izšķirošajā setā radās lielas problēmas muguras savainojuma dēļ, taču amerikāņu tenisiste nepadevās un cīnījās līdz galam.

«Ikreiz, kad Venusa nonāca grūtībās, viņa nospēlēja lieliski,» secināja Devenporte.

5. Štefija Grāfa pret Gabrielu Sabatīni, 1991 - 6:4, 3:6 un 8:6.

Grāfa jau gadu nebija uzvarējusi nevienā «Grand Slam» turnīrā, turklāt pirms dažām nedēļām piedzīvoja bezcerīgu zaudējumu «French Open» pusfinālā pret Arantu Sančesu-Vikārio.

Fināls nebija skaists - Grāfa un publikas mīlule Sabatīni kopā zaudēja 12 savas serves otrajā un trešajā setā. Taču dramatisma mačā netrūka.

Trešajā setā Sabatīni bija vadībā ar 6:5 un 30:0, tomēr pēc teicama argentīnietes sitiena, kurš izskatījās pēc uzvaru nesoša, Grāfa spēja atbildēt. Pēc tam Grāfa lauza pretinieces servi un vairs nezaudēja nevienu geimu.

Šis bija Grāfas trešais no kopumā septiņiem Vimbldonas uzvarētājas tituliem.

Reklāma