2008. — Krievijas gads [4]

Jānis Freimanis, «Apollo»
Trešdiena, 25. jūnijs (2008) 14:22

Patīk tas vai ne, taču sportā 2008. gads līdz šim bijis Krievijas zīmē. Par lielās kaimiņzemes cilvēku un pēdējos gados arī finansiālajiem resursiem šaubu nav nevienam, tomēr pēc PSRS sabrukuma allaž kaut kā pietrūcis, lai komandu sporta veidos ne tikai «brauktu pēc zelta» ar nepamatotu pašpārliecinātību, bet patiesi spētu pietuvoties vismaz goda pjedestālam.

Futbola izlase, kā jau lielvalstīs ierasts, ir nacionālais lepnums, un tās rezultāti bieži vien atspoguļo sporta veselību valstī kopumā. Kopš Krievija kļuva par PSRS mantinieci, futbolisti Eiropas vai pasaules čempionātos ne reizes nespēja pārvarēt apakšgrupu kārtu. Lai gan ik pa laikam vietējie plašsaziņas līdzekļi uzbūra «nākamos Zidanus» un «nākamos Ronaldo», tomēr, spēruši soli pāri robežai, tie attapās vien viduvējību statusā. Šķiet, ka pirmoreiz kopš padomju laikiem Krievijas futbolam ir Eiropas līmeņa spīdeklis (Andrejs Aršavins), kas, neskatoties uz jau diezgan pieklājīgo vecumu (27 gadi), varētu kļūt arī par Eiropas līmeņa zvaigzni. Un vairs pat nav svarīgi, vai Krievijas izlase iekļūs finālā. Jau tagad ir skaidrs, ka pozitīvas pārmaiņas ir notikušas.

Pirms nedaudz vairāk kā mēneša Krievijas hokejisti no sporta veida dzimtenes pārveda zelta medaļas, UEFA kausu virs galvām pacēla Sanktpēterburgas «Zenit» futbolisti, bet maija sākumā ULEB Eirolīgas turnīrā čempionu titulu otro reizi trīs gadu laikā izcīnīja Maskavas CSKA. Ja vēl atminamies, ka pirms nepilna gada Eiropas čempionātā triumfēja gan vīriešu, gan sieviešu basketbola izlase, tad panākumu liste kļūst vēl pilnīgāka. Un tas viss uz fona, ka krievu hokejisti zelta medaļas nebija izcīnījuši kopš 1993. gada, bet basketbola laukumā vīriešu komanda zelta godalgas nebija redzējusi pat kopš PSRS laikiem.

Ko nevar nopirkt par lielu naudu, to var nopirkt par ļoti lielu naudu. Neapšaubāmi, Krievijā naudas netrūkst, tīras vai netīras — tas jau ir cits jautājums. Tomēr šogad izdevies ne tikai svaidīties ar naudu, kā bija ierasts tā sauktajiem jaunajiem krieviem, bet gan to ieguldīt, saņemot pretī rezultātu.

Skaidrs, ka ne jau visi krievu tautības cilvēki uz balli dodas treniņbiksēs un lakotās kurpēs vai uz jautājumiem svešvalodā atbild ar intelekta neskartu sejas izteiksmi. Tik milzīgā valstī kā Krievija netrūkst domājošu prātu, kuri gan ne vienmēr tiek uzklausīti. Krievijas komandu sporta veidu pārstāvji izskatās atguvušies no padomju laiku panākumu svinēšanas un sekojošās paģiru lāpīšanas. Beidzot ir saprasts, ka no tiem laikiem līdzi jāņem tikai labās iestrādes, pilnveidojot agrāko panākumu shēmas ar mūsdienīgāku skatījumu.

Tomēr to, vai šis būs pavērsiena gads Krievijas komandu sporta veidos, rādīs tuvākie gadi, jo krievu mentalitāte nekur nepazudīs. Pēc triumfa sekos svinības, bet pēc tām darbs būs jāturpina. Iespējams, ka tieši ar to līdz šim nav veicies, jo pēc svētkiem kājas kustējušās krietni gausāk un dusēšana uz lauriem šķitusi daudz pievilcīgāka. Varbūt šoreiz būs citādi un panākumiem nesekos sausuma periods.

Reklāma