Ziņas

Žurnāls «Karogs» maijā

Karogs
Piektdiena, 11. maijs (2007) 14:39

Žurnālā «Karogs» lasiet:

Žurnāla ievadesejā Reizē, reizē! Ieva Kolmane norāda uz neiespējamību adekvāti atainot rakstībā mutvārdu teksta informatīvo daudzveidību, zemapziņā alkdama ieviest rakstītā tekstā tikpat lielu haosu kā krogus sarunā, taču ar redaktora prātu vēsi piezīmēdama, ka „ideāla saruna, bez liekas piepūles reproducējama rakstos, ir perfekta zinātnieku saruna”.

Tekstos fragments no Aivara Kļavja triloģijas Viņpus vārtiem II daļas Rīgas kuprītis — autors rotaļājas ar baltajiem plankumiem Baumaņu Kārļa biogrāfijā. Viens no izcilākajiem portugāļu mūsdienu vidējās paaudzes dzejniekiem ir 1995. g. Briselē nogalinātais Luišs Migels Nava, viņa darbus atdzejojis Leons Briedis — „Ja arī es kaut ko esmu saskatījis, tad vienīgi cauri asinīm”. Latviešu dzeju numurā reprezentē Arvja Vigula „grafiskie” teksti („jūs drīkstat vien / pielaikot manu vientulību tāpat kā pielaiko tērpus”) un Eleonoras Tjarves dzejoļi. Publicējam fragmentus no Māra Bērziņa jaunās grāmatas Gūtenmorgens, arī Gunta Bereļa interviju ar autoru. Vēl no prozas divi Gundara Ignata stāsti — Kronītis un Par puiku.

Leģendārā Ņujorkas rakstnieku bohēma Elles ķēķis visiem zināma – tāpat arī viens no leģendas centrālajiem tēliem, dzejnieks Linards Tauns. Viņam veltīts šā numura Skats. Lasāmi iepriekš nepublicēti Tauna dzejoļi – cikls Aurēlijas grāmata, kurā apkopoti četrdesmito gadu otrajā pusē sacerētie teksti, un Pasaules karuselī, kur lasāmi dzejoļi, kas pēc Tauna nāves tika atrasti viņa dzīvoklī. Vēl – programmatisks teksts Debešķīgo pagānu sadzīvošanas manifests. Kārlis Vērdiņš skaidro, kas ir šis manifests, kādos apstākļos tas tapis un kādi ļauži piedalījušies tā radīšanā. Viesturs Vecgrāvis, apcerot telpu un laiku Tauna dzejā, vienlaikus mēģina ieskicēt dzejnieka portretu. Laura Puzāka rakstā Linards Tauns un Elles ķēķis izklāsta Tauna biogrāfiju, īpašu uzmanību pievēršot Elles ķēķa laikposmam.

Rakstu sadaļā vēsturnieks Kaspars Kļaviņš stāsta par vienu no pēdējiem Žila Verna romāniem Drāma Livonijā, kas mūsdienās aizmirsts pat Francijā. Romāna darbība norisinās 1876. gadā Latvijā – un Kļaviņš analizē Žila Verna priekšstatus par Latvijas vēsturi, kas stipri atšķiras no reālajām norisēm. Literatūrpētniece Ieva Jaunupe apcerē Eriks Ādamsons: prieks, skaistums un nacionālais šarms analizē Ādamsona dzejas poētiku. Literatūrvēsturniece Sandra Ratniece rakstā Latviešu literatūrkritikas attīstība no tās pirmsākumiem līdz 1905. gadam stāsta, kā un kāpēc literatūrkritika sašķēlās divās naidīgās nometnēs – „sociālistos” un „estētos”. Folkloriste Beatrise Reidzāne noslēdz pētījumu par latviešu nerātnajām dainām Nav paredzēts pārdošanai...

Apskatā intervija ar Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājas direktori Andru Konsti – māju un tās dzīvi tagad zinām „no iekšpuses”. Ziņojam par literārajām norisēm Latvijā, Pauls Bankovskis sniedz ieskatu pasaules literatūras raibumos, Edmunds Frīdvalds stāsta, ko lasa, bet Guntis Berelis vērtē Ilgoņa Bērsona Biobibliogrāfiju un Salmana Rušdi Klauna Šalimara latviskojumu.