Žurnāla «Rīgas Laiks» maija numurā [1]
«Rīgas Laiks»
Otrdiena, 8. maijs (2007) 15:46
Žurnāla Rīgas Laiks maija numurā:
Andrē Malro, universālās Francijas seja. Vita Matīsa par leģendu, kurai franču psihē ir tāda pati noslēpumaina loma kā melodiskai dziesmai – vācu dvēselē.
Edmunds Račinskis: «Varbūt liekas, ka viņa knābis ir pietiekami tālu, bet viņam ir rezerve, viņš var iztaisnoties, tāpat kā saritinājusies čūska, un aizsniegt.» Dzejnieces un ornitologa saruna par putnu kultūru.
Akadēmiķis Ļevs Landaus: «Arī pēc nāves man noteikti piešķirs Ļeņina prēmiju.» Juris Lorencs apskata padomju fiziķa neordinārās dzīves teoriju un praktikumu.
«Aina montēta ar izsmalcinātu nežēlību, kas droši iecērt savus žokļus katra maza bērna sapņos. Uz mirkli rodas sajūta, ka filmu uzņēmis Eizenšteins.» Pats smieklīgākais stāstā par Voltu Disneju ir tas, ka viņš nebija labs biznesmenis.
«Saikne man ir – ne jau tikai ar Romas impēriju, bet vispār ar vēsturi un cilvēces pagātni.» Anitas Admines pusdienas ar Platonu un Al Bano.
Par ekotūrisma neirotiski estētisko raksturu: Haralda Matuļa vēstule no Indoķīnas, kas nav nedz Indija, nedz Ķīna.
Socioloģisks gadījums kalnos ar Tāli Tisenkopfu; Agnese Gaile apmeklē Voltēru trimdā; Dāvis Sīmanis jnr. šķiro Holivudas filmu epistolāro mantojumu u.c.
Materiāls publicēts sadarbībā ar
