Ziņas

Žurnāls «Karogs» decembrī

«Karogs»
Piektdiena, 8. decembris (2006) 11:24

Žurnāls «Karogs» decembrī:

Inta Kārkliņa žurnāla ievadesejā «...un Ziemassvētku eglīte jūnijā» gaiši cer, «ka tad, kad Gaismas pili beidzot kopīgiem spēkiem uzcelsim, latviešu oriģinālliteratūra tajā būs gan pārstāvēta, gan pieprasīta un lasīta».

No dzejniekiem žurnālā Edvīns Raups («Es teicu / ka nevar visu ar asinīm / rakstīt Jo asins / ir pirmā kas / brīvē tikusi / rec») un Anna Auziņa (dzejoļu kopa «Forši jau tie citroni būtu»). Proza šoreiz pārstāvēta plašāk: šogad mirušā lietuviešu rakstnieka Gintara Beresņēviča esejas «No mirušo dzīves» un «Par Ziemassvētku dāvanām» Indras un Pētera Brūveru latviskojumā, Kristas Burānes stāsts «Pasaki», Aivara Freimaņa stāsts «Mironīša reitings» un pagājušā gadsimta Krievijas «nekronētā smieklu karaļa» Arkādija Averčenko trīs darbi, ko tulkojusi Valija Dombrovska.

Aivars Neibarts nu jau ir bezmaz leģendāra personība, nonkonformists gan dzīvē, gan dzejā. Viņam veltīta Skata sadaļa «Viscaur Neibarts», kurā lasāmi agrāk nepublicēti  Neibarta dzejoļi. Neibarta dzeju kritika līdz šim nav lutinājusi ar īpašu uzmanību, taču šoreiz to pamatīgi analizē gan Māris Salējs esejā «Neibarta dzejestības dzīvestība», kurā autors mēģina «ierakstīt» Neibarta dzejoļus literatūras kontekstā, gan Austra Gaigala apcerē «Dzejot nevar ne sākt, ne beigt». Par Neibarta traģiskās — un, kā atklājas, arī mīklainās — nāves apstākļiem un viņa rakstura īpatnībām intervijā Guntim Berelim stāsta dzejnieka atraitne Sarmīte Neibarte. Publicējam arī Martas Bārbales, Vitauta Ļūdēna, Andra Bergmaņa, Pētera Brūvera, Aivara Eipura un Amandas Aizpurietes atceres par Neibartu dažādos viņa biogrāfijas laikposmos. Nobeigumā — uzmetums Neibarta radītās valodas mazajai vārdnīcai, no kuras cita starpā uzzinām, ko nozīmē «muķī timpas nevaid» un kāda persona slēpās aiz segvārda Živodjors.

Rakstos divas esejas veltītas Jurim Kronbergam. Inese Zandere stāsta savus sapņus par Kronberga sapņiem, bet Ieva Kolmane dzīvo cilvēku Kronbergu mēģina pārtapināt metaforā.

Anekdotes vēsta, ka latvieši esot traki kašķīga nācija. Šādu priekšstatu rada arī Gundegas Grīnumas apcere «Tautiskas dejas» ap neuzceltu pieminekli Rainim un Aspazijai, kurā stāstīts, kādas ķibeles piemeklēja ideju par pieminekli Rainim un Aspazijai Lugānā.

Vēl — recenzijas par jaunākajām grāmatām — Krišs Forstmanis un Rihards Bražinskis apcer stāstu krājumu «Hermanis. Naumanis «Latviešu stāsti»», Anda Kubuliņa — Jāņa Rokpeļņa rakstīto Knuta Skujenieka biogrāfiju «Smagi urbjas tinte».

Apskatā — ziņas par novembra literārās dzīves spilgtākajiem notikumiem Rīgā un citviet gan Latvijā, gan pasaulē. Solveiga Elsberga stāsta, ko lasa, pārlasa un domā par skandināvu literatūru, savukārt Berelis šoreiz ievērtē Paula Bankovska svaigo «mazromānu» «Drēbes jeb Ādama tērps» un Margaritas Perveņeckas stāstu krājumu «Visi koki aizgājuši».