Žurnāls «Karogs» novembrī [1]
«Karogs»
Trešdiena, 15. novembris (2006) 10:15
Žurnālā «Karogs» novembrī lasiet:
«Lai lasītu, jānorobežojas no pasaules, un, lai norobežotos no pasaules, vajag lasīt,» — Guntis Berelis numura ievadesejā «Kaut kas notiks» apcer cilvēka un grāmatas attiecības pagātnē, tagadnē un iespējamā nākotnē, līdztekus slavinot savu plaukstdatoru «Dell Axim».
Tekstos šoreiz pārstāvētas trīs dažādas latviešu dzejnieku paaudzes, pa vienam indivīdam no katras: Edgars Bieziņš («manā kabatā nedaudz gaismas / manā saujā ir mazliet spirta»), Ieva Rupenheite («arī svētie raksti ir tālu no tā ko es rakstu») un Arnolds Auziņš («Mēs atkal uz debesīm dosimies, / Kur mūsu īstā vieta»). Jānis Einfelds atvainojas Rainim, ka aizņēmies viņa darba nosaukumu, un poēmā «Uguns un nakts» ataino gan mūsdienu sociālo padibeņu ikdienu, gan pamatīgi analizē Raiņa lugas iestudējumu — tā, kā māk vienīgi Einfelds. Laimas Kalniņas stāsts «Vecmāmiņa, kas mīlēja briesmu stāstus» aizved lasītāju pagātnē, bet Pauls Bankovskis stāstā «Sanāksmes protokolam pievienots vizuālās mākslas nozares konkursa projekta apraksts» daļēji pieskaras pēdējā laikā negaidīti aktuālai un pat skandalozai tēmai — mākslas attiecībām ar reālo dzīvi.
Skata sadaļa veltīta rakstniekam un komponistam Marģerim Zariņam. Varbūt viņš joprojām ir pats mīklainākais padomju laika rakstnieks, jo nevienam nav izdevies pateikt, kāpēc viņš rakstīja (un komponēja) tieši tā, kā rakstīja (un komponēja), un kāpēc jau sešdesmito gadu nogalē un septiņdesmito gadu sākumā viņa daiļradē parādījās tik spilgtas postmodernisma iezīmes, ka Marģeris Zariņš droši varētu konkurēt ar amerikāņu tā laika postmodernisma maniakiem. Turklāt atšķirībā no tiem Zariņš nezaudēja saikni ar latviešu un cittautu literatūras un mūzikas klasiķiem. Vēl jo mīklaināku Marģera Zariņa personību padara tas, ka ne tuvu visi viņa darbi publicēti un ne visas viņa pārdrošās ieceres realizētas. «Karogā» lasāms Marģera Zariņa garstāsts «Četras adaptācijas», kur autors par vairākiem gadu desmitiem apsteidzis Dena Brauna «Da Vinči kodu». Proti, Marģeris Zariņš četras reizes ironiski apspēlē pazīstamo Leonardo da Vinči gleznu «Svētais vakarēdiens», bībelisko sižetu projicēdams Latvijā. Savukārt Marģera Zariņa daiļrades pētniece Lita Silova stāsta par viņa netapušajiem darbiem, no kuriem saglabājušies tikai uzmetumi un melnraksti — un patiešām žēl, ka šos darbus neviens nekad neizlasīs. Ja nu vienīgi kāds autors turpinās Marģera Zariņa ieceres, kas, iespējams, to pelnījušas. Muzikologs Oļģerts Grāvītis, savulaik Marģera Zariņa draugs, atceras dažādus ar viņu saistītus piedzīvojumus.
Rakstu sadaļā Aivars Eipurs vērtē pēdējā gada laikā iznākušas 15 dzejas grāmatas, pieturas punktu kautri likdams brīdī, kad «Jauns medus» klajā nācis pašam. Ļoti īpatnēja saspēle izveidojusies starp dzejnieku Leonu Briedi un tulkotāju Valdi Bisenieku. Dialogā «Balss un atbalss» viņi mēģina tikt pie kārtējās skaidrības — kas īsti ir dzeja un kāpēc tai tik liela loma civilizācijas vēsturē. Par savu pieredzējumiem bagāto dzīvi intervijā «Kuraž Kriša piedzīvojumi» filosofam Augustam Miltam stāsta ASV dzīvojošais ārsts un rakstnieks Kārlis Zvejnieks, kas cita starpā radījis arī kolorītu, taču reāli neeksistējošu personu — tāmnieku dialektā rakstošo Kuraž Krišu. Elīna Kuple apcerē «Skrāpējumi arhetipiskajā kartē» analizē un klasificē Gundegas Repšes romānus-esejas, savukārt Austra Gaigala, Rimands Ceplis un Guntis Berelis vērtē Repšes jaunāko romānu «Vara rati». Vēl — recenzijas par Pētera Brūvera un Laimoņa Pura jaunākajām grāmatām un tulkotājas Renātes Ābeltiņas pārdomas par tulkotāja darba specifiku un problēmām.
Apskatā intervija ar Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vadību — valdes priekšsēdētāju Ingridu Vāvernieci un izpilddirektori Daci Pugaču, Pauls Bankovskis atstāsta globālajā tīmeklī klīstošas literāras ziņas un baumas, Guntis Berelis vērtē Gunara Saliņa Rakstu 1. sējumu, Gunāra Ievkalna romāna «Baltie vasaras mākoņi» 1. grāmatu «Saknes» un dramaturģes Leldes Stumbres romānu «Pacietības mērs», kas klajā nācis sērijā «Lata romāns». Tepat arī Latvijas literatūras dzīves hronika un ziņas.
