Ziņas

Žurnāls «Karogs» oktobrī [1]

«Karogs»
Trešdiena, 11. oktobris (2006) 12:52

Žurnāls «Karogs» oktobrī:

Žurnāla ievadesejā «Tumbu laiki» Arvis Kolmanis atzīstas, ka jau sāk izjust pagātnes smaržu, un šī pagātne smaržo pēc Reja Bredberija, «Jesus Christ Superstar» un Allažu «Ķimeļa».
Tekstu sadaļu atklāj Jānis Elsbergs, kas tulkošanas starplaikos beidzot pamanījies uzrakstīt «Septiņus pajaunus dzejoļus»: «...Ūdens rātni plūst / augšup no tāda kā falla un tad / lejup, virsū akmens sievietei / pārmaiņas pēc apģērbtai...». Publicējam fragmentu no Ērika Lansa jaunā romāna «Melanholiskais detektīvs» — literāri fantasmagoriska kokteiļa, kurā, iespējams, katrs lasītājs atrastu ko savai gaumei piemērotu (tieši tāds esot bijis autora nodoms). Vēl no prozas silts un sirsnīgs Ērika Kūļa stāsts «Puļķu muļķis». Karogā spoža debija — jaunais dzejnieks Ulvis Zirnis ar «Dzeju vienkāršiem suņiem un vienkāršai mīlai»: «Mēs iemērksim pirkstus formalīnā / Un izvilksim mākslā noslīkušas smadzenes.» Aivars Eipurs uzrakstījis ievadu vienam vienīgam Arta Ostupa dzejolim, paskaidrojot, kāpēc tieši šis dzejolis šoreiz nodrukāts žurnālā gluži vientuļš.

Skata sadaļa «Literatūras nots un mūzikas burts» šoreiz veltīta literatūras saistībai ar mūziku — un otrādi. Kritiķis Rimands Ceplis rakstā «Muzikants bez iemesla» stāsta par mūziķa tēla īpatnībām un funkcijām latviešu 20. gadsimta īsprozā. Savukārt Ruta Veidemane analizē muzikalitāti poētiskā tekstā. Roalds Dobrovenskis, kas savulaik publicējis vairākus biogrāfiskus romānus, kuri veltīti krievu komponistiem, šoreiz sacerējis autobiogrāfisku tekstu — atmiņas par savām attiecībām ar mūziku. Pēters Brūveris raksta ne tikai dzejoļus, bet arī dziesmu tekstus — un par šīs nodarbes specifiku viņš stāsta intervijā pašam ar sevi «Dzeja un  dziesmu teksti. Praktiķa vērojumi». Jānis Zālītis izklāsta divu tautā ārkārtīgi populāru dziesmu — «Dzintarjūras krastā» un «Bēglis» — tekstu vēsturi. Rihards Bražinskis esejā «Saberztā serde» prāto par absurda tekstiem smagā metāla mūzikā. Muzikologs Guntars Pupa mūzikas un teksta attiecības uzlūko no citas puses — kā mūzikai jāizpaužas prozas darbu struktūrā. Artūrs Kupjanskis analizē pirmo kordiriģenta tēlu latviešu literatūras vēsturē — «Mērnieku laiku» Pietuka Krustiņu. Imants Belogrīvs stāsta, kā mūzika un mūziķi funkcionē fantāzijas žanra tekstos.

Rakstos Gundega Grīnuma turpina savu rakstu sēriju par Raiņa un Aspazijas mantojuma likteni Lugānā. Šoreiz — gandrīz komisks detektīvstāsts, kas vēsta par pieminekļa celšanu Rainim un Aspazijai. Bārbala Stroda vēsta par šausmu literatūras poētiku un specifiku. Vēl — recenzijas par Noras Ikstenas eseju krājumu «Sīlis spoguļstiklā» un Astrīdas Beināres romānu «Kaupo un Svētais Grāls».

Apskatā — intervija ar rakstnieci Mirdzu Kļavu, Dzejas dienu notikumi.