«Apollo» politiskajā videočatā — Aigars Štokenbergs (TP) [1574]

«Apollo»
Ceturtdiena, 5. oktobris (2006) 00:01

«Apollo» politiskajā videočatā piedalās Aigars Štokenbergs — Tautas partijas (TP) Latvijas Republikas 9. Saeimas deputātu kandidāts.

Priekšvēlēšanu videočata kārtējais dalībnieks plašam vēlētāju lokam kļuva pazīstams brīdī, kad šogad Aigars Kalvītis aicināja savu padomnieku Aigaru Štokenbergu ieņemt ekonomikas ministra amatu. Salīdzinājumā ar demisionējušo priekšteci Krišjāni Kariņu (JL) jaunais kabineta loceklis šķita savaldīgāks un loģiskāks. Tieši Štokenbergam izdevās apslāpēt skaļo skandālu, ko šoziem izraisīja haoss projektu pieņemšanā ministrijas pārraudzībā esošajā LIAA.

Nu Štokenbergs ir viens no galvenajiem TP runasvīriem tautsaimniecības jautājumos. Ja Latvijai «oranžās» partijas vadībā lemts piedzīvot ekonomisko brīnumu, Štokenbergam jākļūst par tā «tēvu». Pagaidām ministram gan prozaiskāks, bet politekonomiski ārkārtīgi kutelīgs uzdevums — īsi pirms vēlēšanām 5. oktobrī veiksmīgi izsolīt «Ventspils naftas» valsts kapitāla daļas.

Portāla «Apollo» apmeklētāji šeit aicināti laikus uzdot jautājumus Štokenberga kungam. Bet jautājumi gan makroekonomiskajā, gan konkrētas Latvijas ģimenes budžeta apjomā iespējami sarežģīti un ministra kungam grūti atbildami. Vai iespējams sabalansēt valsts IKP rekordpieauguma tempus ar inflācijas ierobežošanas pasākumiem? Cik pamatotas iedzīvotāju bažas, ka inflācija valstī tiks apkarota uz viņu personiskās labklājības rēķina? Cik nopietni ņemamas aplēses, ka Latvija lemta Austrumu darba spēka importam? Vai TP gatava būtiski samazināt ienākumu nodokli, ja saglabās vietu Saeimas pozīcijā? Vai Latvija nedzīvo pāri saviem līdzekļiem un netērē nākamo paaudžu naudu, gan budžeta izdevumos pielāgojoties NATO standartiem, gan virzot TP lobēto ambiciozo «Jauno trīs brāļu» projektu? Cik liela valsts tautsaimniecībā ir t. s. ēnu ekonomikas un krievu naudas nozīme? Visbeidzot — kad amatpersonas no runām par latviešu «Nokia» zīmola radīšanu un valstiskās nepieciešamības Latvijā ražot vairāk produkcijas ar lielu pievienoto vērtību beidzot pāries pie reālas rīcības, lai radītu labvēlīgus apstākļus šo propagandas uzstādījumu realizācijai?

Reklāma

Videočats:

Jānis:
Pasakiet- KAA es GODIIGAA celaa varu nopelniit 30milj. vekseli?! Nu, fiksi, shtok!!! Tu tachu esi ekonomists!!! Pasaki man vismaz 6 veidus kaa to izdariit!
Aigars Štokenbergs:
Ja runa ir par to, ka sabiedrībā pazīstami cilvēki ir kaut ko pateikši par TP, tas nenozīmē, ka tā ir kampaņa. Tad atcerēsimies, ka mums ir virkne nevalstisko organizāciju, kuras varēja brīvi izteikties. Neatceros nevienu mēdiju, kurā būtu kāda no šīm organizācijām kaut ko labu pateikusi par TP.
Apse:
Vai taa ir taisniiba, ka deklaraacijaa TP deputaati neuzraada visu?! Un ka dazham labam skaidraa naudaa-maajaas ir pat vairaak nekaa 100.000?!
Aigars Štokenbergs:
Paklausieties, tas nav mans darbs pārbaudīt, cik katram ir mājās nauda, tam ir domātas speciālās iestādes.
zzk:
Vai taa ir taisniiba, ka TP pelna pienemot likumus "ar caurumiem" prieksh savas partijas sponsoriem, kuri veelaak atdod dalu nopelniitaa, izmantojot shos caurumus?!
Aigars Štokenbergs:
Nē, tā nav taisnība!
Jānis:
TP- gribat teikt, ka Skele ziedo vienkaarshi taapat 300.000 un necer tos atpelniit?!
Aigars Štokenbergs:
To jūs varētu jautāt Šķēlem. Man nav personiski sakara ar viņa ziedojumiem vai kādu citu viņa darbību
111:
Kā Jūs domājat, vai žoga uzlikšana šā gada 16. martā ap Brīvības pieminekli bija tas labākais variants? Kāpēc Tautas partija atbalstīja žoga uzlikšanu, bet necīnījās par to, lai šī žoga nebūtu. Jūs pieļaujat iespēju, ka šis žogs jums atņems dažus procentus vēlētāju balsu?
Aigars Štokenbergs:
Jā, es to pieļauju. TP nekad nav apspriedusi žoga jautājumu. Tikai Dzintars Jaundžeikers zināja to, ka teritorija varēja notikt nopietna politiska provokācija.
poilo:
Vai tas,ka daudzi paliks bez jumta virs galvas ar janvāri jūs neuztrauc? Vispār jau pāris tūkstoši ir palikuši uz ielas, starp citu ar bērniem arī ,ja kas! Vai varbūt jūs dzīvojat citur un to nezinat?
Aigars Štokenbergs:
Protams, es varētu viegli tikt vaļā no šī jautājuma sakot, ka tas ir pašvaldības jautājums.
latgalis:
kad valsts, beidzot ,ļaus uzņēmejiem godīgi strādāt?
Aigars Štokenbergs:
Runa šeit nav par valsti, runa ir par kontrolējošo institūciju attieksmi pret saviem klientiem.
no1:
1. Kā Jūs domājat likvidēt sastrēgumus Rīgā ? 2. Vai Jūs domājat paaugstināt pensijas un no kādiem līdzekļiem ?
Aigars Štokenbergs:
Man personiski ir savs plāns. Es visur eju kājām. Ir jāveicina ražošana un jebkura veida aktivitāte novados. Protams, var par 2 miljardiem eiro attīstīt sabiedriskā transporta struktūru.
Apollo:
Labdien, vai varam sākt videočatu?
Aigars Štokenbergs:
Sveiki! Varam sākt. Mans pirmais jautājums ir šāds: visas partijas sola mainīt kaut ko nodokļu sistēmā, kādas ir TP ieceres? Ir skaidri un gaiši pateikts: nekādu jauno nodokļu. Nevajag neko mainīt un grozīt. Uzņēmējiem vajag stabilu sistēmu. Valdība ir nolēmusi paaukstināt minimālo algu un neatliekamo minimumu. Tie cilvēki, kas saņem minimālo algu, maksās ne vairāk kā 14,6% nodokļos. Mazturīgie jau nākamgad maksās ievērojami mazāk. Noteikti celsim neapliekamo minimumu, kam vajadzētu atbilst minimālās algas izmēram. TP negrib ieviest nekādus jaunus nodokļus. TP piedāvājums ir attīstīt ražošanu novados. Spekulācijas ar nekustamo īpašumu - tur mums piedāvājums ir, ja tā ir vienīgā dzīvesvieta, tad šī īpašuma apliekamā likmei vajadzētu būt pēc iespējas mazākai. Mēs neatbalstām jaunu nodokļu likmes, mēs vēlamies nekustamā īpašumu nodokli, tādejādi rajonos varētu pašvaldības izlemt sev labāko risinājumu. Kā TP redz nākotni enerģētikas sektorā? Vai ir nodomāts pārskatīt PVN gāzei un koksnei? Kādā veidā mēs varēsim attīstīt biomasas izmantošanu? Negribētu piekrist, ka ir neskaidrības enerģētikas jomā, jo ir pieņemts rīcības plāns 2007-2016.g. Latvijas situācija ir uzlabojusies, jo līgumi ar Krieviju tiks slēgti kā ES - Krievija. Latvijā ir vislabākā situācija atjaunojamo resursu izmantošanā. Kad mēs runājam par atjaunojamiem energoresursiem, tad tas atsauksies cenā. Mēģinājumi subsidēt atjaunojamo energoresursu ražošanā, tas atsauksies uz cenu. Mums cenas būs lētākas kā citiem, jo mums ir Inčukalna gāzes krātuve, tā ir mūsu dabiskā priekšrocība. AES Ignalinā tiks būvēta, lai nodoršinātu Baltijas valstis, vēlviens būtisks iemesls, kāpēc tiek attīstīta AES, ir tas, ka šādā veidā ražot energoresursus ir drošāk un lētāk. Vai visā šajā kopainā ir vieta ogļu termoelektrostacijai? Latvijā ogļu patēriņš palielinās. Mums ir vajadzīgi papildus elektroenerģijas ieguves veidi. Ja IKP ceļas par 1%, tad elektroenerģijas patēriņš ceļas par 1,2%.