«Apollo» videočatā izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža [961]
«Apollo»
Ceturtdiena, 7. septembris (2006)
Šodien plkst. 14 videočatā atbildēt uz portāla «Apollo» apmeklētāju jautājumiem laipni piekritusi Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.
Skolas brīvlaiks beidzies, un bērni atgriežas skolā vai arī tikko sāk savas skolas gaitas. Jauns mācību gads, jauni uztraukumi.
1. septembra satikšanās prieks rimis, un tagad sākas skolas ikdiena. Starp jaunumiem izglītībā minams tas, ka apmēram 300 skolas izteikušas vēlmi elektroniski reģistrēt atzīmes. Latvijā trūkst simtiem skolotāju. Daudzās skolās nepietiek fizikas un svešvalodu skolotāju. Šogad Latvijā slēgtas septiņas skolas. Trūkst pirmskolas pedagogu. Presē lasāmās ziņas pārsvarā ir satraucošas un negatīvas.
Lai uzzinātu, kādas ir ministres idejas, plāni, domas un ieceres, kā vērst šo situāciju labāku, kādi ir labie izdarītie un vēl darāmie darbi, jautājiet un «Apollo» videočata tiešraidē gūsit atbildes uz saviem jautājumiem!
vecāks:
Cien, Rivžas kundze! Vai Jūs nevarētu atbildēt kāds ir Jūsu viedoklis par to, ka skolā par direktotu tiek iecelts cilvēks bez pedagoģiskās izglītības, kurš nevienu dienu nav nostrādājis skolā, bez tam ieņēmis vadošu amatu padomju laikā komjaunatnes komitejā, un poiedevām vēl tiek raksturots kā neveiksmīgs uzņēmējs.Vai tas ir kārtējais ceļš uz kādas skolas likvidāciju.
Baiba Rivža:
Skolas direktoram ir nepiecieshama pedagogjiskaa izgliitiiba, ja vinjam taada nav, tad vajadzeetu staaties un maaciities.
Vēlreiz Anna:
Rivžas kundze, kāpēc pagājušogad Druviete solīja, ka visās Latvijas skolās tiks mācīta Latvijas vēsture atsevišķi no pasaules vēstures, bet kad Jūs tikāt ministrijā "pie šprices", tika nolemts, ka ar tomēr ar atsevišķo Latvijas vēsturi "eksperimentēs" 39 skolās. Vai tas izskaidrojams ar ministres kundzes padomisko un promaskavisko domāšanu?
Baiba Rivža:
2006. 12. janvaarii rikkojuma Nr 31 Druvietes kundze noteica, ka ar 1. septembri aprobaacijas kaartiibaa jaaieviesh veestures maaciiba kaa atsevishkjs priekshmets.
voldemārs:
Cik Jūs maksājat savam frizierim?
Baiba Rivža:
Es maksaaju 5 Ls ikdienas frizuurai
itlums:
Kā tad īsti būs ar IzM īpašumu prihvatizāciju? Vai vismaz jums ir "iekšas" to blēdību apturēt, vai arī - esat tāda pati- uzpirkta?
Baiba Rivža:
Es neesmu uzpirkta un neko neprivatizeeshu...Mees esam nosleegushi jaunu nomas liigumu Lomonosova ielaa 5, kur atrodaas BKI.Mees neesam nevienu objektu, kas ir nepiecieshams izgliitiibai, privatizeejushi. Muusu ruupe ir studijas, zinaatne, skolas un skolotaaji.Leemums par privatizaaciju vai neprivatizaaciju tiek pienjemts IM.Pieljauju, ka cilveeki taa iisti nesaprot sho provcesu. Iespeejams, ka mees esam pie taa vainiigi, ka iedziivotaajiem tas netiek izskaidrots.
mums ir problēma:
Vai skolēnu vecāki un skolotāji ir tiesīgi pieprasīt Izglītības Ministrijai risināt jautājumu par skolas direktora atbilstību un atstādināšanu no ieņemamā amata ? Par skolu spriež pēc direktora. Ja direktors savā darba laikā skolā ir manāmi "kunga prātā", duļķainu un aizmiglotu skatu un nepieejams skolēnu vecākiem - vai tā ir norma?
Baiba Rivža:
Izgļiitiibas ministrijas valsts paarvaldei ir uzticiibas taalrunis, pa kuru var zvaniit un to risinaat.
susurs:
Jo vairāk ar savām pārbaudēm un kontrolēm Jūs pazemosiet skolotājus, jo vairāk Jums viņu trūks!Ne jau vienmēr visa būtība ir algās...Atsūta aprobežotus pārbaudītājus,kurš divdabja teicienu neatšķir no darbības vārda, un tāds kritizē skolotāju par ierakstiem žurnālā.Ielaidiet tos pārbaudītājus klasē un es paskatīšos, kā viņi prot (NEPROT) strādāt ar klasi!Ministrija-nepazemojiet skolotājus...!!!
Baiba Rivža:
Tas ir galvenokaart virziits uz Izgliitiibas valsts inspekciju. Mees jau esam par to ar vinjie runaajushi, ka ir jaabuut saprotoshiem.. Taa ir savstarpeeja saskarsme, kas ir jaaveido
krikamarita:
Kad Latvijā izglītības sistēma rēķināsīes ar bērnu attīstības pakāpēm un piedāvās bērnu spējām atbilstošu vielas apguvi. Pirmsskolā apgūs pašapkalpošanās spējas, saskarsmi ar vienaudžiem un apkārtējo vidi prasmi rotaļāties, spēlēties-tā nav normāla parādība, ka bērnam no dārziņa aizejot ir jāprot jau lasīt ar izpratni.Viņiem taču tikai seši gadiņi. Kur skolā paliek ābečnieku periods? Vai pamatizglītības pienākums nav iemācīt bērniem pamata zināšanas visos priekšmetos jeb varbūt deviņgadīgam zēnam būtu jāzin kā tiek aizpildīta " ANTILAS" veidlapa, kaut šajā vecumā pat tādu intrešu nav. Bērniem stundu skaits dienā pārsniedz pieaugušā cilvēka darba stundu skaitu. Sestās klases skolniekam astoņas stundas/8.00-16.00/un kur vēl gatavošanās nākamai dienai. Par vidusskolēniem vispār nerunāsim , jo viņi skolā pavada visu dienu. Man kā vecākam šķiet , ka ar katru jauno ministru un viņa komandu esošie uzdevumi bērniem mācību priekšmetos tiek pārstrādāti tā,lai izskatītos ka paveiktais darbs ir lielāks nekā iepriekšējai komandai un sarežģītāks bērnu uztverei.Kad beksiet eksperimentēt uz mūsu bērnu smadzenēm?Skolotājs šajā sistēmā ir kā tāds" āzītis" bez izvēles iespējām, jo viņam bērnam jāiedod tik daudz vielas apstrādei, lai gala rezultātā ministrijas ierēdņi bērniem varētu uzdot tik sarežģītus uzdevumus ar kuriem reizums pat paši netiek galā. Vai nevajadzētu tomēr vairāk uzklausīt skolotāju domas, jo viņi taču labāk redz cik daudz bērns ir spējīgs ņemt pretī un cik daudz dot atpakaļ.
Baiba Rivža:
Viens risinaajums vareetu buut jaunos izveidot jaunus standartus prikshmetus veerteejot, izrunaat to ar skolotaaju - ko vareetu palabot, iznjemt aaraa.. Latvijas iedziivotaaji Irijaa saka, ka pie mums ir laba izgliitiiba. Muusu beerni ljoti daudz zin, bet vinjiem ir gruuti to praktiski pielietot. Otrs variants ir pagarinaat maaciibu gadu, jo daudzaas citaas skolaas maaciibu gads saakas jau augusta viduu
esperanta:
Vēl nesen pilnā sparā tika nolikvidētas n-tās pirmsskolas iestādes, kam sekas izjūtam jau šogad-katasrofāli trūkst vietu bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs. Kāpēc Jūs no tā neko neesat mācījušies un turpināt pieļaut šo pašu kļūdu attiecībā uz skolām? Vai pēc 2-5 gadiem tikpat katastrofāli netrūks vietu pamatskolas izglītības iegūšanai, jo šodienas pirmsskolēni rīt jau būs pamatskolas apmeklētāji, bet skolas likvidē vienu pēc otras kā uz sacensībām-kurš vairāk un ātrāk to izdarīs, pēc principa-nav skolas, nav problēmu-nav jālauza galvu, kā atalgot mazo lauku skolu skolotājus. Mana mazmeitiņa parasti saka:"Domā līdzi!" Varbūt būtu laiks sākt domāt līdzi arī izglītības ministrijai?
Baiba Rivža:
Lieta taada, ka sho leemumu par skolu sleegshanu pienjem pashvaldiiba. Laukos klasee mazaakais beernu skaits ir 8 un ja nav, tad mees ljaujam apvienot. Ar 5 beerniem skola nevar finansiaali pastaaveet. Tad kad leemums ir pienjemts, pashvaldiiba suuta mums veestuli un tad mees skatamies, kaadas ir sho beernu iespeejas ieguut izgliitiibu citaas skolaas. Tikliidz beernu buus vairaak, ir ceriibas shiis skolas atjaunot, jo vinjas jau nekur nav pazudushas. Es arii esmu par to, jo skoleens dziivo tuvaak skolai, jo labaak
Ursula:
Mani kaitina neuzticēšanās skolotājam,Es mācu savu mācību priekšmetu ar dažādām formām, metodēm,kritisko domāšanu, interaktīviem darba paņēmieniem un riebjas, ka neko nejēdzoši ierēdnīši skraida pa skolām, salīdzina Tematiskos plānus un ierakstus žurnālā par izņemto vielu, tā ir skolotāju pazemošana...Skolotājam jādomā, ka tik papīros viss sakrīt, nevis kā mācīt bērnus, kā attīstīt viņu domāšanu, kā veidot radošu un interesantu stundu.Laikam kādiem nederīgiem ministrijas ierēdņiem pietrūkuši mīkstie krēsli?
Baiba Rivža:
Es tam pilniigi piekriitu. Valsts izgliitiibas inspekcijas galvenais uzdevums ir paliidzeet skolotaajam, lai vinjsh vareetu veikt savu tiesho darbu un pilnveidot sevi un samazinaat birokraatisko papiiru kaartoshanu.
L.P.:
Laikā, kad Eiropā domā par speciālo skolu skolēnu integrāciju, lasīju "Dienā" par milzīga kombinātā būvniecību, kur tiks nodrošināta visas (!) valsts nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu mācības, audzināšana un ārstēšana. Tiks radīta vide, kurā nedzirdīgie bērni tiks audzināti kā līdz šim un vēl vairāk uzsverot to atšķirības un noslēgtību no apkārtējiem. Pašiem sava skola prom no ģimenes un ikdienas vides, sava sporta zāle, savi uzvedumi un sava ierastā auditorija. Viss it kā notiek, bet bērni netiek iekļauti pārējā sabiedrībā. Vai tas ir īstais mērķis, kuru vēlamies? Vai tas ir īstais mērķis, kurš nepieciešams nedzirdīgajiem bērniem?
Baiba Rivža:
Tas ir projets, ko RD ir izvirziijusi. Te ir lielas iespeejas paliidzeet shiem beerniem profesionalaak kaa parastaa skolaa. Bet tendence, ka beernu ar iipashaam vajadziibaam meegjina integreet sabiedriiba Eiropaa kljuust arvien izplatiitaaka. Skola ir jaasagatavo beerniem ar speciaalaam vajadziibaam un citi beerni tam ir jaasagatavo. Ir jaabuut speciaaliem paliigiem skolaas, kas nodroshina visas vajadziibas. Jaanjem veeraa tas , ka finanseejums beernam iipashaa skolaa ir divreiz lielaaks nekaa parasti. Te ir veel daudz risinaami jautaajumi. Bet nepashaubaami labaaks variants ir meegjinaat integreet shos iipashos beernus sabiedriibaa.
Lonija:
Kāpēc IZM aicina Latvijas pedagogus strādāt DIVAS slodzes - t.i. 40 kontaktstundas nedēļā? 40 kontaktstundas nedēļā t.i. vidēji 8 stundas dienā, kas nav normāli. Skolotājs tiek nodzīts, seja kļūst pelēka, stundu kvalitāte pazeminās, stundas šabloniskas, pārbaudes darbu labošana kavējas, un bērniem arī kļūst grūti - vispirms jau garlaicīgi. Tāpēc jau runā par 1 SLODZI - padomju laikā tās bija 18, tagad 21 stunda nedēļā. Normāli un cilvēcīgi var strādāt, ja ir stundu sarakstā maksimums ir 20 - 25 stundas nedēļā, tālāk jau sākas virsstundas, - ar visām sliktajām sekām. Arī mūsu skolā ir skolotāji, kas strādā divas slodzes un jau aprīlī jūtu, ka viņi vairs nav spējīgi pat parunāt... Žēl, ka nevien IZM nav izdomājis ievest pedagogus no Ukrainas, Baltkrievijas vai Moldovas - gluži kā tālbraucējus šoferus vai celtniekus...
Baiba Rivža:
Es saprotu sho situaaciju un darbs nav viegls! Es pati straadaaju ar studentiem un zinu kaa tas ir. videejaa slodze mums ir 1,3 slodzes.Shiis 40 h ir paarrunaatas ar skolu direktoriem un arodbiedriibu, bet es pieljauju, ka sheit var atrast risinaajumus
Kitten_egucis:
Kā vērtējat augstskolu perspektīvu Latvijā? Domāts gan no mācīšanās, pētījumu viedokļa, gan arī kā iespējamo augstskolas beigušo darba vietu. Vai ir plānots paplašināt pētījumus datorzinātnes jomā Latvijas augstkolās?
Baiba Rivža:
Es ljoti perspektiivi veerteeju augstskolas. Patreiz ir probleema, ka mees gribeetu vairaak studentus tieshi uz dabasziniibaam, gan inzjeniertehniskajaas zinaatnees.
māte:
Esmu mamma pirmsskjolēniem-mums ir kolosāls dārziņš ,jaukas skolotājas, bet tas ir nenormāli, ka grupiņu,kura ir 48m2 liela apmeklē 24 bērniņi vecumā no 3-4 gadiņiem, bērniem nav vietas ,kur normāli rotaļāties, nav vietas ,kur pabūt ar sevi vienatnē vai tikai ar draugu parotaļāties........Nekad nestrādātu pirmsskolas iestādē, kaut arī mums ir paveicies ar kolosāliem pedagogoiem. Kad jūs sāksiet domāt par grupu atslogošanu, jaunu bērnudārzu celtniecību-situācija patreiz mūsu vlstī ir NENORMĀLA!
Baiba Rivža:
Beenudaarzu celshana ir Pashvaldiibas jautaajums. No muusu puses 2005. gada naaca priekslikums, ka liidz 3 gadu vecumam grupinjaa beernu skaits buutu 12. Dazjaadas pashvaldiibas iet dazjaadus celjus. Daugavpilii rindu nav. Liepaajaa censjas atbalstiit privaatos beernudaarzus. Liela probleema ir tieshi Riigaa. Es ceru, ka nacionaalajai naudai atbriivojoties, buus iespeeja celt jaunu beernudaarzus.
ildaxx:
Vai ir normāli, ka 9.klasē ir 29. skolēni un IZM neļauj klasi dalīt?Vai ir normāla līdzšinejā prakse skolēniem zvanīt uz palīdzības dienestu un želoties par to kas ienāk prātā(lasi:par to kas nepatīk),un tad tie skrien uz skolām ar savām komandām un tirpina skolotājus?Kad beigsies vecāku atļaušanās skolotājus dalīt -tas man patīk,bet tas man nepatīk-vākt parakstus?Vai 3.klases bērni daudz ko gūst mācoties saspiestā klasē kur ir vairāk par 28 .skolēniem?Kāpēc nesakrīt IZM izdotās audzināšanas stundu likmes ar rajona noteiktajām?Kur paliek šīs stundas?
Baiba Rivža:
Tas ir jautaajums par skolotaaju prestizju. Mees to meegjinam uzlabot paaugtinot algas, nodroshinot taalaakaas izgliitiibas iespeejas. Tomeer taa ir arii sabiedriibas vaina. Es luugtu vecaakus cieniit skolotaajus un risinaat shiis lietas aizejot uz skolu un runaajot ar skolotaajiem. Tas ir arii jautaajums par tiesiibaam un pienaakumiem. Mums, protams, ir tiesiibas, bet ir arii pienaakumi respekteet un cieniit citus.
atis:
Kad Jūs taisaties saukt atpakaļ iepriekš aizraidītos pedagogus un pensionārus, lai notiktu mācību process? Ko Jūs teiksiet tiem ilggadīgiem pedagogiem, kurus nevarēja tarificēt iepriekš, kā neatbilstošus , bet tagad būs derīgi darbam pat 1. kursa studenti bez prakses un pedagoģiskās izglītības?
Baiba Rivža:
Pirmaa kursa studenti ir deriigi visu laiku. Ja jaunieshi ir iestaajushies pedagogjiskaas izgliitiibas studijaas, tad vinji var to dariit.
alias:
Tūlīt atkal būs vēlēšanas un būs atkal cits izglītības ministrs. Atkal mainīsies prasības, programmas, noteikumi u.t.t. un atkal un atkal mūsu bērni un skolotāji ir izmēģinājuma trusīšu lomā. Kam, Jūsuprāt, šajā valstī ir jānotiek, lai vismaz visus četrus gadus būtu viens izglītības ministrs? Tikai, lūdzu, nevajag skaidrot demokrātijas pamatprincipus, Latvija ir ļoti tālu no demokrātijas.
Baiba Rivža:
Es piekriitu, ka tas nav normaali. Ja mees pskatamie Igaunija koleegjus, tad tur ir pavisam cita situaacija. Atliek tikai cereet, ka arii pie mums taa buus
Mareks:
Vai jūs no rītiem skrienat pa jūrmalu ?
Baiba Rivža:
Nee neskrienu, jo nedziivoju Juurmalaa. Dziivoju Jelgavaa. Man gan patiik peldeet baseinaa
Pīka:
Kā jūsuprāt ir pareizi, kad bērniem dārziņos maina pasniedzējus, vai visus gadus ir vienas un tās pašas audzinātājas, vai biežā pedagogu maiņa tomēr neietekmē bērnu psihi?
Baiba Rivža:
Tas ir atlkariigs, kaada ir taa audzinaataaja. Protams, audzinaataaji ar lielaaku pieredzi, kas zin, kas ir vajadziigs beernam ir daudz ieteicamaaki. Bet jaunie audzinaataaji var nest kaut ko jaunu audzinaashanaa
ija:
Kas Jūsuprāt ir lielāks speciālists savā priekšmetā-talantīgs mākslas vidusskolu beidzis mākslas skolotājs ar 25 gadu darba stāžu un 1,5 gadīgu augstskolas sertifikātu/60 kredītpunkti/, kuram neļauj strādāt, vai sākumskolas skolotājs ar B1- 36 stundu mākslas skolotāja kursiem, bez talanta un gribēšanas,bet kuram ir atļauts strādāt un direktors liek to darīt, jo nav , kas strādā? Kas nes atbildību par to, ka skolas atstāja talantīgi mūzikas un mākslas vidusskolu ,tehnikumu beiguši pedagogi, jo nepiekrita IZM prasībām vēlreiz studēt savā specialitātē/atlikušie studē un saņem algu ar 0,78 koef./ , tai pašā laikā skolās masveidīgi pieplūda izbijušie kolhozu, sovhozu, likvidēto rūpnīcu speciālisti, kuriem ļāva gada laikā pārkvalificēties par pedagogiem?Kas nes atbildību par pašreizējo izglītības haosu valstī?Paldies par atbildi!
Baiba Rivža:
Pretti tiek nostaadiitas galeejiibas. Ir ljoti daudzis skolotaaji, kas ir ljoti kvalificeeti. Mees esam virziijushi MK jaunus noteikumus, kas ljautu straadaat skolaa cilvekam ar bakalaura izgliitiibu, kam nav tieshas profesionaalaas izgliitiibas, bet kas ir gatavi divu gadu laikaa to uzsaakt.Pamatskolas skolotaaji ar savu izgliitiibu varees straadaat arii beernudaarzos. Baet kjiimijas, fizikas skolotaajiem, kuriem nav pedagogjiskaas izgliitiibas buus jaauzsaak papildus maaciibas.Galvenais ir vinjus pietrinaat naakt straadaat.Ja cilveekam ir veeleshanaas straadaat ar jaunieshiem, tad taada iespeeja tiks dota. Direktori jau daudzus zin, kas vareetu naakt straadaat, bet truukst tas likumiskais pamats, lai vinji to vareetu dariit
goo:
Ko domaajat par privātskolu izglītības kvalitāti. Vai dažas no tām nav problēmbērnu audzinātājas, jo no valsts skolām šie bērni tiek atskaitīti par uzvedības vai mācību problēmām. paldies!
Baiba Rivža:
Izveeleties, kur beernus suutiit, taa ir katra vecaaka iespeejas. Privaatskolas paplashina savas iespeejas un mees vinjus atbalstam.
