Ziņas

«Apollo» politiskajā videočatā Jākobsone un Dolgopolovs (SC) [17]

«Apollo»
Ceturtdiena, 5. oktobris (2006) 00:13

«Apollo» politiskajā videočatā piedalās Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone — partijas «Saskaņas centrs» (SC) Latvijas Republikas 9. Saeimas deputātu kandidāti.

SC gaidāma izmisīga cīņa, lai pārvarētu 5% barjeru un iekļūtu Saeimā. Partijai par nelatviešu balsīm jāsacenšas ar kreisākajiem konkurentiem — PCTVL un «Līdztiesību», kā arī jāmēģina piesaistīt kaut daļu latviešu vēlētāju.

Tālab SC mēģina uzrunāt latviešus kā kreisas ievirzes partija, kas iestājas par visu tautību saskanīgu kopā dzīvošanu neatkarīgajā Latvijas valstī. SC priekšvēlēšanu aģitācijā netrūkst sociāldemokrātisku uzstādījumu: vispirms celsim dzīvokļus, tad «Gaismas pili»; aicinājumu starpkopienu attiecību normalizācijā — integrācijai jābūt abpusējai, jāatvieglo naturalizācijas process valstī; ieteikumu izglītības reformas pilnveidē — protestē ne pret reformu, bet voluntāru tās ieviešanu krievu skolās.

Šķiet, no SC deputātu kandidātiem latviešu publikai vislabāk pazīstams Sergejs Dolgopolovs — vienmēr nosvērts, loģisks, turklāt latviski runā literāri pareizāk nekā daudzi pamatnācijas pārstāvji. Maz potenciālo vēlētāju, kuri atceras Dolgopolovu kā vidēja ranga kompartijas funkcionāru, bet daudziem viņš atmiņā kā lietišķs un darbīgs Rīgas vicemērs.

Portāla «Apollo» apmeklētāji šeit aicināti laikus uzdot jautājumus abiem SC pārstāvjiem.

Saeimas deputātu kandidātiem jāprot pārliecināt vēlētājus par savu rīcībspēju, tieši un konkrēti atbildēt uz latviešu auditorijai būtiskiem jautājumiem. Piemēra pēc, kāda ir SC attieksme pret okupācijas fakta atzīšanu/neatzīšanu? Kā vērtēt SC izteiktos pārmetumus par balsu pirkšanu pašvaldību vēlēšanu laikā Rēzeknē un Jūrmalā? Vai partijas ieteiktie izglītības reformas uzlabojumi nenozīmē faktisku tās atcelšanu? Kā SC domā mazināt daļas nepilsoņu neiecietību pret latviešu vairākumam svētām lietām? Kas jādara valdībai, lai izpildītu SC prasību un reāli apturētu Latvijas darbaspēka aizplūšanu no valsts?

Videočatu vada žurnāla «Nedēļa» žurnāliste Sallija Benfelde. 

Videočats:

 
 zuzu:
varbūt esmu palaidusi garām bet kā jūs vērtējat nacionālās bibliotēkas jautājumu - gaismas pils ja precīzāk! vajag vai nē?
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Vajadzīgas visas kultūras celtnes, bet ne jau par tādām cenām.
 
 
 labvēlis:
Kāda ir Jūsu attieksme attiecībā uz homoseksuālu cilvēku integrāciju sabiedrībā?
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Ziniet, mēs esam pieraduši kaut ko darīt ar kaut ko. Mēs girbām, lai cilvēki dara šo, to un vēl kaut ko. Mēs dzīvojam brīvajā valstī, tāpēc var visi izteikties tikmēr, kamēr tas netraucē citiem un neierobežo viņu tiesības.
 
 
 Mex:
Kā jūs domājat, kuros Latvijas reģionos jums būs vislielākais atbalsts?
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Tā būs Rīga un Latgale.
 
 
 aldis:
Pamatojiet, kāpēc Jūs neesat Maskavas piektā kolonna Latvijā? Vai tagad Jūs Balsotu par Latvijas neatkarību un vai ir kādas jomas, kur Jūs neatbalstāt Maskavas politiku? 
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Par to ir vairāki mīti. Mēs nedzīvojam pilsoņu karu apstākļos un uz Rīgu nevirzās kolonnas un tāpēc nav jēgas runāt par citām kolonnām.
 
 
 adolfs:
Vai zināt cik nepieciešams līdzekļu bērnu uzturam? Vai stādaties priekšā apmēram CIK, lai mūsu sabiedrība izaugtu par normālu,lai nevajadzētu skolā durt vienam otru nost, lai varētu normāli pulciņus apmeklēt? Vai domājat darīt kaut ko iesūnojušai tieslietu sistēmai, konkrēti jautājumos par uzturldzekļu piešķiršanu? Tas ka šobrīd tiesneši piešķir tik mazas alimentu summas ir absurds un kauns tos nosaukt par uzturlīdzekļiem. Vai vienam veselīgam vīrietim piešķirt 100 ls nav smieklīgi maz bērna uzturēšanai,ja pēcnācējs viņam ir viens? 
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Es gribētu teikt, ka tā ir atgriešanās pie iztikas minimuma un minimālajām algām. Vecākiem bērns vienmēr izmaksā dārgi.
 
 
 kosmoss:
Ja premjers būs Lemberga k-gs, vai jūs atbalstīsiet viņa kanditatūru
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Sākumā es gribētu redzēt visus pretendentus
 
 
 Xs:
Kā vērtējat savu līdzšinējo darbu domē?
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Divos periodos, pēdējie divi gadi ir ļoti negatīvi, bet iepriekšējie ļoti labi.
 
 
 Atbalstītājs:
Kāpēc jums ir tik vāja reklāmas kampaņa?
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Tapēc, ka mēs nejūtamies tik vāji :)
 
 
 Gepards:
Vai nebūtu loģiski piešķirt automātiski pilsonību Latvijas pilsoņu laulātajiem kā tas ir citās ES valstīs? Šis skaitlis nav liels un tas novērstu acīmredzamo diskrimināciju kopīgos ceļojumos ārpus Latvijas, kad vienam no laulātajiem ir jātērē laiks vīzu noformēšanai un nevajadzīgiem jautājumiem uz gandrīz visu valstu robežām.
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Ja cilvēkiem ir vēlme to darīt, tad to var darīt, tad valstij jāiet pretī maksimāli.
 
 
 Vēlētājs!:
Kā vērtējat TP un LPP/LC reklāmas?
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Neesmu ieskatījies, jo pats savu reklāmu arī neesmu redzējis. Ir divejādas emocijas, jo man ir žēl to cienījamos cilvēkus, kas ir iesaistījušies šajās kampaņās un kā likumdevēji paši apiet likumi.
 
 
 Zaķis:
Kuri politiskie spēki jums nešķiet simpātiski un nav pieņemams viņu darba stils?
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
VISI radikālie. Tie ir tie spēki, kuri grib, ja tā var teikt, lietot revolucinārus risinājumus.
 
 
 zaiks:
Jā, jā atkal par to pašu sasāpējušo jautājumu,kas diemžēl svarīgs ir daudziem cilvēkiem. Kāda būs jūsu rīcība vai arī tas jūs neinteresē tāpat kā TP par denacionalizēto namu īrniekiem? Ko lai dara tie īrnieki,kas ar janvāri nespēs samaksāt īri un būs jāatrodas uz ielas? 
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Man šis jautājums ļoti interesē, jo es pats visu esmu denacionalizācijas upuris. 1.Municipālo dzīvokļu celtniecība. 2.Pabalstu izmaksāšana. 3.Likums, kas regulē attiecības. 4.Mēs esam pieļāvuši kļudas organizējot denacionalizācijas procesu. Nevar būt tā, ka ar pirmo janvāri izmetīs uzreiz uz ielas.
 
 
 Jutta:
Kādam jūsuprāt jābūt skolu reformas mērķim? Vai 16 gadu ir par maz, lai iemācītos valodu, ja nav pret to aizspriedumu? Kā jūs varat izskaidrot to, ka Āfrikas valstu pilsoņi, norvēģi, nedaudzie japāņi, kas še uzturās daudz īsāku laiku un bieži vien pat neplāno apmesties uz pastāvīgu dzīvošanu, spēj latviešu valodu apgūt, kamēr krievvalodīgajās skolās ar īpašu valsts līdzekļu dotējumu rezultāti ir vāji, bet pateicības vietā - protesti? 
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Es nevaru piekrist, ka krievvalodīgās skolās ir slikti rezultāti, es bieži tiekos ar skolēniem un teiktu, ka daudzi runā brīnišķīgā latviešu valodā. Viena problēma ir latviešu valodas zināšana, neviens nenoliedz, to ka tā ir jāzin, bet otra lieta ir izglītības reforma kā tāda. Pirmais valsts valodas likums bija pieņemts 80.gadu beigās, visās rūpnīcās un citur bija radīta labestības atmosfēra, ja mēs šodien ar lielāku labestību atnestos pret cilvēkiem, kas mācās latviešu valodu. Es pati mācos sešpadsmito gadu angļu valodu un uzskatu, ka neesmu tādā līmenī, kādā vēlētos redzēt sevi.
 
 
 Nezinītis:
Kā Jēkabsone domā strādāt Saeimā, ja jau tagad savas reklāmas nolūkos izmanto valsts iestādes budžeta līdzekļus? 
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Vēls informēt, ka strādāju lielā aģentūrā, kur daži bija uzzinājuši par manu nodomu. Tad izmantoju iekšējo e-pastu, lai par to informētu darbiniekus.
 
 
 Pīka:
Kā jūs vērtējat savas izredzes vēlēšanās, kādas ir jūsu izredzes!
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Partijas - labas. Politiskā matemātika nav mana stiprā puse, protams, politiskie reitinigi ļauj spriest par mūsu izredzēm. 5% barjera būs pārvarēta. Jā mēs ieiesim valdošajā koalīcijā, tad arī domāsim par posteņiem.
 
 
 Laks:
Kāda ir panākumu atslēga? 
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Darbs. Liels darbs. Labestība. Sirds gudrība ir tā uz ko mums ir jāstrādā. Es gribētu teikt, ka nelieku = zīmi starp informētību gudrību un zināšanām. 
 
 
 elektro:
Kā veicas ar Noteikumu par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā izstrādi un pieņemšanu MK? Zināms, ka visu institūciju saskaņošanas process ir beidzies. Kad šie noteikumi būs pieņemti MK un kad stāsies spēkā
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Nestrādāju MK. Zinu, ka vairāki dokumenti diemžēl skābst bez īpašas kustības, piemēram, niteikumi par mājokļu apsaimniekošanu.
 
 
 DR. PUNK:
Vai Jūs jūtat Krievijas rūpes par tiem, kuri ir Krievi vai Krievijas labā dienējuši? Ja Latvijā ir 2 200 000 iedzīvotāju, no kuriem 40 % nav Latvieši, un zinot demogrāfiju. Ko darīt, vai nedarīt? (Kurzemes lepnums- kad tevi pazemo, labāk mirsti kaujā kā vīrs). 
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Īpaši nav skaidra jautājuma būtība. Es neredzu īpašas Krievijas rūpes par tiem, kas ir dienējuši. Piemērs, kaujinieki, kas dienējuši padomju armijā, ir lielas problēmas saņemt pensiju vai pabalstus.
 
 
 Jānis:
Ko Jūs meklējiet politikā? 
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Es neko nemeklēju. Es diezgan daudz bijusi, tikai ne tik augstā līmenī. Es gribētu teikt, ka es piedalījusies dažādos politikas jautājumu risināšanā. Sabiedriskais transports ir sakārtots, cits jautājums ir satiksmes problēmas.
 
 
 Skolnieks:
Vai privatizacijas process Latvijā ir saistīts ar to, ka Latvija ir ES nabadzīgākā valsts? 
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Viens ir cēlonis un otrs ir sekas. Privatizījas process ir tik samudžināts, ka nevarēja iegūt labumu no tā. Sava stulbuma dēļ neieguvām neko.
 
 
 Guntis:
Kā Jūs vērtējiet tiesībsargājošo institūciju un to vadītāju (A. Loskutova, J. Maizīša)darbu? 
 
 
 Sergejs Dolgopolovs un Anita Jēkabsone:
Mēs šajā jomā nepārdzīvojam lielu krīzi. Krīze ir tanī, ka mēs šodien nevaram risināt problēmas, jo policijai nav tehnikas nodrošinājums utt. Tiesību sargājošās institūcijas ir atkarīgas no citām institūcijām un varas. Jo tas viss ir kopā savienots. Vispirms tradicionālais jautājums par nodokļu likumu politiku. Ka nodokļi ir tik jūtīgs mehānisms, ka ar to ir jārīkojas ļoti uzmanīgi. Jādomā par to, ka nodokļus stimulē uzņēmējdarbība. Minimāla alga ir tāds mīts, jo palīdz saskaitīt Rīgas domes priekšēdētāja algu. Reālā alga dažviet ir stipri lielāka par minimālo, bet citur protams ir minimālā. Kā Jūs domājat iegūt papildus ienākumus, piemēram, ar kādiem nodokļu veidiem? Kamēr vidējā daba algas samaksa nebūs tuvojusies ES vidējam līmenim, tikmēr par to runāt būs viegli, kamēr nebūs vidējā alga kā Lielbritānijā, Spānijā vai Grieķijā. Ir minimālā alga un ir iztikas minimums. Ja minimālā alaga pārsniedz iztika minimumu, tad viss būt kārtībā. Tieši iztikas minimums būs rādītājs kā ir jāstrādā ar minimālo algu. Globālā sasilšana un klimata izmaiņas. Enerģijas atkarība no Krievijas. Alternatīvie enerģijas ieguves veidi. Kas būtu jādara lielos vilcienos? Vai Latvijai, piemēram, ir jāatbalsta biomasas ražošana vai jāpiedalās AES būvniecībā utt. Latvija importē pusi no elektroenerģijas, ko patērē. Šeit ir jādomā par divām lietām, viena ir jādomā par tehnikas progresu, kad mēs varētu iztikt ar atjaunojamiem resursiem, jo šobrīd nevar tikai šādā veidā iztikt. Šodien mēs varam iepirkt elektroenerģiju un benzīnu no rietumiem un austrumiem. Jāskatās tikai, kur ir izdevīgāk. Kādi 90% no dzīvojamajām mājām ir būvētas pagājušajā gadsimtā, kuras nesatur siltumu iekšā, jo caur logiem un sienām tas aizplūst prom. Energoresursu taupīšana Latvijā ir pilnīgi jauna problēma, pirms 20 gadiem biju šāda veida konferencē Somijā. Mums ir divas problēmas, ir jāizvērtē energoresursu kopums Latvijā un katram ir jāzvērtē savs patēriņa veids. AES būvniecība ir ļoti emocionāls jautājums, jo pēc černobiļas avārijas, cilvēkiem ir lielas bailes no kataklizmām un katastrofām. AES celtniecība ir vienīgā nozare, kur ir izstrādāta starptautiskā kontrole, kura kontrolē visu - sākot ar projektu un beidzot ar celtniecību. Nedomāju, ka būtu prāta darbs celt ogļu termoelektrostaciju. Elektronerģija nav liela problēma. Nedomāju, ka elektroenerģijas pirkšana būtu apdraudējums.