Ziņas

Žurnāls «Karogs» jūnijā

«Karogs»
Piektdiena, 9. jūnijs (2006) 11:09

«Karogs» jūnijā lepojas ar Veltas Sniķeres dzejas kopu, poļu «jaunvilnieti» Ādamu Zagajevski (1945) Ingmāras Balodes atdzejojumā un nule pirmo dzejas grāmatiņu piedzīvojušo Gaiķu Māri — savrupnieku un hipiju tīrradni, kas Berelim intervijā klāsta, ka dzejai jābūt palīdzīgai, citādi no tās nav nekādas jēgas.

Prozas apcirknī gados jaunā literatūras «veterāne» Inga Ābele ar fragmentu no topoša romāna «Paisums» un daudziem sen un labi pazīstamais Latvijas Radio diktors, seniors Rihards Kalvāns ar debiju autobiogrāfiska stāsta žanrā — atgriežamies 1965. gada Latvijas padomju vasarā.

«Skata» tēma šoreiz saistās ar bezjēgu un nesakarīgu murkšķēšanu. Pateicoties īru absurda dramaturģijas klasiķa Semjuela Beketa simtgadei, neloģiski loģisku pasauli, absurdu un nonsensu sasparojies apcerēt Arvis Kolmanis ievadesejā «Kādu laiku pēc Bābeles», sadūšojušies arī daži vietējie filosofi — Ieva Kolmane, Māra Rubene, Jana Kukaine, Jānis Taurens un Artis Svece, kaut pirmajā brīdī filosofu attiecības ar muļķību šķiet visnotaļ saspīlētas. Skaistumam un garšai klāt piesviests gabaliņš iz Daniila Harmsa un sūri grūti piemeklēti žanra paraugi iz mūsdienu pašu mājām (jā — kāpēc tādu tik maz!?): ar smalkiem pastāstiem no Gūtenmorgena dzīves mūs pabaro Māris Bērziņš, savukārt Andris Zeibots šoreiz nāk klajā gandrīz vai ar gadu gados sastrādāto tekstu izlasi, tostarp piesaukdams gan Ēvaldu Mērnieku, gan Dabeč-Vaiksmi, gan Kšemilbeku, kas «nēsā sumpurni uz sava purna negantā».

Bet «Rakstos» sablīvējušies vairāki pamatīgi teksti. Imants Belogrīvs sīki izpētījis latviešu un britu kultūras sakaru mazzināmo vēsturi XX gs. pirmajā pusē — turpinājumu sola nākamajā numurā. Tikmēr Solveiga Elsberga, ko labi pazīstam kā tulkotāju no skandināvu valodām, dalās atmiņās par pieredzētajām ērmībām, ar kādām «uz trūdošo Rietumu kultūru» orientētam interesentam nācās sastapties padomju laikos. Vērīgā pētniece Gundega Grīnuma turpina lasītāju iepazīstināt ar «latviešu Mekas» Kastaņolas hronikām. Recenzijās vērtēts Aināra Zelča romāns «1940», Jura Zvirgzdiņa pēdējā laika devums paklausīgiem un nepaklausīgiem bērniem, Antona Supes triloģija «Dzīves labirintā», Āra Puriņa grāmata «A. Niedra. Četri gadi un viss mūžs». Savukārt mediķis un nerimtīgais interesents Jānis Liepiņš stāsta par savdabīgu personību, igauņu rakstnieku Reinu Sepu, kas daudzus gadus dzīvojis Latvijā.

Karogs intervē LU Latviešu valodas institūta direktori valodnieci Ilgu Jansoni, no divām pusēm uzlūko Rakstnieku savienības rīkotā Iesācēju autoru semināra jēgu un nozīmi, nesen «rakstniekos» iestājusies biedre kavējas pārdomās par Latvijas Rakstnieku savienības maija pilnsapulci, Pauls Bankovskis stāsta, kas tāds jocīgs noticis pasaules literārajā dzīvē, bet Berelis tikmēr nodevīgi un pa kluso aprakstījis tā paša Paula jauniznākušās grāmatas — «Skolu» un «Ofšoru»...