Ziņas

Žurnāls «Karogs» aprīlī

Karogs
Trešdiena, 12. aprīlis (2006) 12:00

Žurnālā «Karogs» aprīlī lasiet:

Numuru ievada Intas Kārkliņas eseja Uz pavasari cerot. Tekstu sadaļā jaunākie latviešu autoru darbi: Pētera Brūvera Valkā sarakstītā dzejoļu kopa No Valkas burtniecības, Imanta Auziņa dzejoļi no topošā krājuma Plaiksnījumi, Ingas Graudiņas stāsts Atpakaļ uz Poliju, arī Ingas Žoludes stāsti Zelts un Pabažos ir priedes. Žurnālā pirmpublicējums – fragmenti no XIX gadsimta autobiogrāfiska manuskripta, kura autors ir neizglītots latviešu zemnieks Ādams Purmalis: „Un tad sāku mālus ēst, bet ar pirkstu aptaisīju mutē slapju, tad ņemt ar slapju pirkstu no krāsns mūra un tad mutē iekšā. Tad tas bij vislabākais ieradums un gārdums. [..] Tad es izēdu tādus lielus, lielus caurumus no krāsns, kad ar tika vīriem ko mūrēt ciet.”
Skata sadaļa veltīta folklorai. Dace Bula raksta par tendencēm mūsdienu folkloristikā, Valdis Muktupāvels par dzīvi mirušiem prūšiem, bet Aigars Lielbārdis par „tautas poēziju”. Rūta Muktupāvela izpētījusi, kas ir „atzīdenis”, un apcer atzīdeņa fenomenu latviešu un lietuviešu kultūrā, turpretim Sanita Bērziņa-Reinsone iepazīstina lasītāju ar vadātājiem un maldīšanos. Ilmārs Šlāpins ar diskursu uz lūpām stāsta latviešu literārās anekdotes, savukārt Egila Zirņa tautasdziesmas veidotas latviešu tautas mutvārdu daiļrades labākajās tradīcijās.

Kāda saistība fizikai ar dzeju? Jautājums nebūt nav absurds – un to apliecina fiziķa un akadēmiķa Jura Zaķa Rakstu sadaļā lasāmā eseja Fiziķis pie liriķiem vai Saprast, tikt saprastam, saprasties. Proti, gan fiziķis, gan liriķis, lai izteiktos, lieto valodu. Tiesa, šīs valodas funkcionē pēc dažādiem principiem, tomēr arī fiziķis spēj saprasties ar liriķi. Vienīgi – neatbildēts paliek jautājums par to, vai liriķis būs spējīgs saprast fiziķa valodas kodu.

Jaunā dzejnieka Riharda Bargā krājuma Labi novērtējums līdz šim lielākoties bijis visai skarbs. Tulkotājs Dens Dimiņš rakstā Vairāk nekā labi piedāvā R. Bargā izaicinošos un lāgiem šokējošos tekstus uzlūkot no pavisam cita skatpunkta, savai argumentācijai izmantojot plašas kultūras vēstures, tostarp arī dažādu subkultūru un valodu zināšanas.

Gundega Grīnuma, turpinot rakstu sēriju, kurā vēstīts par dažādām līdz šim gandrīz nezināmām Raiņa un Aspazijas dzīves (un pēcnāves likteņu) epizodēm, šoreiz stāsta, kā un kāpēc trīsdesmitajos gados nerealizējās iecere Kastaņolā izveidot Raiņa muzeju.

Apskata sadaļā – intervija ar Ēriku Hānbergu par 2005. gada Literatūras gada balvu, ar literatūru saistītu notikumu hronika, Guntis Berelis vērtē jaunākās grāmatas.