Žurnāls «Princese» martā [14]
«Princese»
Trešdiena, 1. marts (2006) 00:02
Iznācis žurnāla «Princese» marta numurs!
Vācu tirdzniecības tīklā pagājušā gada nogalē parādījās kalendārs, kurā 12 inscenētās bildēs redzamas erotiskas ainas no Bībeles. Šo kalendāru veidoja Kacvangeras luterāņu draudzes jauniešu grupa.
Jāteic, šīs draudzes dzīve ir visnotaļ interesanta un krāsaina, par ko var spriest, iepazīstoties ar Kacvangeras draudzes mājas lapu www.bibelkalender.de. Savukārt pirms kādiem četriem gadiem to pašu Vāciju saviļņoja baznīcā fotografēta fotosērija kādam erotiskam izdevumam. Vismaz kāda vāciešu daļa uzskata, ka reliģija un erotika nemaz nav tik nesavienojamas lietas. Klasiskās erotiskās literatūras paraugs «Zālamana augstā dziesmā» arī galu galā ir Bībeles sastāvdaļa.
Bet nu atgriezīsimies pie sākumā pieminētā kalendāra. Fotogrāfiju autors Stefans Vīsts apgalvo, ka virkne Bībeles stāstu tā vien strāvo erotiku. Un kāpēc, lai nestrāvotu, ja Bībele ir stāsts par cilvēces vēsturi un visu, kas ar to saistīts, vīriešu un sieviešu attiecībām tai skaitā. Kas tad saista visciešāk vīrieti un sievieti? Seksuālā ieinteresētība. Ja Daba vai Dievs nebūtu ieprogrammējuši interesēties abiem dzimumiem vispirms seksuālajā plānā, necik tālu cilvēks kā suga nebūtu attīstījies. Tieši seksualitāte ir spēcīgākais dzinulis, kas liek progresam attīstīties. Tāpēc mani, piemēram, nemaz neizbrīna Noierungenas baznīcas mācītāja Bernta M. Grasera, kas atbalstījis kalendāra izdošanu, vārdi: esot brīnišķīgi, ka jaunieši un pusaudži nododas Bībeles studijām.
Protams, priecē, ka reliģijas izpratnei tik tuvi cilvēki saprot laika garu un neaicina jauniešus atpakaļ iepriekšējo gadsimtu izpratnē par seksualitāti un mūžīgo grēcīgumu.
Jo zinošāks ir cilvēks, jo domājošāks, jo tuvāk viņš nonāk pamatidejas izpratnei — ko tad tas Dievs ir iecerējis un kā ar viņu var sadarboties, nevis nemitīgi justies vainīgam tā priekšā. Ar mūžam vainīgu taču grūti sadarboties un virzīt ideju tālāk. Es neticu, ka Dievs ir tik aprobežots, ka vienīgais, kas viņam vajadzīgs, likt just visiem savu varu un labie darbi no padoto puses iespējami tikai aiz bailēm.
Bet nu no gada beigām pārcelsimies uz februāra nogali. Musulmaņi trako: viņu Muhamedu kāds atļāvies uzzīmēt karikatūrā. Kaut kā man tas dikti atgādina bērnu stāstiņu par kazlēnu, kas mācēja skaitīt līdz desmit. Visi, kas tika saskaitīti, palika dusmīgi. Tie, kas nemāk skaitīt, kļuva dusmīgi uz kazlēnu, kas to prata. Protams, ka neizglītotam cilvēciņam nav grūti iestāstīt, ka citādāks skatījums ir pagalam grēcīgs un zaimojošs.
Sašutušajam reliģiskajam fanātiķim nemaz nevajag redzēt pašu zīmējumu. Viņam savas svētās dusmas jāizgāž pār Eiropas valstu vēstniecību logiem un durvīm. Kā jums, cienījamie lasītāji, liekas, vai viņi paši izdomāja tā ārdīties? Protams, ne! Tie, kas rausta varas pavedienus, sev izdevīgu politisko situāciju būvējot, gluži vienkārši sakūdīja pūli. Tas aunu bars jau brien, kur dzen!
Vai es gribu salīdzināt Rietumu civilizāciju ar arābu pasauli? Vai gribu apgalvot — tie tur ir pagalam stulbi un tumsonīgi. Noteikti ne! Kā šeit, tā tur ir gana daudz apgaismotu un izglītotu cilvēku. Kā te, tā tur netrūkst neizglītotu brašuļu, kuru primitīvo agresiju bez grūtībām var virzīt, kā vien virzītājam vajag. Es ticu, ka agri vai vēlu saprāts gūs virsroku! Es ticu, ka Homo sapiens visu būtību aizvien dziļāka izpratne padarīs pasauli harmoniskāku! Erotiskais Bībeles kalendārs to apliecina.
Aicinot izglītoties un domāt —
Rita
Materiāls publicēts sadarbībā ar
