Ziņas

Žurnāls «Karogs» decembrī

Karogs
Otrdiena, 13. decembris (2005)

«Viņš redzēja to, ko agrāk nebija varējis saskatīt, un dzirdēja to, ko agrāk nebija varējis sadzirdēt», raksta Selma Lāgerlēva. Lai šie vārdi piepildās. Karogs decembrī publicē divus darbus no zviedru rakstnieces noveļu cikla Kristus leģendas Mudītes Treimanes tulkojumā un novēl lasītājiem priecīgus Ziemassvētkus. Viena no šā gada Prozas lasījumu dalībniecēm ir Nīderlandē dzīvojošā krievu rakstniece Marina Paleja, kuras darbs Viensēta nominēts 2004.g. I.P. Belkina literārajai prēmijai kā gada labākais garstāsts. Rakstniece vēlējusies, lai stāsts par dažādu nacionālo kultūru saskarsmi, par cilvēku svešumā, ārpus savas zemes, tiktu publicēts katrā no Baltijas jūras reģiona valstīm — tagad ar to Arvja Kolmaņa tulkojumā var iepazīties latviešu lasītājs. Guntis Berelis intervē prozistu un žurnālistu Andreju Ļevkinu, kādreizējo žurnāla Avots krievu varianta Родник redaktoru, kurš ilgus gadus dzīvojis Rīgā; turpat pie intervijas arī vairāki A. Ļevkina stāsti G. Bereļa tulkojumā. Ar japāņu dzejniekiem Kadzuko Širaiši un Mucuo Takahaši, kuri novembrī viesojās Rīgā, lai piedalītos starptautiskās izstādes Sarunas ar sniegu un ledu ietvaros rīkotajos Japānas un Latvijas dzejas lasījumos, sarunājas Līga Buševica, lasāma arī japāņu autoru dzeja. Latviešu jauno dzejnieku paaudzi žurnālā šoreiz pārstāv Ruta Štelmahere.

Skata sadaļa veltīta latviešu rakstniekiem 1905. gadā. Rakstnieku saistība ar šiem notikumiem bija tik cieša, ka nudien nav skaidrs: vai rakstnieki inspirēja 1905. gadu, vai arī – 1905. gads tik ļoti iespaidoja rakstniekus, ka šiem traģiskajiem notikumiem jāpateicas par latviešu literatūras uzplaukumu. Vismaz – šādu iespaidu rada Līvijas Volkovas fundamentālais apcerējums «Rakstnieks nesa lielo ieskandinājumu laikmetam», kurā stāstīts par Kārļa Skalbes, Antona Austriņa, Jāņa Akuratera un citu rakstnieku attiecībām ar 1905. gadu. Tēmu turpina Sandra Ratniece, iezīmējot ļoti jaunā Linarda Laicena (interesanti, ka vēlākais avangardists tolaik rakstīja stipri tradicionālus pantus) biogrāfijas līkločus ap 1905. gadu. Ilgonis Bērsons rūdīta bibliogrāfa pedantismā rakstā Cenzoru zīmuļi, kameru durvis, šāvēju lodes sniedz 1905. gada rakstnieku represiju hroniku. Gundega Grīnuma apcerē Neuzrakstītā 1905. gada vēsture á la Rainis stāsta par līdz šim tikpat kā nezināmiem notikumiem. Proti, par to, kā Rainis 1906. gadā Cīrihē uz karstām pēdām ierosināja sarakstīt 1905. gada notikumu vēsturi un kā šī iecere izputēja. Pa vidam lasāms arī interesants latviešu bēgļu sabiedrības raksturojums. Artis Svece, ņemot palīgos reanimētu Šerloku Holmsu, mēģina tikt pie skaidrības, pēc kādiem principiem vadās vēsturnieki un rakstnieki, «taisīdami» vēsturi. Jo – tekstam par vēsturi allaž visai attāla saistība ar reālajām vēstures norisēm. Guntis Berelis esejā Miroņi un metaforas nonāk pie secinājuma, ka literatūras vēstures mācība pagalam drūma – rakstnieki gaišākās un cēlākās metaforas darina no līķiem.

Rakstos Anita Rožkalne analizē Artura Heniņa vēsturisko triloģiju Smilšu kalnu jātnieks. No diviem atšķirīgiem skatpunktiem prātots par Laimas Muktupāvelas romānu Mīla. Benjamiņa un Riharda Bargā ekstravaganto dzejoļu krājumu Labi.

Apskatā – ziņas par festivālu Pārsteidzošā Latvija Francijā, notikumi, jaunākās grāmatas, Berelis vērtē Dagnijas Dreikas tulkoto Rembo (Cirka zirgi auļos) un tekstgrupas Orbīta svaigāko produktu – DVD+CD Orbīta 4.