Žurnāla «Karogs» oktobra numurā [3]
«Karogs»
Piektdiena, 7. oktobris (2005) 10:32
Oktobra «Karogā» ieskats divu brīnišķu latviešu dzejnieku daiļradē — Māra Salēja jaunākie dzejoļi «Kas un ko un kur un kāpēc?» un nebūtībā aizgājušā Jura Kunnosa līdz šim nepublicētu dzejoļu kopa (viens no tiem — rokrakstā).
Prozā — daudzsološa debija: Latvijā dzīvojošās, krievu valodā rakstošās Žannas Kaļņickas trīs īsstāstiem, ko tulkojis Aivars Eipurs, piemīt savdabīga, īpatna noskaņa, un apjomā nelielie stāstiņi izrādās apbrīnojami ietilpīgi un daudznozīmīgi. Turpretim Lauras Brokānes stāstā «Vectēvs» rodami daudz konkrētāki un ikdienišķāki secinājumi: «Mans tēvs bija līķis, māte garā bišku vāja, bet vectēvs — plānprātīgs slepkava.» Žurnālā publicēti arī fragmenti no Valda Rūjas autobiogrāfiskā darba «Vai viegli būt teātra direktoram?».
Numura tēma — literatūra un prese. Rakstnieku un redaktoru aptaujā uz G. Bereļa provokatīvajiem jautājumiem par literāro presi Latvijā atbild Pauls Bankovskis, E. Frīdvalds, L. Langa, N. Ikstena, Ē. Hānbergs, G. Repše, I. Melgalve u. c. Turpat «Skata» sadaļā A. Buševica spriež par «Simt gramiem literatūras», V. Zanders sniedz ieskatu latviešu literārās preses pagātnē, A. Jundze dusmīgi vērtē šodienas situāciju no redaktora viedokļa, bet I. Kolmane apgalvo, ka prese no literatūras tik un tā nekad «neatkratīšoties».
«Rakstu» sadaļā centrālais tēls ir Juris Kunnoss, kam veltīts plašs un izsmeļošs Austras Gaigales pētījums, dzejnieka personībai veltītas arī intervijas ar Jāni Rokpelni un Uģi Niedri. A. Punte spriež par Latvijas krievu dzeju, bet I. Knusle recenzē Jāņa Einfelda grāmatu «Neļaudis».
Žurnāla pēdējās lappusēs G. Berelis, vērtējot jaunākās grāmatas, par kādu no tām ir neizpratnē: «Kāpēc jāraksta un jāpublicē tādas draņķības…»
Materiāls publicēts sadarbībā ar
