Ziņas

Žurnāls «Karogs» septembrī

«Karogs»
Piektdiena, 9. septembris (2005) 16:49

Septembra centrālais notikums literatūrā, protams, ir Dzejas dienas. Tāpēc arī Karoga septembra numurā nolasījusies daudzu un dažādu dzejnieku kompānija. Visupirms Pēters Brūvers daudzos un dažādos veidos mēģina definēt, kas īsti ir dzejnieks. Tostarp: «dzejnieks ir asiņaini rakstāmmašīnas zobi». No izcilās romantiķes Velgas Kriles mantojuma — līdz šim nepublicētu dzejoļu kopa. Dzejas dienu viesistaba sapulcējusi Romānu Pilavu no Kaļiņingradas (ir vērts pievērst uzmanību viņa tekstiem, kas rakstīti kvadrāta vai taisnstūra formā), Juļu Keleru no Lietuvas, ķīniešus Šeņu Cji un Lī Lī, Anti Stamaču no Horvātijas, Lūkasu Hisgenu no Nīderlandes, Hanu Kambanu no Fēru salām, Karlu Valentīnu Šolcu, Gerhardu Ohsu un Ulriku Mariju Hilli no Vācijas.

Vientuļi prozu pārstāv Ilze Blūzma, debitējot ar stāstu, kuram šajā sakarā nosaukums visai bīstams: Pilnīgs tukšums.  

Skata sadaļa veltīta Rakstnieku savienības šodienai un vēsturei. Jūlijā rakstnieki tikās ar Valsts Prezidenti. Daudziem bija kas svarīgs sakāms, šis tas tagad pierakstīts un nodrukāts. Literatūrkritiķis Rimands Ceplis, urķēdamies pa Rakstnieku savienības arhīvu, izķeksējis lāgiem pārsteidzošus, lāgiem komiskus faktus. Irina Cigaļska apraksta laiku, kad strādājusi Rakstnieku savienībā — no 1986. līdz 1997. gadam, proti, kad gan pati Rakstnieku savienība, gan visa Latvija piedzīvoja vētrainas pārmaiņas. Savukārt Imants Auziņš, atcerēdamies Albertu Jansonu, kas bija Rakstnieku savienības priekšsēdis sešdesmitajos gados, apraksta citu un ne mazāk vētrainu pārmaiņu laiku, kad stipri ietrunējušajā Rakstnieku savienībā pie teikšanas nāca jaunie un progresīvie rakstnieki. Lasāma arī drusku spocīga intervija ar pašreizējo Rakstnieku savienības priekšsēdi Ievu Kolmani.

Rakstos — intervija ar ASV dzīvojošo dzejnieci, savulaik Elles ķēķa mūzu Ritu Gāli. Literatūrvēsturnieks Jānis Zālītis stāsta par «lielā dzejnieka» un «mazās Olgiņas» attiecībām, proti, par to, kas saistīja Jāni Raini ar Olgu Riekstiņu un kā veidojās «mazās Olgiņas» dzīve pēc Raiņa nāves. Ieva Hāsa apcer pie mums pavisam nezināmu tēmu — dzejas atdzimšanu komunistiskajā Ķīnā. Vēl — recenzijas par Aivara Kļavja romānu Adiamindes āksts, Dagnijas Dreikas dzejoļu krājumu Dievzirdziņi, velna zirgi, jaunā dzejnieka Kristapa Vecgrāvja debijas krājumu Kaist ķekarā vīnogas un divām latgaliešu valodā rakstītām grāmatām — klasiķa Jōņa Klīdzēja Gōjputnu dzīsmi un postmodernista Juoņa Ryučāna Nūstuošonys apleik tehnogodam.

Apskata daļā — traks stāsts par suitiem, kas vienotā frontē paši sev sarūpējuši ievērības cienīgu grāmatu sarkani rūtainos svārkos: Alsungas priestera Pētera Upenieka (1906 –1972) savulaik sarakstītos  Balandniekus. Turpat notikumi, jubilejas, hronika, literatūra pasaulē, jaunākās grāmatas.