Ziņas

Žurnāls «Karogs» jūlijā

«Karogs»
Trešdiena, 6. jūlijs (2005) 15:58

Jūlija Karogā īpaša vieta Andrai Manfeldei, kas, no vienas puses, Tekstos ceļ priekšā dzejas kopu, no otras, ar Rimanda Cepļa gādību Rakstos tiek revidēta kā īpatnas literāras autobiogrāfijas Adata autore. Ar jūsmīgu prieku piesakām mūsdienu austriešu prozaiķa Kristofa Ransmaira grāmatu Pēdējā pasaule – Māras Poļakovas tulkojumā lasāms romāna fragments: senā Grieķija, kinomehāniķis liliputs un augstvērtīgs, smeldzīgs mīlasstāsts. Aija Lāce tikpat rezignēti vēsta par izbijušas aktrises godību šodienu Latvijas trūkumā. Lasām nule no Nepālas atbraukušās latviešu izcelsmes amerikānietes Ināras Cedriņas dzeju Astrīdes Ivaskas pārlikumā, bet spriksti smalko tekstu pulkā iešķiļ gleznotājs Uldis Zemzaris — mākslinieks vienkārši kavējas atsvaidzinoši kultūrreālistiskās atmiņās par padomju Latvijas autobraucēja priekiem un raizēm.

Skatā dzejas gigants un mīkstinātā ŗ zvērināts aizstāvis Pēters Brūveris, šoreiz kā atdzejotājs no visvisādām lielām un mazām valodām — kopīgiem spēkiem esam sarūpējuši dārgāko no šāda «Brūveŗa pūra». Te laba intervija, kur izpūrušais atdzejotājs aplūkojams ar diviem motorzāģiem rokās, ir Māra Salēja izvērsts pētījums, daudz jestru pantu, «šamaņsauku», futūrisma un traki skaistas dzejas.

Rakstos fragments no tūliņ jau gandrīz gatavās grāmatas Brālis, ko sastrādājusi Gundega Repše, domādama par Ojāru Vācieti. Turpat arī Valda Ķikāna akadēmisks pētījums par Vācieša dzeju. Roalds Dobrovenskis apcer Krievijā iznākušo antoloģiju Atbrīvotais Uliss. Mūsdienu krievu dzeja aiz Krievijas robežām, kurā iekļauti arī Rīgas krievu dzejnieku darbi. Paula Bankovska Eiroremonts uz vairāk vai mazāk analītiskām pārdomām provocējis gan filoloģi Ilzi Knusli, gan entuziastu Andri Zeibotu, bet vēstures eksperts Kaspars Kļaviņš šoreiz inspicējis Valda Rūmnieka un Andreja Miglas romānu Sveiks, jautrais Rodžer!, tostarp norādīdams uz būtisko atšķirību starp revolveri un pistoli.

Apskatā Jāzeps Osmanis dāvā dzejoli Dzidrai Rinkulei-Zemzarei — jubilejā. Intervijā ar LNB Bibliogrāfijas institūta direktori Anitu Goldbergu dabūjam zināt briesmu lietas par svešādo zinātni — bibliogrāfiju, tās teoriju un praksi, kas tepat, mums līdzās, eksistē tik būtiski un nemanāmi. Tāpat atkal šis tas noticis gan metropolē, gan provincē (Valdemārs Ancītis nāk klajā ar lielisku eseju par Saldus novada literāro dzīvi), un latviešu oriģināldramaturģijas vārdā pikti un izvērsti runā Dainis Grīnvalds. Guntis Berelis vērtē Aivara Kļavja Adiamindes ākstu, Jura Kronberga draiskos «kūciņdzejolīšus» Peti-šu, Imanta Ziedoņa un Anitas Rožkalnes ne tas kādam jāzina un nevar novaldīties, nepieminējis arī Francu Kafku.