|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
«Apollo» videočatā Pēteris Vasks [35]
|
 |
Reklāma |
|
|
Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģēs Pētera Vaska izvēlētais diriģents Gints Glinka.
Pētera Vaska 2. simfonijas pirmatskaņojums Karaliskajā Alberta zālē Londonā autoram bijis viens no lielākajiem emocionālajiem saviļņojumiem mūžā.
Trešdien, piedaloties «Apollo» videočatā, ikvienam portāla apmeklētājam ir unikāla iespēja uzdot savu jautājumu izcilajam latviešu komponistam.
(Sarunu vada «Telpa&Laiks» redaktore Ninuce Leimane.)
«Apollo»:
Labdien, Vaska k-gs! Vai varam sākt sarunu?
Pēteris Vasks:
Sveicinaati!
Gi:
Ja Jūs zinātu,kašī ir pēdējā diena jūsu mūžā,ko jūs vēlētos paveikt šodien?
Pēteris Vasks:
es brauktu maajaas veel pastraadaat pie sava peedeejaa darba — lai tas buutu peec iespeejas gatavaaks.
mazaa14:
Kadelj jusu diskus,nereklame televizijaa?es neesmu ieverojusi…
Pēteris Vasks:
man shkjjiet, jebkuraa lietaa un situaacijaa ir cilveeki, kas straadaa formaali un ir taadi, kas dara visu no sirds. Pirms 10 gadiem neviens nezinaaja par maniem diskiem. Tie, kas manus diskus izdod «Upe»
māsa:
Kādi ir Jūsu reliģiskie uzskati?
Pēteris Vasks:
es naaku no maaciitaaja gjimenes — mans teevs bija baptistu maaciitaajs.
amadejs:
Kas ir Jūsu autoritātes mūzikā?
Pēteris Vasks:
ir ljoti daudzi — buus paaraak gari visus uzskaitiit…
Čirka:
Sveicināti! Sakiet, lūdzu, kamdēļ Jūs nerakstāt vokālo mūziku, piemēram, solo dziesmas?
Pēteris Vasks:
agraa beerniibaa rakstiiju diez gan daudz — ar Poruka un Skalbes vaardiem. Tachu tas laucinjsh Latvijaa ir pilns. Otra lieta, kaapeec paatraucu — padomju laikaa bija probleemas ar dziesmu tekstiem. Es gribu buut briivs un bez vokaala to speeju realizeet.
Dans:
Vai Latvijā kapitāla uzkrāšanas laiks pamazām nepāriet arī vajadzībā pēc kultūras vērtībām? Vai jaunā paaudze izrāda lielāku interesi par simfonisko mūziku? Jo vecākai paaudzei jau ir noformējusies sava vajadzību piramīda un tur nekas krasi nevar mainīties. Es nedomāju simfonisko mūziku kā galveno kultūras vērtību. Jautāju to tāpēc, ka mana meita (9 gadi) mācās spēlēt vijoli un gribētos dzirdēt kāda cilvēka redzējumu vai vīziju par iespējamo perspektīvu šeit Latvijā tuvākā un tālākā nākotnē.
Pēteris Vasks:
kas gan neveeleetos shaadu perspektiivu — jaacer, ka kapitaala uzkraashana beidzot realizeesies arii klasikas atbalstiishanaa. Ja Juusu meitai paveiktos ar muuzikas skolotaaju, kas iemaaciitu miileet muuziku, tad viss buus kaartiibaa. Vecaaki, vediet savus beernus uz koncertiem — arii taa var ieaudzinaat kultuuras izpratni.
vel:
Kads jus bijat jauniba -vai uzdzivojat ka students?
Pēteris Vasks:
bija jau visaadi, jaa. Bija taads smags periods, kad bija diezgan daudz kas.
Dejotaja:
Viena Privatas Dzives numura redzeju, ka kada balle — laikam LTV-50 — jus temperamentigi dejojat ar D.Geku. Vai jums patik dejot?
Pēteris Vasks:
Miiljie dejotaaji, negribu juus apvainot, bet es neprotu. Es maaciijos Aizputes pamatskolas 1. klasee un tad man patika 1 meitene. Mani aicinaaja dejot polku un es shai meitenei nominu kaaju. Veelaak Somijaa es iemaaciijos dejot letkis, un tas arii viss. Bet es speeleeju — un tas arii ir muzikanta liktenis.
liga:
Peteri, vai jums neapnik, ka visi censas uzdot jums sarezgitus un pargudrus jautajumus? Man gribetos zinat, kapec jus nekad neesat redzets smokinga? Vai jums ir berni un mazberni? Ka vini jus sauc?
Pēteris Vasks:
Smokings bija tad, kad 60. gados straadaaju Operaa un speeleeju orkjestrii. Arii fraka bija — tas bija darba apgjeerbs. Man ir absoluuta alergjija pret uzvalkiemy, tomeer viens man ir — to nopirku, kad braucaam uz Viini sanjemt Hepera balvu. Jaa, man ir 5 beerni un 5 mazbeerninji. Vinji mani uzrunaa — kaa jau visi — par vecteetinju vai opi.
neziniitis:
kaa jums veicas pa dziivi? :)
Pēteris Vasks:
es dziivoju saskanjaa ar to, kaa cilveeki meedz dziivot — savaa zemee, savaa valstii un daru to, kas man ir buutiski. Man saap sirds par to, ka ir tik maz valstsviiru un tik daudz politikju, kas vairaak domaa par sevi, ne par tautu. Bet es ceru un ticu.
destinija:
kaa jums tas izdodas?
Pēteris Vasks:
man ir Dievs kaut ko devis un no taa es arii to veidoju. Neatlaidiigi, pazemiigi un ticot. Man ir buutiski, ka mana muuzika skan — taa ir mana ambiicija. Muuzikaa es lieku iekshaa to buutisko, ko veelos jums paveestiit.
dutchydz:
kas jums patīk klasiskajā mūzikā?
Pēteris Vasks:
ljoti daudz — taas ir vaardiem neizsakaamas bagaatiibas. Esmu romantisks cilveeks, man patiik romantikji, arii Gregoriaanju koraalji. Latvieshu tauta gan nav iisti uz muuziku orienteeta, kaut arii pozicioneejam sevi kaa dziedaataaju tautu — visi tachu dzied!
kāds no viena kora:
Kādas ir jūsu domas par mūziku, kura ir veidota tikai ar datoru, neizmantojot nekādus mūzikas instrumentus? (lai gan datoru savā ziņā var pieskaitīt pie mūzikas instrumentiem, jo ar programmu palīdzību var dabūt ārā lieliskas skaņas)
Pēteris Vasks:
juusu priekshaa ir cilveeks, kas visas savas notis ir sarakstiijis ar ziimuli uz noshu papiira. Mani muuzika aizskar tikai tad, ja to speelee dziivi cilveeki ar dziiviem instrumentiem. Muuzika ir roku un sirds darbs, kaa gan ljaut to dariit citam?
nata:
Esmu absolūts profāns mūzikas teorijās, bet vibrēju priekā un visdažādākajās eiforijās, klausoties abu Pēteru mūziku vai ko citu klasisku. Jautājums Pēteriem: kā jūs paciešat šādus (domāju, ka klausītājos nav mazums man līdzīgu) profānus koncertzālēs?
Pēteris Vasks:
Miiljaa Nata, ko tas noziimee! Ja speej uz muuziku reagjeet, kaadeelj sevi par profaanu deevejat? Ja muuzika juus uzrunaa, tad tachu viss ir kaartiibaa! Vai nu tu esi uz viena viljnja ar muuziku, ko klausies, vai arii taa nav muuzika tev. Jaa, ir nopietnaa muuzika, kuru ir gruuti iesaakt klausiities, bet veelaak jau aiziet viss labi. Zheel, ka muusu daudzaas muuzikas skolas nespeej beerniem iemaaciit miilestiibu pret muuziku. Muuzikas skolas pamatuzdevums ir iemaaciit tikt klaat muuzikai, taa ir smaga teema.
ignais:
Vai biezi majas uzliekat savas muzikas CD? Cik jusm vispar ir iznacis CD?
Pēteris Vasks:
uzlieku jau gan arii savus CD, iipashi, ja ir atnaacis kas jauns. Tas man ir kaa sveetku briidis, pie kaa jaapierod. Autordiski ir kaads ducis, bet citus neesmu skaitiijis. Diezgan daudz vareetu buut.
zinakare:
Vai jus klausaties majas muziku
Pēteris Vasks:
jaa, protams! Jebkur pasaulee, kur dodos, obligaati apmekleeju muuzikas veikalu. Ar mani nav tik traki, ka man intereseetu tikai mana persona muuzikaa, shobriid gan manas intereses nav tik plashas kaa pirms 10 gadiem, tomeer joprojaam interesee, kas pasaulee jauns.
nu ja:
Peteri, kada ir jusu parasta darbadiena?
Pēteris Vasks:
Es vienmeer gribeetu celties agraak, nekaa es to daru. Ja esmu pie labas veseliibas, tad dodos uz mezhu — izskrienos. Mana darba diena paiet pie klaviereem. Vakaros skatos zinjas televiizijaa, datoru tikpat kaa nelietoju.
-:
Unikāla iespēja? Kāpēc Vasks ir tik pārliecināts, ka modernā mūzika ir vājāka par to, ko atzīst viņš? Ko Vasks ir dzirdējis no tās un var minēt kā izcilības piemēru? Katram laikam savas īpatnības. Pie Baha es nedejošu, un viss.
Pēteris Vasks:
Kas ir modernaa muuzika? Ir divas — masu kultuura ar savu muuziku un muuzikas kultuura, kuru neviens negrib. Ir divi celji ejami — viens ir plats, kur visi iet kopaa, nedomaajot, un otrs celjsh ir liikumaina kalnu tacinja… Mani interesee tacinja. Tas, kas notiek lielajaa burzmaa — tas ir paaraak skalji.
Es:
Daži komponisti ir apgalvojuši, ka mūzikā būtu jāslavina Dievs. Kāpēc nedrīkstētu vienkārši priecāties un izpaust savas emocijas mūzikā, piemēram, skaņdarbā, kas veltīts vienkārši pavasarīgam priekam, bez reliģiska nospiestības aspekta? Vai jūsu pasaules uztvere nav pārāk vienkāršota, vai otrādi — profesionāli orientēta tikai vienā virzienā. Mūzika mani uzrunā uz tu ļoti tieši, bet jūsu personībā un izteikumos ir kaut kas tāds, kas atgrūž.
Pēteris Vasks:
Kaapeec juus domaajat, ka religjijaa ir nospiestiibas aspekts? Paavesta peedeejie vaardi bija: «Priecaajieties!» Un es arii priecaajos. Mees varam buut tik laimiigi, ka muusu gadalaiku cikls ir tik leens un nesteidziigs — sapnju zemee Kalifornijaa laiks ir visu laiku vienaads, tur ir garlaiciigi!
vel:
Kur jus nemat tik daudz pozitivisma — koncertos tik biezi un nesamaksloti, patiesi izpauzat savu prieku par muziku veikumu?
Pēteris Vasks:
tas ir manii iekshaa! Es dziivoju taadu dziivi, kaadu veelos — briivaa valstii! Kaapeec chiiksteet? Es nesaprotu, kaapeec cilveekos ir tik daudz negatiivisma!
Juatājums:
Cik reizes ir atskanota P.Vaska 2. simfonija? Kapec musdienas vispar jaraksta simfonijas?
Pēteris Vasks:
2. simfonijas rakstiishana aiznjeema apmeeram gadu. Jebkura kompoziicija, iipashi, ja taa ir simfonija, ir gara beerns, kas ir jaaizneesaa. Vispirms taa ir jaasaraksta, tad sanaak muuzikji un to nospeelee, un tikai tad jaasasauc liels koncerts. Ja simfonija nav nospeeleeta, bet ir tikai uzrakstiita, taa veel nav dzimusi. Piemeeram, Shuuberts savas dziives laikaa savas simfonijas nedzirdeeja atskanjojam. Labi, ka vinja draugi peec Shuuberta naaves atrada shiis partituuras. Simfonija ir muuzika naakotnei, iespeejams, tas skan augstpraatiigi, bet taa ir. Es nebeidzu Dievam pateikties par to, ka man ir dota speeja rakstiit muuziku un par to, ka es daru to, ko es protu un veelos dariit! Simfonija faktiski ir skanjaas uzrakstiits romaans. Romaanu mee varam lasiit paaris meeneshus, bet simfoniju klausaamies pusstundu. Es biezhi domaaju par tiem dizhajiem meistariem, kas savus darbus uzreiz rakstiija tirrakstaa, piemeeram, Mocarts. Man shkjiet, tie ir tie Dieva izredzeetie. Mans Dievs taa neljauj izveersties. Muuzikas rakstiishana man ir smags ikdienas darbs. Bet es esmu ljoti neatlaidiigs un ciinos arii, ja kaut kas nesanaak. Ninuce: Saki luudzu, kaadeelj Tava muuzika ir populaaraaka aarpus Latvijas robezhaam? P.V.: kas to lai zina? Viena lieta vareetu buut taa, ka Riiga ir paaraak liela Latvijai. Paldies Dievam, Liepaajaa ir simfoniskais orkjestris. Citur nekas nenotiek. Mums ir paaraak maz profesionaalo muuzikju. Saliidzinaajumam — Somijaa ar 5 miljoniem iedziivotaaju ir 29 profesionaali simfoniskie orkjestri! Muusu provincee vakaros nav, kur doties. Somi piedaavaa 2 variantus — fiziskaa slodze vai simfoniskie koncerti. Cilveeki, kam ir iespeejas klausiities simfonisko muuziku un arii laukos baudiit maakslu, ir daudz interesantaaki un radoshaaki. Man shkjiet, ja taa nebuutu, somi nevareetu izveidot Nokia koncernu. Latvijaa ir vismazaak orkjestru un koncertzaalju, saliidzinaajumaa ar citaam Baltijas valstiim! Pie mums kaut kaa nesaprot, ka politikju uzdevums ir veidot gariigi bagaatas naakoshaas paaudzes. Runaajot par Juusu jautaajumu — cik reizes atskanjota? Ja kaads komponists kaut ko labu un iisu uzraksta, to speelee daudz, jo to var ielikt simfoniskajaa koncertaa. Ir sarakstiits daudz — no ieprieksheejiem gadsimtiem ir panjemta izlase. Un muusdienu komponistam ir gruuti — tu esi viens pret ieprieksheejo gadsimtu izlasi. Tikko kaa opuss ir lielaaks, saakas probleemas — visaa pasaulee simfoniskaas programmas veido vienaadas — 1 ir simfoniskais gabals, ko rakstiijis kaads romantikjis vai klasikjis, veel ir jaabuut kaut kam no klavierkoncerta vai chello koncerta. Ar simfoniju speeleeshanu ir gruuti, ir jaabuut trakam, lai taas rakstiitu — te nu jums seezh viens trakais :). 2. simfonija ir rakstiita peec kaada anglju orkjestra pasuutiijuma un shiis simfonijas pirmatskanjojums bija 1999. gadaa Karaliskajaa Alberta zaalee — fantastiska vieta! Tas bija nopietns paardziivojums! Es zinaaju, ka pirmatskanjojums buus tur, tieshi taadeelj es simfoniju iesaaku ar visu 100 muuzikju speeleeshanu — ieraavu klausiitaajus verdoshaa lavaa! Es zinaaju, ka nedriikst saakt, kaa agraak. Simfonija ir speeleeeta gan Skandinaavijaa, gan Vaacijaa, gan Anglijaa, un tagad arii Tamperes simfoniskais orkjestris to ljoti briinishkjiigi ierakstiija un ieguva balvu «Disc of the year» Kannaas. Sho disku labi peerk, esmu redzeejis visaa pasaulee. Kaads horeograafs Vaacijaa ir arii izveidojis baletu shai simfonijai. No simfonijas ir izveidots modernais balets. Lielaa baleta trupa straadaa fantastiskas lietas! Elpa aizraujas. Mana muuzika ir daudzos baletos iestraadaata, bet shis mani ir aizgraabis visvairaak.
mazaa14:
kur jus turpmaak uzstasieties!?
Pēteris Vasks:
8. apriilii Lielajaa Gjildee, kur speelees 3 Peeterus. To gan nevar gluzhi saukt par uzstaashanos — 2. simfonija.
Koriste «peec30»:
Kaa pamostas cilveekaa komponeesanas gars, vai tas saakas, piem., vispirms cilveeka sapnos ? Pie manis, piem., dazreiz jaunas melodijas atnaakusas sapnojot, bet neesmu maaciijusies notis pierakstiit, kaa arii peec pamosanaas gandriiz viss izgaist.
Pēteris Vasks:
patiesiibu sakot es gulju diezgan cieshaa miegaa un sapnjoju maz. Tachu esmu reizeem nosapnjojis par kaadu darbu pirmatskanjojumiem, ko es veel neesmu pabeidzis. Sapnjos tas skaneeja tik shausmiigi. Ja es sapnjoju par muuziku, tie ir briesmiigi sapnji.
«Apollo»:
Vaska k-gs, paldies par sarunu! Paldies visiem, kas piedalījās čatā!
Pēteris Vasks:
Paldies! Bija ljoti jauki ar jums tikties! Miiljie draugi, atnaakiet kaadreiz uz kaadu koncertu — varbuut notiks briinums un atklaasiet sev nebijushu pasauli, kur ir taadas bagaatiibas! Ja tev pieder muuzika, to neviens tev nespeej atnjemt!
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
