«Apollo» videočatā — «vilcenes» [27]
«Apollo»
Piektdiena, 18. marts (2005) 14:22
Lieldienas tiek sagaidītas dažādi — ar gavēni un Kluso nedēļu, ar skaļu putnu dzīšanu un dzīvespriecīgu šūpošanos, ar Lieldienu zaķa piesaukšanu un olu krāsošanu.
Kā Saules atgriešanos (Lielo dienu jeb Lieldienu) sagaida tie, «kas pie zemes turas, tāpēc vienmēr sevī jūt nesalaužamu spēku», jautāsim pirmdienas videočata viešņām Ievai Kalniņai un Baibai Turkai.
Skaidrs, ka putnus videočata laikā «vilcenes» (kāpēc tā viņas sevi dēvē?) nedzīs un šūpolēs nešūposies. Bet skandinās gan!
«Apollo»:
Labdien, "vilcenes"! Vai varam sākt čatu? Lasītāji komentāros jautā: kas tās tādas - vilcenes?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
Labdien! Mees esam vilcenes — muusu viiri ir viiru kopas «Vilki» daliibnieki. Gribeetos jau saukties jaukaakos vaardos, bet esam Vilcenes! Vilka kazhocinjsh — taa ir dziives nejaushiiba, nevis kaada paarlieciiba :)
māsa:
Vai jūsu bērni nav kristīti?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
Ir interesanti, ka daudzi nezina, ka kristiibas jeb krustabas var buut ne tikai kristieshiem. Tas ir rituaals, kuraa beernu uznjem dzimtaa.
soģe:
Sveikas pagānes, vai Kristu bīstaities?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
sorry, nee! :)
sully:
vai nebūtu laiks beigt kašķēties starp folkloristiem un kristiešiem?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
ljoti daudzi folkloristi ir kristieshi. Kashkjeejas atsevishkji cilveeki, nevis sabiedriibas grupas.
Lutausis:
Kāda ir jūsu izglītība un profesija?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
augstaakaa izgliitiiba ir visaam Vilceneem. Starp mums ir skolotaajas, iereednes, graamatvedes un maakslinieces.
sunitis:
Jūs ikdienā arī dzīvojat pēc dabas ritmiem? Kā tas izpaužas?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
no riita mees celjamies, vakaraa ejam guleet. Katru dienu eedam pusdienas — termiski apstraadaatu galju :) ikdienaa nesanaak taa gluzhi, jo neesam tik ljoti saistiiti ar dabu. Nu buutu gruuti celties ar saulleektu un iet guleet ar saulrietu. Laukos to ir vienkaarshaak ieveerot.
Līksma Bārbala:
kas ir Vilki? Kur viņus var dzirdēt?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
Vilki ir dziedoshu viiru kopa, kam ir daudzi sekotaaji. Vilki pamataa dzied karaviiru dziesmas — gan tautas dziesmas, gan legjionaaru un streelnieku dziesmas. Noteikti Vilkus var dzirdeet 11. novembrii, vinji braukaa pa skolaam un pasaakumiem, kur iedereetos karaviiru dziesmas. Veikalos var iegaadaaties kasetes un diskus. Vilkus var dzirdeet tur, kur vinjus uzaicina.
Lutausis:
Cik jums ir gadu?>
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
Vilceneem veel nav 10. Pats saakums!
pilsetniece:
Vai daudz uzturaties dabaa? Kur guustat speeku buut par vilceneem?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
Vilku gjimenes pamazaam aiziet prom no pilseetas, iekaartojot savas migas. Speeku guustam, esot starp vilceneem. Kopaa sanaakshana dod speeku.
Dace Gr.:
Ievai Kalninjai — vienkaarsh sveiciens no Bikernieku ielaa dziivojoshajaam Daces un Austras. :))
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
paldies! Sveiciens arii jums!
māsa:
Vai Kristus atdzimšanas svētki nav Gaismas atdzimšanas svētki?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
Driizaak Gaismas uzvara paar tumsu.
cilveeks:
Kaa juus juutaties, kad jums muguraa ir latvieshu tautas teerps?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
mums nav tradicionaalais 18.-19. gs. modes teerps. Mees izmantojam 11.-13. gs. teerpus, par kuru izskatu var spriest tikai arheologi. tie terpi, ko maakslinieki ir iedomaajushies, nav valkaajami. Kaapeec mees izveelamies tik senus teerpus — mees veeleejaamies izprast, kaa latvieshi jutaas pirms kristietiibas ienaakshanas Latvijaa. Savus teerpus esam darinaajushas savaam rokaam, un tie tiek vilkti iipashos godos. kaa mees juutamies? Ljoti labi, jo tas ir goda teerps, kad uzliek visas rotas lietas, sajuuta ir ljoti laba. Uzliekot kakla rinjkji, iztaisnojas mugura, uzlabojas staaja. Teerpos vasaraa nav karsti, ziemaa nav auksti. Tie ir ljoti praktiski teerpi.
māsa:
Kāda ir jūsu attieksme pret kristietību, ko jūs domājat par šo reliģiju?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
kristietiiba ir, pagaanisms ir. Viens otru mees neizmainiisim. Pastaavam liidzaas un daraam visu, lai taa arii turpmaak buutu.
maijs:
Vai, kopjot, uzturot, saglabaajot latvieshu senaakaas tradiicijas, juus nejuutas — lai cik tas izklausaas paradoksaali — kaa muusu sabiedriibas baltie zvirbulji? Lielaakaa tiesa cilveeku tachu dziivo pavisam citaadu dziivi ikdienaa te Latvijaa.
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
cilveeki dziivo dazhaadu dziivi. Tikpat labi tie «offshori» atnaaks pie Vilkiem un Vilceneem un jutiisies kaa baltie zvirbulji. Mees neesam zvirbulji, jo ikdienas sabiedriibaa mees iejuutamies un iederamies gana labi. Mums ir stingrs pamats zem kaajaam — nelidinaamies kaadaas iluuzijaas vai miitos
jukui:
Vai plaisa nav par lielu, lai taa kaa agraak arii sodien?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
protams, ir gruuti, dziivojot pilseetaa, dziivot kaa agraak. Lauciniekiem tas noteikti ir daudz vieglaak. Liidz muusdienaam atnaak buutiski svariigaas lietas un rituaali. Protams, mees nevaram dariit kaa agraak — avotaa no riita mazgaat muti, tachu 7 dzeervenes pirms saulleekta var apeest. gadskaartu sveetku svineeshana vislabaak sanaak dabaa — laukaa.
Taa ir …:
Jums Labi sanaak dziedaat:) Variet nodziedaat kaadu lieldienu dziesmu par suuposhanos:)
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
es ar savu miiljaako Lieldienaas shuupojos vinjsh paarsvieda zelta virvi, es sudraba gredzentinj. Metat mani meteejinji pa zarinju galinjiem Cielavinjas meita biju, zaru galu laipotaaj. Metat mani, meteejinji, liidz meenesham nemetat. Meeneshami asi ragi, noraus manu vainadzinj. Visu gadu piemineeju, kur Lieldienu shuupojos Ne tur auga zalja zaale, ne sarkanis aabolinjsh.
viens:
Cik saprotu, juus dziivojat sakanjaa ar dabas ritiem, taa, kaa muusu senchi… Vai jums nav gruuti dziivot sabiedriibaa, kuraa vvisu laiku tiek uzspiesti kristiigaas bazniicas sveetki, rituaali — televiizijaa, radio, arii valstsviiri (un sievas) iet bazniicaa vai sleedz liigumu ar Sveeto kreeslu? Vaardu sakot, paaraak daudz kristietiibas.
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
shkjist jau mums var. Tomeer abstraheejoties — mums neviens ar varu neliek bazniicaa iet. Shobriid man ir gruuti beerniem pastaastiit, kaapeec mees Lieldienas svinam nedelju aatraak par citiem. Reizeem, gribot negribot, mums naakas piespiesties, lai izskaidrotu. I.Ka.: mani mulsina dazhu partiju shova izgaajieni — iet bazniicaa un zveereet uzticiibu partijai un idejaam. I.Ku.: nedaudz zheel, ka kristietiiba tiek izmantota kaa karodzinjsh, sak, kristietiiba ir, bet ticiibas iisti nav.
tibiņa:
Vai būtu iespējama situācija, ka visi latvieši konsolitdētos vienā ticībā?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
domaaju, ka taada situaacija nav iespeejama un nav iisti paarlieciibas, ka taa vajadzeetu. Mums ir dazhaadi senchi un izcelshanaas. Mums katram ir savas dzimtas tradiicijas, kas ne vienmeer ir tiiri latviskas. Shai ticiibai nav taads raksturs kaa, piemeeram, Islamam. Nav vajadziiga vienota ticiiba, galvenais, lai nebuutu nesaskanju.
EsEsmu:
Kāpēc Lieldienās ēd olas?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
ola ir pasaules simbols — visas esamiibas radiishanas simbols. Tas ir rituaalais eediens.
EsEsmu:
Kāpēc Lieldienas ir brīvdienas … man tie neliekas kā svētki piem- Ziemassvētki, kāpēc cilvēki šajās dienās nestrādā. Lieldienas tādā veidā kaitē, jo cilvēki, jo mazāk strādā, jo mazāk saņem….KĀPĒC jāsvin tādi svētki?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
sveetku svineeshana arii ir darbs.
EsEsmu:
Kāpēc tādi svētki kā Lieldienas eksistē?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
mees svinam dienas uzvaru paar nakti. CItaas tautaas svin to pashu. Gaismas uzvara paar tumsu.
123:
Dažādi latviešu tradīciju kopēji latviešu svētkos veic dažādus rituālus, piemēram, Lieldienās šūpojas, Ziemsvētkos velk bluķi… Vai jūs tiešām ticat, ka tam visam ir kāda ietekme uz nākotni? Ka odi tiešām nekodīs utt.? Ja neticat, tad kāpēc tas vēl tagad būtu jādara?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
I.Ku.: ir arii ticeejums, ka Jaanjos odi nekozh. Ja Jaanjus svin iistajaa datumaa, tad tik tieshaam odi nekozh! Pasaulee viss ir tik ljoti saistiits neredzamaam un nezinaamaam saiteem. Blukjis ir vilkts ne tikai Latvijaa, arii Eiropaa. I.Ka.: Senais cilveeks bija praktisks liidz peedeejam siikumam. Vinjsh neko nedariija tikai taapeec, ka tas buutu skaisti. Ja tu tici tam, ko tu dari, tad tas piepildaas. Vainaga meshanas — jaa, ir tur sava dalja jautriibas un humora, tomeer mees jau visu nezinaam. Visam ir kaut kaads dziljaaks pamats.
Pagaans:
Vai nevajadzeetu saulgriezhus Latvijaa atziit par briivdienaam, lai tos vareetu pienaaciigi nosvineet katrs godiigs pagaans?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
lieliska doma. Tomeer buusim godiigi, kameer Latvijaa ir tik maz pagaanu un kameer vinjiem nav nekaadas finansiaalaas vai ekonomiskaas varas, tikmeer nebuus taadas oficiaalaas briivdienas. Mees svinam bez visaam oficiaalajaam briivdienaam.
alise:
Būt dievturim nozīmē, ka turēt Dievu kā kaziņu vai telīti?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
tas ir muljkjiigs jautaajums. Dievturiem un pagaaniem Dievs nedziivo pasaulee — vinjam ir visa plashaa pasaule
alise:
Jūs esat dievtures?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
nee. peec ticiibas esam pagaani, kas ir liidziigi dievturiem — dziives skatiijums un uzskati, tomeer tas nav gluzhi tas. Dievturi briizhiem paarspiilee ar prieviiteem, zekjiiteem utt. Dievturiiba radaas 20. gadsimtaa, kad maaksliigi sakompileeja to, kas tautasdziesmaas pieejams. Tie cilveeki, kas tagad nodarbojas ar dievturu lietaam, manupraat, ir panjeemushi sho ticiibu un pienjeemushi bez jebkaadaam atkaapeem un iespeejaam atrast sevi plashaakaa aspektaa. Mees nepieturamies pie kaadas noteiktas ticiibas, ko pasaulee atpaziist kaa pagaanismu. Pagaans ir tas, kas pieturas pie nemainiigaas pasaules kaartiibas — Zeme rinjkjo ap Sauli, naak pavasaris. Mees esam naakoshi no dabas un nekur bez taas arii netiksim. Pagaans nav bezdievis. Es atljaushos teikt, ka ir lietas, ko mees zinaam labaak par kristieshiem. Buutiiibaa jau mees runaajam par vienu un to pashu, tomeer «konfektei ir cits iesainjojums». Mees ar saviem uzskatiem tik ljoti nebaazhamies citiem virsuu, kaa to dara kristieshi.
dutchydz:
Vai zinājāt, ka lieldienas patiesībā nemaz nav kristīgi svētki. Tas nepārprotami norādīts enciklopēdijās. Un pats Jēzus negribēja, lai to piemina, par to kā viņš mirst, bet ka viņš miris lai glābtu cilvēci. Savukārt lieldienas ir romiešu saules dieva svinības, ko vēlāk atzina baznīca, kas apgalvoja ka šie svētki ir kristīgi…
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
par to jau runaajaam — Kristus dzimshanas dienu svin konkreetaa datumaa, bet mirshanas dienas amplituuda ir paaraak plasha. Lieldienaas mees svinam gaismas uzvaru paar tumsu. Varam pienjemt, ka kristieshi dara to pashu.
IQ-zems:
Ar ko Juus iisti nodarbojaties?????
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
I.Ka.: kaa cilveeki vai kaa vilcenes? I.Ku.: audzinaam beernus. I.Ka.: parastaa dziivee esam pavisam normaali cilveeki. Valda stereotips, ka folkloristi staigaa gariem netiiriem matinjiem, pastalinjaas un tautasteerpos, bet tas ir aplams stereotips. Folklora mums dod pamatu visam, ko daraam. Mees neesam vieniigie, pirms mums ir bijushas daudzas paaudzes. I.Ka.: kaa Vilcenes, mees reizi nedeeljaa tiekamies, runaajamies un dziedam. Reizeem sanaakam kopaa ar viiru kopu — censhamies svineet gadskaartu sveetkus. Jaanjus pilniigi noteikti svinam iistajaa datumaa ar visaam iistajaam lietaam. Gluzhi masu pasaakums mees neesam, tachu, ja ir cilveki, kam tas interesee, tad prom nedzenam. Vilku meegjinaajumi ir atveerti interesentiem, tachu par Vilceni var kljuut tikai, apprecot Vilku.
Saūds:
Vai jūs nepiekrītat domai, ka galvenais ir kosmiska pārpasaulīga Spēka kā tāda atzīšana un nav svarīgi, kā to nosauc un kādi rituāli tiek piekopti tā godināšanai?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
I.Ka.: gribu piebilst — kaadeelj gan seni cilveeki kaut ko saaka svineet? Senatnee cilveeki ar sveetkiem panaaca eiforisku staavokli, citiem vaardiem sakot, tiem bija psihoterapeitiskas funkcijas — sveetki paliidz liidzsvarot sevi, iztaisnot mugurkaulu. Kosmisko paarpasauliigo speeku var apjaust rituaalaa. I.Ku.: mees Lieldienas svinam, pieturoties pie Dabas. Mees arii nepaarmetam to, ka kristieshi neizprot dabu. Runa ir par sveetku datumiem.
hmlc:
Vai latviešu tradīcijās arī ietilpst gavēnis pirms Lieldienām? Cik sena ir šī tradīcija?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
latvietis ir praatiigs un praktisks cilveeks. Kas gan ir peec Ziemassveetkiem, ko eest? Galja ir apeesta, paartika kljuust aizvien nabadziigaaka. Gribeetos jau kaut ko apeest, bet sanaak mazaak. Taas pashas beerzu sulas — tiek dzertas energjijas atguushanai, tomeer tas nav saistiits ar Lieldienaam. Latvieshu tradiicijaas negavee. Arii kristieshiem gaveeni var apskatiit radoshi — taa nav dieetas kategorija, bet gariigs jautaajums.
Lieldienis:
Jautaajums vai kaadaa Lieldienu dziesmaa vai ticeejumaa u.t.t, buutu mineeti taadi sveetki kaa Lielaa diena? Pareizi, mees shos svetkus saucam par LIELDIENAAM un vai taa nevajadzeetu arii turpmaak nemainiit muusu sveetku dienu nosaukumus. Nav jau liela atshkjiriiba, bet gribu dzirdeet arii Ievas domas.
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
Liela bija Lielaa diena, maza mana villainiite. Es apsedzu Lielu dienu ar to savu villainiit, Lieldien sedzu lielu sagshu, vairaak zelta, ne sudrab'. Lieldien jozu platu jostu, vairaak diega, ne dziipar! Ko es doshu, ko es doshu shuupoliisha kaareejam. Doshu cimdus, doshu zekjes, liidz zemei linu krekl! Re, vienaa dziesmaa bija gan Lielaa diena, gan Lieldienas. Viss ir atkariigs no novada un dialekta. Lieldiena ir Lielaa dienaa, tomeer Lieldienas jau svin vairaakas dienas.
burunduks:
Ko jums nozīmē Kristus?
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
I.Ka. ir jaanodala Dievs un Kristus. Var runaat arii par Austrumu religjijaam un visu paareejo. Tomeer bazniicas lietas es uztveru kaa burviigu kultuuras veestures dalju — bazniicas ir lieliskas celtnes. Mees atshkjiramies no kristieshiem, ka sarunaam ar Dievu starpniekus neizmantojam. I.Ku. Lieldienas jau ir bijushas pirms Kristus. Mums shie sveetki ir atbilstoshi Saulei. Muusu Lieldienas sakriit ar pavasara iestaashanos — taas bija vakar. Klusaa nedeelja ir taads abstrakts jeedziens.
«Apollo»:
Paldies, «vilcenes», par sarunu! Paldies visiem, kas piedalījās čatā!
Ieva Kalniņa un Ieva Kušķe:
paldies!
