Ziņas

«Apollo» videočatā vēsturnieks Inesis Feldmanis [42]

«Apollo»
Pirmdiena, 21. februāris (2005) 16:06

Grāmata «Latvijas vēsture: 20. gadsimts» kļuvusi par politisku problēmu Latvijas un Krievijas spriegajās starpvalstu attiecībās. «Apollo» videočata apmeklētājiem 23. februārī plkst. 14 iespējams izvaicāt vienu no pētījuma līdzautoriem vēsturnieku Inesi Feldmani.

Šo grāmatu Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzdāvināja Krievijas Federācijas prezidentam Vladimiram Putinam kā Latvijas valstī pieņemto vēstures oficiālo redzējumu. Savukārt Krievijas valsts struktūras, kā arī plašsaziņas līdzekļi, kam kategoriski nav pieņemams Latvijas uzstādījums par okupācijas faktu 1940. gadā, pret grāmatu izvērsa asu propagandas kampaņu. Nebūs pārspīlēts,  apgalvojot: kopš Aleksandra Solžeņicina hrestomātiskā «Gulaga arhipelāga» klajā nākšanas 1974. gadā, oficiālā Maskava nevienu grāmatu nav kritizējusi tik demagoģiski un agresīvi.

«Apollo» apmeklētājiem iespējams izvaicāt grāmatas līdzautoru par viņa redzējumu uz Latvijas 20. gadsimta «sāpju ceļa» likumsakarībām. Kas zina, atradīsies arī oponenti, kuri pārmetīs autoru zināmu vienpusību. Piemēram, pēc dažu vērtētāju ieskata, ideoloģiskā angažētība kaitējusi zinātniskai bezkaislībai. Grāmatā nepiedodami maz vietas atvēlēts latviešu bruņotajiem formējumiem, kuri sarkanarmijas sastāvā cīnījās pret nacistisko Vāciju (pretstatā Latviešu SS leģionu cīņām). Savukārt sadaļa, kas aplūko kolaboracionisma problēmu visnotaļ kaunīgi un izvairīgi skaidro latviešu sadarbību ar uzspiesto padomju režīmu pēckara gados. Visbeidzot — vai vēsturnieks Feldmanis atzīst, ka Krievijā iniciētais skandāls ap Salaspils «darba nometni» radies, jo grāmatas redakcija bijusi neapmierinoša, izdevuma veidotājiem vajadzēja atbildīgāk strādāt ar tekstu, lai izvairītos no divdomībām, kuru izmantojums ideoloģiskajā konfrontācijā kompromitē gan Latvijas valsti, gan konkrētās grāmatas autorus.

Visi «Apollo» apmeklētāji, kurus interesē vēsture un vēstures izmantojums aktuālajā politikā, šeit aicināti uzdot savus jautājumus videočata viesim. 

 

Par šo tēmu vēl lasiet «Apollo»:

«Jumava»: vēstures grāmata sasniegusi mērķi

Inesis Feldmanis: Latvijas vēsture: 20. gadsimts

 «Apollo»:
Labdien, Feldmaņa k-gs! Vai varam sākt sarunu?
 
 
 Inesis Feldmanis:
labdien!  
 

 Andzza:
Krievija neatzīst 1920. miera līgumu. Acīmredzor, arī neatzīs. Kas notiks tālāk?
 
 
 Inesis Feldmanis:
es domaaju, ka muusu attieciibas hsajaa aspektaa noteikti normalizeesies 5-10 gadu periodaa. es ceru, ka naakotnee nebuus taa, ka viena valsts var speeleet galveno lomu visur. bet shii jaunaa kaartiiba veel tikai top un veidojas.
 
 
 lāču uzpurnītis:
Vai ticat likteņa lomai vēstures gaitā — ka vēsturiskie notikumi ir nolemti un tāpēc pareģojami? Piemēram, kā varēja sagadīties, ka Finks jau 50. gadu beigās varēja paredzēt, ka padomju okupācija beigsies gadā, kas vienādi lasāms no abiem galiem?!
 
 
 Inesis Feldmanis:
sho faktu es arii zinu, bet domaaju, ka taa ir nejaushiiba vai likumsakariiba. veesturee paredzeet notikumus uz priekshu, nav iespeejams. Veesturnieks nenodarbojas ar naakotnes paredzeeshanu. vispaareejaas liinijaas var piekrist pienjeemumam, ka zinot veetsuri var izdariit secinaajumus par naakotni, bet es shaadas teorijas neesmu peetiijis.
 
 
 latvietis:
vieniigaa vieta kur runaa par okupaaciju ir Latvija, visaa paareejaa pasaulee iet runa par aneksiju.. kaada ir atskiriiba sajos terminos? un kapec mes tik loti censamies uzpiest tiesi to, ka ir notikusi okupaacija nevis aneksija, jo mes tik un taa no no krievijas nekaadus maksaajumus nedabuusim lidz ar to vai tam ir tik liela noziime??
 
 
 Inesis Feldmanis:
okupaacija shauraakaa noziimee tiek attiecinaata uz laika periodu no PSRS karaspeeka ienaakshanas Latvijaa liidz briidim kad Latvija tika iekljauta PSRS sastaavaa. Plashaakaa noziimee shis vaards tiek lietots kaa sinoniims nelikumiigai aneksijai. Latvijas aneksiju neatzina apmeeram 50 pasaules valstis.
 
 
 skolnieks:
Kā vērtējat Muntera darbību? Bija vai nebija viņš ārzemju aģents Latvijas valdībā?
 
 
 Inesis Feldmanis:
shii arii ir viena no teemaam, kas tiek risinaata kopsh 30. gadu beigaam. Mana atbilde vienmeer ir — manaa riiciibaa nav taadu dokumentu, kas liecinaatu, ka Munters sadarbojaas ar citas valsts dienestiem tajaa laikaa, kad vinjsh kalpoja Latvijas valdiibaa. Dokumentaala apstiprinaajuma shim faktam nav.
 
 
 siix:
Vai Latvijai šobrīd ir iespēja būt par neatkarīgu valsti? Piemēram, ārpus Eiropas Savienības? Vai situācija ir tāda pati kā pirms 40. gada, kad Ulmanim izvēles praktiski nebija?
 
 
 Inesis Feldmanis:
situaacija noteikti nav liidziiga. Eiropas Savieniiba buutiski atshkjiras no Padomju savieniibas. Savu briiviibu mees nezaudeejam.
 
 
 Roberts:
Kāpēc leģionāru diena netiek atzīmēta oficiāli?? Viņi taču cīnījās par latvija neatkariibu un faktiski bija varonji!
 
 
 Inesis Feldmanis:
vienu gadu shii diena jau bija svinama, un togad tika sacelta pamatiiga azhiotaazha ap sho jautaajumu. Legjionaari ciiniijaas dazhaadaas pusees, un taadeelj arii visa shii jezga. Objektiivi skatoties, legjionaaru ciinjas deva labumu arii Vaacijai. Shobriid ir nolemta viena Latvijas karaviiru diena — 11. novembris jeb Laachpleesha diena.
 
 
 Jaanis:
Sakiet, kaapeec Latvijas valdiiba izveeleejas PSRS okupaaciju un nevis pretestiibu tai !
 
 
 Inesis Feldmanis:
es domaaju, ka Ulmanja laikaa valdiibai bija dazhaadas iespeejas. Militaara pretoshanaas nebuutu devusi pozitiivu rezultatu. Vareeja un vajadzeeja notikt pretoshanaas diplomaatiskaa un politiskaa aspektaa. Tas, iespeejams, nebuutu liidzeejis, tomeer arii netika meegjinaats.
 
 
 Roberts:
Pasakiet skaidri un gaishi! jums nešķiet, ka VVF, braucoy uz maskavu 9. maijā ir nodevēja? man, piemēram tā šķiet!
 
 
 Inesis Feldmanis:
es domaaju, ka nee. Esmu savu viedokli plashi izklaastiijis intervijaa Neatkariigajai Riita aviizei. Ja man buutu vaicaats pirms leemuma pienjemshanas, es, protams, neieteiktu Prezidentes kudzei turp doties. Tachu tagad es redzu, cik veiksmiigi vinja tiek galaa ar visu propagandu.
 
 
 māsa:
Vai pārzināt arī reliģijas vēsturi? Vai valdošajai reliģiskajai konfesijai ir iespējams turēt neaptraipītu savu sakrālo būtību, ja šī reliģija tiek izmantota kā valdošās politiskās varas nostiprināsanas instruments?
 
 
 Inesis Feldmanis:
diemzheel neesmu religjijas veestures speciaalists.
 
 
 māsa:
Vai esat ticīgs cilvēks? Kādai kristīgai konfesijai esat piederīgs? 
 
 
 Inesis Feldmanis:
esmu luteraanis
 
 
 inesis:
cik jums ir gadu? 
 
 
 Inesis Feldmanis:
man ir 55 gadi.
 
 
 zorro:
Vai Pleskavas jautajums tiesham Krievijai ir tik sapigs, ka tadelj ta nebutu ar mieru atziit 20aa gada miera liigumu, vai taa ir tikai aizbildinashanas. Vai tad nevar no Latvijas puses piekaapties un atteikties no tas Pleskavas? 
 
 
 Inesis Feldmanis:
Abrenes jautaajums. Krievijai ir lielas valsts sindroms — vinji negrib piekaapties mazai valstij, kauut arii visi trumpji ir Lattvijas rokaas. 
 
 
 maijs:
Vai vēsturi var uzskatīt par objektīvu vai subjektīvu zinātni! Zinu, ka jautājums ir absurds, bet tam ir pamatojums. Padomju laikā mums bija viena vēsture, tagad — cita… Kurā brīdī vēsture kļūst objektīva? 
 
 
 Inesis Feldmanis:
veesture ir gan objektiiva, gan subjektiiva. Manaa skatiijumaa veesture ir faktu zinaatniska analiize, kas reizee ir saistoshs staastijums par notikumiem. Kaa panaakt objektivitaati? Veesturnieks ir subjektiiva personiiba, vinjsh raugaas uz veesturi caur dazhaadu avotu prizmu. Jo pretruniigaaki avoti, jo veestures atspoguljojums objektiivaaks.
 
 
 Andzza:
Vai starp Krievijas vēsturniekiem un politiķiem ir kāds, kas pilnībā piekrīt Jūsu vēstures izklāstam? Ja ir, lūdzu, nosauciet! Paldies!
 
 
 Inesis Feldmanis:
politikjus es zinu mazaak, bet ar veesturniekiem — jaa! Boriss Sokolovs pilniibaa piekriit tam, ko raksta par Krievijas un Vaacijas attieciibai 30. gados, veel — Nataalija Lebedeva un daudzi citi. Ir, protams, arii taadi, kas staav vecaas poziicijaas, un taadu ir vairaakums. Vinjiem ir dziljas konceptuaalas probleemas, kaa trakteet 2. pasaules kara saakuma notikumus. Iespeejams, vinji nespeej atteikties no agraak iemaaciitaam lietaam.
 
 
 lauķis:
Vai JUms nācās viegli, mainoties laikiem, mainīt uzskatus un skatījumu uz vēsturiskajiem procesiem?
 
 
 Inesis Feldmanis:
neesmu mainiijis uzskatus, procesus vienmeer esmu skatiijis taapat, kaa tagad. Es biju viens no retajiem studentiem, kas bija redzeejushi Molotova-Ribentropa aktu. Saakot straadaat kaa pasniedzeejs, es meegjinaaju dabuut atljaujas studentiem pashiem apskatiit shos slepenos dokumentus.
 
 
 VPK:
Kas tomēr Jūsuprāt ir lielākais klupšanas akmens Latvijas un Krievijas attiecībās — bizness vai tomēr politiska rakstura ? vai pastāv iespēja, ka kāds no VVF Baltiešu kolēģiem varētu nedoties uz Krieviju 9 maijā? 
 
 
 Inesis Feldmanis:
par biznesu man ir maz informaacijas, vairaak es domaaju, ka klupshanas akmens ir veesture — Krievijas attieksme un neveeleeshanaas atziit PSRS noziedziigo politiku. Krievija ar lielu pompu atziist, ka devusi daudz nacisma sabrukumam, tomeer neatziist, ka ASV bija speeciigaaka globaalajaa karaa. Turklaat negrib atziit, ka pashi vien karu izraisiija. 
 
 
 pac:
Kaa veerteejat nesen notikusho tautas balsojumu 100 latvieshi? Vai arii pats balsojaat? 
 
 
 Inesis Feldmanis:
gribeeju balsot — nenobalsoju. Visumaa es veerteeju pozitiivi, un arii rezultaati mani iipashi nepaarsteidza. Tie cilveeki, kas tika iekljauti simtniekaa, lielaakoties to bija pelniijushi.
 
 
 Zaķis:
Vai Krievijas reakcija uz šo grāmatu ir adekvāta jeb bija gaidīts kaut kas cits? 
 
 
 Inesis Feldmanis:
es domaaju, ka taa ir adekvaata. Es gan negaidiiju tik saasinaatu un neatslaabstoshu interesi par graamatu. Protams, lielaa uzmaniiba ir saistiita ar faktu, ka taa tika uzdaavinaata Putinam.
 
 
 gribuzinaat:
Atminjaa palicis veesturnieku teiktais, ka veesturi var saakt rakstiit, ja no notikuma vai attieciigaa laika perioda pagaajushi 50 (?) gadi — varbuut bija arii cits skaitlis. Jo tad esot obkejtiivaaks skatiijums uz notikumiem. Vai tam piekriitat? Ja jaa, tad jau veel 20. gadsimta 2. puse ir nepeetaams laika periods… 
 
 
 Inesis Feldmanis:
ir labi peetiit tos jautaajumus, kuros veesturnieks vairs nav laikabiedrs. Veel ir daudzi dokumenti, kuriem ir slepeniibas ziimogs (parasti tie ir 50 gadi).
 
 
 Pesimistis:
Krievija nekad tak nepiekaapsies.Latvieshi nekad tak neaizmirsiis, ko tie krievi nodarijushi Latvijas tautai. 
 
 
 Inesis Feldmanis:
tik bezceriigi varbuut nemaz nav. 2. februaarii NRA bija publiceeta intervija ar mani, kuraa es paudu savu nostaaju shajaa jautaajumaa.
 
 
 Pēteris:
Kādas ir nākotnes ieceres kas tagad tiks pētīts? 
 
 
 Inesis Feldmanis:
shii graamata ir apkopojoshs darbs. katrs no 5 autoriem nodarbojas ar savu probleemu peetnieciibu. Manas zinaatniskaas teemas paliek nemainiigas — baltvaaci, ulmanjlaika autoritaarisms, 2. pasaules karsh, latvieshu legjions, nacistu okupaacijas kopiigaas un atshkjiriigaas paziimes Latvijaa, Lietuvaa, Igaunijaa utt. Virzieni ir daudz un dazhaadi. 
 
 
 lepnīgais:
Sakiet, kā Jūs izskaidrotu to diezgan fenomenālo parādību, ka Latvijas vēsturnieki neprot rakstīt vēsturi populārā valodā, bet tikai kā sausas lietišķas informācijas apkopojumu. Ja palasām ārzemju latviešu izdotās vēstures, tajās ir ne tikai bagātīgs faktu materiāls, bet tas ir arī psniegts kā saistoša lasāmviela?
 
 
 Inesis Feldmanis:
es neteiktu, ka to var attiecinaat uz visiem veesturniekiem. Rakstiishanas metodes ir dazhaadas. Arii mees esam sanjeemushi paarmetumus — vieni paarmet, ka truukst saistoshaa, savukaart citi — ka graamataa ir paaraak maz akadeemiskaa.
 
 
 laupitajs:
Vai pats esat apmierināts ar vēstures grāmatu un kas, jūsuprāt, ir būtuskākās nepilnības?
 
 
 Inesis Feldmanis:
nepilniibas lai paliek pie manis. Nevienaa recenzijaa es veel neesmu izlasiijis, kas ir shiis graamatas lielaakie truukumi. Protams, liidz galam apmierinaats neesmu — kaa jau visi cilveeki ar savu veikumu
 
 
 n:
Ko jūs dariet brīvajā laikā, vai arī pētiet vēsturi? 
 
 
 Inesis Feldmanis:
briivaa laika man ir ljoti maz, jo daudz staadaaju universitaatee un briivais laiks arii paiet veestures peetnieciibai. Viens no hobijiem man ir sekoshana liidzi sporta notikumiem.
 
 
 740:
God. Feldmanja k-gs. Vai ir peetiita Latvijas rusifikaacijas hronologjija okupaacijas posmaa? Pa desmitgadeem-no 40-50. g, 50-60. g. Kaada ir 70-80. gadu lomu vides paarkrievoshanaa? Vai tiesa, ka Atmoda apraava dazhus grandiozus ruupnieciskus projektus, kuru realizeeshanai un apkalposhanai tika plaanots piesaistiit daudzus simtus tuukstoshus krievvalodiigo migrantu, ka latvieshu jautaajumu Latvijaa atrisinaatu galeeji-vismaz tautiibu vairaakuma zinjaa? Zinu, ka tika buuveeta robotu ruupniica, kas taa arii palika neuzbuuveeta un iebrauceeji netika piesaistiiti. Kaapeec tika ievesti vjetnamieshi 80-to gadu viduu? Kur vinji darbojaas? Cik liels bija vinju skaits? Kaadas ir juusu prognozes-peec cik ilga laika muus atkal balstiis viesstraadnieki, vai tas buus taadaa apjomaa, ka tiks apdraudeets jaut taa nieciigais latviskum? Paldies. 
 
 
 Inesis Feldmanis:
peetnieciiba norisnaas. Galvenaa peetniece, kas apskata sho jautaajumu, ir Daina Bleijere; jo tuvaak muusdienaam, jo vairaak probleemu ir jaapeeta un mazaak peetiijumu ir veikts. Tagad zinaatniskajaa plaanaa ir iekljauti arii Juusu nosauktie periodi. ir finansiaalas dabas jautaajums, lai shaadi peetiijumi aatraak tiktu veikti. 
 
 
 ezis:
Labdien. Vai neatkarības zaudēšana 1940. gadā lielā mērā nebija LR neveiksmīgās ārpolitikas sekas? Un kāpēc pēc okupācijas netika izveidota darbotiesspējiga emigrācijas valdība?
 
 
 Inesis Feldmanis:
konkreets veestures jautaajums — es piederu pie tiem veesturniekiem, kas meedz pakritizeet Ulmanjlaiku autoritatiivo politiku. Tolaik Latvija nevareeja praktiski neko izdariit. Vieniigi — peec Molotova Ribentropa pakta parakstiishanas — Latvija vareeja izveeleeties «piespriestaa naaves soda veidu». Savaa laikaa esmu peetiijis aarpolitiku, ir arii sastaadiita graamata. Ja mees taa raugaamies, Latvija kopsh 30. gadu vidus meegjina ietureet neitraalu aarpolitiku. 
 
 
 zīlīte:
Kāds bija Jūsu kā vēsturnieka statuss padomju laikos?
 
 
 Inesis Feldmanis:
esmu beidzis padomju laikaa universitaato, aspirantuuru, ieguvu zinaatnisko graadu. Kopsh 1977. gada straadaaju vispaariigaas veestures, peec tam Jauno laiku veestures katedraa. Esmu visu laiku saistiits ar veesturi — iipashi saistiits ar Vaaciju. Jau padomju laikaa man bija kontakti ar baltvaaciem, tolaik veel VFR. Es nekad neesmu nodarbojies ar partijas veesturi.
 
 
 !!!:
Vai šī grāmata ir pilnība un tajā ir visi vēstures fakti? Paldies 
 
 
 Inesis Feldmanis:
neviena graamata nevar buut pilniiba, katrai ir un buus kaadi truukumu. Gribeetu teikt, ka muusu graamata ir ljoti laba. Visi fakti? Visu nav iespeejams publiceet. Muusu graamatas struktuura — rakstiijaam, izmantojot probleemu hronologjisko metodi. Sadaliijaam 20. gs. vairaakos periodos (1900-1918, 1918-1940, 1940-1941, 1941-1945, utt.), un tad rakstiijaam par galvenajiem notikumiem.
 
 
 Arhiivs:
Vai darba kvalitaati neietekmee tas, ka iisti nav pieejas Krievijas arhiiviem? Kaa iisti ir ar sadarbiibu starp dazaadu valstu veesturniekiem arhiivu peetiishanas lietaas? 
 
 
 Inesis Feldmanis:
es domaaju, mums ir ljoti laba sadarbiibaa ar Eiropas valstu arhiiviem. Es pats regulaari — reizi gadaa uz vairaakaam nedeeljaam dodos uz Vaaciju peetiit arhiivu. Man pietiek tikai nosuutiit e-pastu un man naak atbilde, ka tajaa un tajaa laikaa man ir rezerveeta vieta arhiivaa. Cik zinu, mani koleegji taapat dara ar Krieviju. Bez zinu, ka pilna informaacija vinjiem nav pieejama, nav pilniigi briivas pieejas. Parasti tiek doti materiaali par konkreeti intereseejoshaam lietaam. Veesture ir taada zinaatne, kur kaadu jautaajumu pilniibaa var izpeetiit tikai peec tam, kad ir pagaajis krietns laika spriidis. 
 

 «Apollo»:
Paldies, Feldmaņa k-gs, par sarunu! Paldies visiem, kas piedalījās čatā!
 
 
 Inesis Feldmanis:
paldies!