«Apollo» videočatā saulgriežu ieskandināšana [305]
«Apollo»
Pirmdiena, 20. decembris (2004) 00:06
Šīsdienas čats — ziemas saulgriežu noskaņās. Visīsākā diena un visgarākā nakts — jau izsenis šai dienā latvieši svinējuši saulgriežus. Tie vienmēr bijuši un būs auglības, cerības un gaismas svētki, kad saule atkal sāk savu ceļu kalnup. Bet vai mūsdienās daudzi latvieši zina, kā būtu svināmi īsteni latviski Ziemassvētki?
Vai jums ir ienācis prātā, ka latvieši ir viena no nedaudzajām tautām Eiropā, kas saglabājuši šo svētku pagānisko nosaukumu «ziemas svētki» kristīgo Christmas vietā? Lielākajā daļā Eiropas kristīgo valstu mainījies ne tikai nosaukums, bet arī senču vitālās tradīcijas nomainītas pret baznīcas apmeklējumu.
Šogad ziemas saulgrieži būs otrdien, 21. decembrī, bet vienu dienu iepriekš — pirmdien, 20. decembrī, pulksten 12 «Apollo» videočatā viesosies «skandinieces» Zoja Heimrāte un Helmī Stalte.
Ieskandinot saulgriežus, videočatā abas stāstīs par šo seno latviešu svētku tradīcijām un dziedās Ziemassvētku dziesmas. Vēlaties uzdot jautājumus vai svinēt latviskus saulgriežus — pievienojieties!
«Apollo»:
Paldies, Helmi un Zoja, par šo saulgriežu ieskandināšanu! Paldies visiem, kas piedalījās čatā!
Zoja Heimrāte un Helmī Stalte:
Paldies jums — priecigus Ziemassvetkus.
sinitis:
Kuri ir jusu miljakie svetki? Kapec?
Zoja Heimrāte un Helmī Stalte:
H. Loti gruti atbildet. Z. par sevi varu teikt — akd pienak Ziemassvetki, man liekas, ka tie ir Ziemassvetki, kad pienak Janji, tad skiet, ka nav skaistaku svetku par Janjiem, kad pienak lielaa diena, tad skiet, kas var but skaistaks par to. Un Martinji — ar tiem tas pats. H.Es tikai varu pievienoties,. katriem svetkiem ir sava vieta un pilnigi atskiriga. un tikai gadiem svinot, tapat kaa dziivojot, katri sveetki ir briinums — sie cetri svetki ieziimee nopietnas robezzskirtnes, tie atbilst siem cetriem gadalaikiem. Z. Man liekas, ka katru gadu svetkiem ir tada viena vieta — kulminacijas bridis. vienu gadu tas varbut ir Brivdabas muzeja, citu reizi kaut kur citur. pagajusaja gada man skiet, ka kulminacija bija vecriga, kad blukji dedzinajam vecriga, kas sogad atkal atkartosies. H. Mes visus aicinam rita plkst.17.00 daugavmala no ratslaukuma — vilksim blukji cauri vecrigai un tie mes, kas kopjam folkoras tradicijas, iesim organizeti, bet mes aicinam visus pievienoties. mes ceram, ka tapat kaa pagajusaja gada apaugsim ar cilvekiem — ceram, ka sapratis, ka ir jaiet kopaa. Visi, kas velas nakt — atceraties — jusu vieta arii ir tur. Gajiens noslegsies Alberta laukuma. un 20.30 RTU studentu kluba bus kartiga sadziedaasanaas un dejosana lidz velai naksninai.
Hanna:
Luudzu pastaastiet par ziemas saulgriezhu rituaaliem, kas GARIIGI specina, stiprina, ar kuriem tiek iedota programma naakoshajam gadam.
Zoja Heimrāte un Helmī Stalte:
Z. Faktiski laikam ir taa, ka pirmam kartam ir jaiegust kaut kada informacija, pasam ir japalasa — visbriniskigaka literatura ir tautas ticejumi. H.Un ari tautasdziesmas nes sevi informaciju. paslaik darbojas ari dazadi klubi, piemeram, Skandinieki — vienu reizi menesi Blaumana ielaa 5 visi ir laipni gaiditi, kam nepieciesamas sis zinasanas. viens ir, ja tev pasaka prieksa, bet otrs ja izdebate, izruna, tur kopa ari dziedam. Z. Ir gruti pateikt kaut ko prieksa — ir jaatnaak pasam, ir jasajut, japklausas un japanjem to, kas pasam liekas nepieciesams. Citreiz var arii paskatities, kur cilveki, kas saistiti ar folkloru, svin saulgriezus un tad japievienojas. H. Ziemassvetki saistaas ar blukja vilksanu pa kadu noteiktu vietu, celju — tas ir kaa gaismas celjs, lai atvieglotu saulei celju. agraak vilceji bija viena saime, kurai pievienojas arvien vairak un vairak cilveki, lidz saulgriezu nakti to sadedzina. Z. Ta ir taa magija, kad palidzam saulei kapt kalnaa, attirot celju. otrs aspekts — atbrivojam sevi no negatiivisma un ljuanuma, kas musos ir sakrajies gada laika. H.To var izdarit katrs sava gimene, to var izdarit viens pats vai ar draugiem kopa — var izdomat, kam apkart vilkt blukji — galvenais, lai sai darbibai butu jega un butu skaidrs, kapec vispar to gribi darit. Z. Vel ari pavisam vienkarsi, kaa atbrivoties no negativas ipasibas vai no kaa katrs grib atbrivoties — ticejumos ir teikts, ka niedriite jaasadedzina ugunskuraa, bet tikpatlabi tas var but kads zarins — piedomaa par so zarinu kaa to negatiivo, no kaa gribi atbrivoties un sadedzini. Vel viena briniskiga tradicija — kekatas, budelju gaajieni.
laupitajs:
Vai Jūs kādreiz lūdzat Dievu?
Zoja Heimrāte un Helmī Stalte:
H.Jaa, kaa tad. mes tik daudz dziesmas ludzam dievu — musu tautas dziesmas, tapat ka indiesiem ir mantras, mums ir tautas dziesmas. Z. var jau arii nepastarpinati — domas. H. taa luugt — visu laiku kaut ko it kaa vinam prasiit, nee, bet pareizaak ir teikt — sarunaaties ar Dievu. Z.Svarigs ir atbalsts kaut kaados konkreetos briizos.
Pērle:
Kāds pagānu rituāls palīdz iegūt daudz, daudz naudas?:)
Zoja Heimrāte un Helmī Stalte:
Z. Es esmu ticejumos lasijusi, ka ziemassvetkos nedrikst izdot visu nauydu, ka kaut kas ir jaatsaaj, tad vina vairosies. H. ir jau vel viens padoms — lai butu veseliba (tad ari nauda) tad tris reizes jaapskrien plikam apkaart maajai. Z. Ir ari cits ticejums — saulgriezos kailam jaaiziet uz tuvakajam krustcelem un tad uzzinat visu, kas notiks. Ar to skrejienu ir vienkarsak. H. Cik nu vienkarsi mikrorajonaa:) Z. pec taa skrejien jaieskatas sava majaa ieksaa pa logu — tad varesi redzet, kas ar tevi notiks nakamaja gada. H. bet tad jau arii ir interesanti, ja merkjis ir gruuts. Kapec vairaki rituali ir javeic tiesi kailam? H. Taa ir auglibas vairosanai Z. Lai ar katru suunu izjustu dabu. H. Tu ar zemi sastopies nepastarpinati. Tapec jau arii kaut vai ar basaam kaajaam jaapskrien apkaart maajai.
liene-karaliene:
vai tiesa, ka eglītes pušķošana nav latviešu tradīcija?
Zoja Heimrāte un Helmī Stalte:
Z. Lai cik tas nebutu itneresanti, tad eglites puskosana visa pasaule ir sakusies no rigas. Ja runajam par latviskajam tradicijam, tad tada eglites puskosana, kaa tagad, taada nebija. Lai gan esmu parliecinata, ka egles zarus nesa majas. Latviesiem svetkos ir apredzets mau rotat ar saules simboliem. Kad uz rigu braukusi dazadi cilveki no citam zemem (senlaikos) un redzejusi, kaa rotata eglite, tad aizvedusi uz citaam zemeem — ap 17 gadsimtu apmeram tas noticis. H. Tas protams neizsleedz, ka mes varam rotaat katrs kaa gribam. Z. Man liekas ka ir tadas tradicijas, kuras parveidojas, bet ja vinas parveidojas tik jaukaa veidaa, kaa egliite maajaas, tad man prieks. lai gan protams, ka ir skumji, kad visas tas eglites tiek izmestas aaraa. H. Ir zudis jedzieniskums. tie, kas izmet egliti ara, pasi sev izdara to launumu — varetu kaut vai salikt vairakas egles kopaa un tad sadedzinat. Z. tad butu rituals, kurs attiritu un ta butu zime, ka svetki beigusies.
Jānis:
Kādus dzērienus svētkos dzer pagāni, vai uz galda tiek likts arī kas grādīgāks?:))
Zoja Heimrāte un Helmī Stalte:
H. Ja runajam par senlaikiem, tad kaut ko bruveja jau senlaikos. visas zinjas mums ir par alu. Z. Ziemassvetkos ties karstalus. H. Alu izmantoja tada svetku aromata radisanai — mala podaa ieliek skujas, sakapaa, tad ieliek nokaiteetu akmeni un tad pasbruvetu alu — kads aromats!!!!!!!!
Jana:
Ko īsti pagāni Saulgriežu vakarā liēk galdā?
Zoja Heimrāte un Helmī Stalte:
Z. Saulgriezos pie galda jaiet devinas reizes un lai 9 reidzes butu ko est un dzert, tad tur ir jabut daudz kam. pirmam kartam saksim ar zirniem — faktiski jabut visam, kas ir apaljs. novirzoties nedaudz no temas — par vardu Ziemassvetki — tiesi tie ir ziemas sveetki. tas nav taa kaa razhdjestvo, christmas — latviesu valodaa tie ir ziemas sveetki. bet par galdu — viss, kas ir apaljs, tie ir saules simboli, vel ari dziva labiba (diedzeti graudi), gruudenis (zirnji ar graudiem un ar kartupeljiem peistaa sastampaati un no tiem ir vai nu putra, vai arii savelj zirnju pikas), rupjmaize ar medu. H. Cukas dazads sastavdaljas — katra taas dalja ir ar savu nozimi. Z. Cukas snukurs, kas ir galdaa — tam noziime ir tada, ka tas ir araja simbols, lai palidzetu pavasarii arajam — taa ir funkcija, kas veicina auglibu. Putraimu dejas, chingulji. H. Chuingulji ir cuskas ciskas — kas taas apeedis, tam kada vieta piebriediis — viriesiem cita un sievietem cita. Skaistakais musu tradicijas ir tas, ka katrai lietai ir sava nozime — nekas netiek muldets pa tukso un nekas netiek darits bez jegas. Ar siem ritualiem patiesam arii paarnem sveetku sajuuta. Z. Par tiem edieniem — biezi vien esmu dzirdejusi daudz nievajosas peizimes — kas tad tur tads ir. bet faktiski tada ritualu reize, svetku reizee ir svarigs pats pamats. H. Saulgriezi ir atbildigs punkts un pamatediens ir ljoti buutiska sastavdalja. zinam jau ka jaapeed visi zirnji un pupas, lai nebutu nakama gada raudasana. kalji, bietes, burkani, plaacenju. Tas ir veseliigi.
Pērle:
Mana omīte ir kristiete un vārdu pagāns es jau kopš agras bērnības esmu uztvērusi kā lamu vārdu, vai jūs tas neaizvaino?
Zoja Heimrāte un Helmī Stalte:
H. Mes sevi nekad taa nesaucam pirmam kartam. Mes sevi saucam par folkloras draugu kopu «Skandinieki». Z. Pasi sevi saucam par skandiniekiem. H. Lietojot vardu pagans — tas ar nievajosu attieksmi ieviesies no kristiesiem — kaa par cilvekiem, kas nav kristiesi, bet piekopj savas sencu tradicijas. Z. man vienmer ir licies jocigi, ka cilvekus kaut kada veida censamies sakartot, ielikt kategorijas — kapec sadas klisejas vajadzigas?
Berimors:
Ar ko atšķiras dievturi un pagāni?
Zoja Heimrāte un Helmī Stalte:
H. Pagans ir zemnieks pirmam kartam, kas kopjot savu zemi dzivo ciesa saikne ar dabu un dabas dieviskajiem personificejumiem. katra tauta ir saistiba ar dabu. sis daudzas mates, kas mums ir — veja, zemas u. c., norada, cik mes esam bagati. Dievturiba ir radusies 20-30ajos gados. ta izveidota, balstoties uz senajam dievibam, veidojot savu hierarhijas sistemu un ir bijusas un ir lauzu kopas, kuriem vajag organizetu sistemu, kuraa ieklauties. man personigi nepatik sis veidojums.
Katrīna:
Vai jūs abas kā pagānes Ziemassvētku vakaru — 24. decembrī nesvinat?
Zoja Heimrāte un Helmī Stalte:
Z. uzskatu, ka nav pretrunas starp svetkiem, vienigi ir jaapzinaas, kur tu dzivo un jaazina sis zemes un tautas tradicijas un tad talak var svinet jebkuras tautas svetkus. H. Tad iznak loti daudz Ziemassvetku:) Mes jau ziemassvetkus esam nosvineejusas, pirms 21. decembra mes iedziedam Ziemassvetkus. prieks, ka Riga tagad ir daudz darbavietas, skolas, bernudarzi, kur aicina uzstaties, iedziedot svetkus. Diemzel tas neskan ne Latvijas Radio, ne LTV — viniem ir impotence pret tradicijam, vini amerikaanu dziemas atskano. Zel to cilveku, kas ir apdaliti un pakljaujas vulgarizetai komercalizacijai. No sabiedribas puses skiet, ka lietas iet uz labo pusi.
Toldaro:
Līksmus svētkus Skandiniekiem un Staltiem kā tādiem, lai labie darbi iet vairumā un veselība turas!!! Tiksimies 21. decembrI. Jautājums, vai nebūtu laiks pieprasīt saulgriežu svetkos oficiālu brīvdienu valstī, lai mēs Ziemassvētkos, Lieldienās un Jāņos varētu pilntiesīgi svinēt svētkus. Tagat pat pareizticīgie varēs pēc sava kalendāra svinēt kristus dzimšanu, bet mēs latvieši savus svētkus drīkstēsim svinēt tikai pēc darba. Mūs pagānu ir gana daudz.
Zoja Heimrāte un Helmī Stalte:
H. Man ir prieks par tadu jautajumu, jo tie, kas dzivo lidzi norisem valsti, zina par pareizticigo ziemassvetku iespejamo atzisanu. tiesam — kur tad vel ja ne Latvija naktos godat savas tautas svetkus, kas ir tiesi saistiti ar briniskiugi seno saiti, ar dabu, gadsimtiem ilgu pieredzi. Diemzel lielakoties cilveki, kam saja laika ir vara, tie gandriz neko nezina par to, par ko mes seit runajam — vieglakais cels, ja kaut ko nezini, ir to noliegt. ja mes runajam par saulgrieziem domee, vai saeimaa, tad lielakoties ir taada paviipsnaasana. saprot, ka jasvin citu tautu svetkus un tie jaciena, bet pirmam kartam ir jabut cienjai pret saviem svetkiem.
