Ziņas

Žurnāla «Mūzikas Saule» 6.numurs ar CD!

«Mūzikas Saule»
Svētdiena, 19. decembris (2004) 06:27

Kopā ar žurnālu lasītāji saņems kompaktdisku ar Antonio Vivaldi populāro vijoļkoncertu ciklu Gadalaiki. Šī mūzika būs dzirdama ērģeļu pārlikumā, ko veidojusi un arīdzan ieskaņojusi ērģelniece Jevgeņija Ļisicina. CD prezentācija — koncerts notiks trešdien, 15. decembrī, plkst. 16 Jāņa baznīcā. Aicināti visi interesenti. Ieeja brīva!

CD ir žurnāla Mūzikas Saule un ierakstu izdevniecības Carmina Baltica kopprojekts. Šim ierakstam ir gara un bagāta vēsture. Savulaik, 80. gados tas bija neticami populārs un mīlēts visā PSRS. 80. gadu beigās laikraksta Komsomoļskaja pravda veidotajā lasītāju aptaujā šī plate iekļuva pirmajā desmitniekā līdzās Jevgeņija Svetlanova, Leonīda Kogana un Aleksandra Svešņikova ierakstiem. Ar Gadalaikiem ērģelniece savulaik iekarojusi klausītāju sirdis arī Vivaldi dzimtenē Itālijā.

Šajā numurā:
• Numura intervija — žurnāla Mūzikas Saule galvenās redaktores Ievas Rozentāles saruna ar amerikāņu komponistu Stīvu Reihu. Reihs saviļņoja Latvijas kultūras sabiedrību, viesojoties šā gada jaunās mūzikas festivālā Arēna. Intervijās viņš ir tiešs, kodolīgs, asprātīgs un ar stingru nostāju. Viņš runā par lietu: stāsta par savu mūziku, analizē tehnoloģiju, kā arī citu kultūru un komponistu mūzikas nozīmi tajā. Bet kad nevēlas, tad nerunā vispār. Reihs iebilst pret stereotipisku visas viņa mūzikas pieskaitīšanu minimālismam. «Ja jums nepatīk Debisī, Ravels un Satī, tie visi jums ir franču impresionisti. Bet, ja jums šī mūzika patīk, jūs zināt, ka Debisī un Ravels ir pavisam atšķirīgi un Satī vispār ir kā no citas planētas. Tāpat ir ar minimālismu.«
• Muzikoloģes Ingas Vasiļjevas intervija ar mecosoprānu Elīnu Garanču. Latviešu operas prīma, par kuru pēdējā laikā presē sāk iezīmēties arī dīvas tēls, savaldzina ar vienkāršību un līdzsvarotību. «Dīva ir nepieejamība. Man negribas, lai par mani tā domā, jo tas ir mans darbs, mans aicinājums. Tas ir mans pienākums pret publiku: atļaut viņiem ieskatīties manī, atvērties. Nepieejamība aizver savstarpējo saikni, kanālu. Uzrunāt dvēseli ar dvēseli var tikai tad, kad durvis ir vaļā,» viņa saka. Uz žurnālistu jautājumu, kad viņa sāks dziedāt lielās, dramatiskās mecosoprānu lomas, dziedātāja atbild: «Viss nepieciešamais balss aparātā ir, bet vai tas tagad ir vajadzīgs? Partijas ir emocionāli ļoti grūtas. Jāsavāc vairāk dzīves pieredzes. Zinu — ja šīs lomas dziedāšu pēc pieciem gadiem, tās būs spilgtākas, pārliecinošākas. Kāpēc mazliet nepagaidīt un pēc tam nākt nevis ar 60% pārliecības, bet ar 95%?”
• Muzikologs Andris Līvmanis dalās pārdomās par kristīgo Ziemassvētku kontrastaino, daudzšķautņaino dabu. Kopš 19. gadsimta par šiem svētkiem ir izveidojies romantizēts priekšstats, kas spilgti atspoguļojas dziesmā Klusa nakts, svēta nakts un apgarotajās, idilliskajās Betlēmes ainiņās. Raksta autors ar vairākiem spilgtiem dziesmu tekstu piemēriem atklāj, ka šis svētku traktējums ir vienpusīgs un pastāv arī citi — skarbāki, pārsteidzošāki, arī — nežēlīgāki.
• Žurnāla Mūzikas Saule redaktori Ieva Rozentāle un Andris Dzenītis šā gada oktobrī viesojās lielākajā Skandināvijas laikmetīgās mūzikas festivālā Ultima (Oslo, Norvēģija). Intervijā Ievai Rozentālei festivāla mākslinieciskais direktors Geirs Junsons stāsta par festivāla tapšanu un attīstību, kas saskan ar norvēģu laikmetīgās mūzikas izraušanos starptautiskā apritē. Geirs Junsons: «Man liekas, ka jūs pašreiz esat situācijā, kādā mēs bijām pirms 15 gadiem, — maza pasaule un nedaudzi cilvēki, kas vēlas ko radīt un mainīt. Tas prasa laiku, un jābūt ļoti neatlaidīgiem. Pirms 20 gadiem zviedri, tāpat arī dāņi un somi smējās par mūsu mūziku. Bija vajadzīgi šie 20 gadi, lai mēs mainītu perspektīvu… Ultima tagad ir starptautiskajā arēnā. Jums tas viss vēl jāizdara.» Šā gada festivāla apskatu sagatavojis komponists Andris Dzenītis.
• Mūziķes Ievas Stades sagatavots Rīgas džeza klubu apskats. Staigājot pa Vecrīgas klubiņiem, raksta autore pārliecinājusies, ka «vienam miljonam ausu pāru džezs šajā pilsētā skan pietiekami bieži un, galvenais, regulāri». Vietējie džeza mūziķi galvaspilsētā no pirmdienas līdz sestdienai dzirdami katru dienu — atšķirīgās vietās, sastāvos un stilos. Atliek vien izvēlēties savai gaumei atbilstošāko. Vērīgākajiem žurnāla lasītājiem ir iespēja piedalīties konkursā un laimēt ielūgumu un dāvanu karti klubā Liize.
• Mūzikas žurnālistes Daces Volfas intervija ar grupas Pienvedēja piedzīvojumi dalībniekiem. Konsekventie alternatīvā roka lauciņa kopēji tikko ar koncertturneju un albumu nosvinējuši grupas 10 gadu jubileju. Raksta autore atzīst, ka viņi ir savas muzikālās dzīves pašā plaukumā, tomēr paši tāpēc nejūtas ne kā zvaigznes, ne autsaideri: «Viņi vispār daudz nespriedelē par to, kā jūtas, — viņi dzīvo un savas jūtas izspēlē.«
• Gaidot grupas R.E.M. koncertu Rīgā, mūzikas žurnāliste Guna Zučika piedāvā interviju ar grupas ģitāristu Pīteru Baku, bet Dace Volfa — jaunākā grupas albuma Around The Sun apskatu.
• Mūzikas žurnālists Toms Grēviņš sagatavojis aizraujošu stāstu par grupas Beach Boys albuma Smile 39 gadus garo vēsturi. 60. gadu vidū Beach Boys bija vienīgā grupa, kurai izdevās sacensties ar Bītlu popularitāti — līdz brīdim, kad grupas līderis Braiens Vilsons sāka darbu pie minētā albuma. Tikai šogad albums ieraudzīja dienasgaismu, kļūstot par vienu no gada notikumiem mūzikā.

Lasiet arī par Ziemassvētku dienu un jaunu raidījumu Latvijas Radio 3 Klasika ēterā; intervijas ar ērģelnieci Jevgeņiju Ļisicinu un komponista Jāņa Kalniņa draugu, grāmatas Janka 100. Komponists un diriģents Jānis Kalniņš mūzikā un dzīvē autoru Alfonu Kalnu; tradicionālās mūzikas lapaspusēs šoreiz ieskats etnomuzikologa Kārļa Brambata darbībā, džeza vēstures sērijā — fusion. Kā vienmēr, žurnālā atradīsiet informāciju par pagājušajiem un šā brīža aktuālākajiem mūzikas notikumiem, jaunākajām grāmatām un CD, mājaslapu apskatā šoreiz pūšaminstrumentu ansambļi.

Uzmanību! 2004. gadā žurnāla cena kioskos paaugstināsies līdz Ls 1,75. Abonējot viens numurs par brīvu. Informācija par abonēšanu šajā numurā, kā arī žurnāla redakcijā (tel. 7220161, 9577765) vai mājaslapā www.m-saule.lv.

Žurnālu var iegādāties: Narvesen Baltija veikalos, Rimi un citos lielveikalos, Preses Apvienības, Plus Punkta u. c. kioskos, A/S Diena abonēšanas centros, Valters un Rapa u. c. grāmatnīcās visā Latvijā (pēc lasītāju pieprasījuma), kā arī veikalā Skanda Šķūņu ielā 13, izdevniecības Musica Baltica veikalā K. Barona ielā 39 Rīgā un SIA RDL Mūzikas Centrs veikalos Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē un Jēkabpilī.
Visus iepriekš iznākušos žurnāla numurus iespējams nopirkt žurnāla redakcijā, kā arī veikalos Musica Baltica un Skanda. Komplekta cena (22 numuri) — Ls 21,60 (viens žurnāls Ls 0,60, žurnāls ar CD Ls 1,50).
Žurnāla Mūzikas Saule izdošanu atbalsta Kultūrkapitāla fonds un LR Kultūras ministrija.
Izdevējs: SO Mūzikas un mākslas atbalsta fonds
Adrese: Arhitektu iela 1–302, Rīga, LV 1050
Tālr.: 7220161, 9577765
E-pasts: saule@m-saule.lv
www.m-saule.lv