|
Foto: Artūrs Andžs/Apollo Vairāk attēlu galerijā«Apollo» videočatā psihoterapeits Viesturs Rudzītis [63]
|
Reklāma |
«Apollo»:
Sveiks, Viestur! Vai varam sākt čatu?
Viesturs Rudzītis:
Labdien! Varam sākt.
Felisita:
Pirmssveetku stress…. Vai tas jums ir paziistams??? Kaa pret to var ciiniities? Tagad tuvojas Ziemassveetki, sveetku drudzis, bet, kad pienaaks shie sveetki, tad cilveekiem shii sveetku izjuuta pazuud…
Viesturs Rudzītis:
stress man ir izaicinajums, nevis problema. ta ir isteniba, kura mes dzivojam un varam pienemt vai neppienemt.
apzinīgā:
Diena darbos paiet raiti, bet kad atnāku vakarā mājā, tad vienīgais veids, kā izslēgt savu stulbo dzīvi, ir — alkohols. Vai vērts tā turpināt?
Viesturs Rudzītis:
tas ir jautajums — vai pasnaviba ir attaisnojama. te ir daudz citi risinajumi. aizbegt un aizmirsties vienmer var. katram ir etaps dzive, ka to ko nevaram mainit, to meginam izslegt. bet cilveks aug un mainas un var uznemties lielakas slodzes.
zybans:
kā Jums liekas, vai cilvēku nevērīgā attieksme pret citiem un savstarpējām attiecībām ir uzskatāma par normālu mūsdienu sabiedrībā?
Viesturs Rudzītis:
nee
jana:
Ko jūs domājat par savas kolēģes psihoterapeites Ainas Puišas publiskajām izpausmēm tv šovā?
Viesturs Rudzītis:
Ainu pazistu ari arpus sova un vinai tiek parmests, ka vina ir maksliga — bet tas ir vinas normalas izpausmes. vina nemelo.
Varde:
Vai Tu tici, ka pastāv Dievs?
Viesturs Rudzītis:
jaa, bet man liekas, ka tas ir cilveka ieksa.
kuka:
Kā pats vērtē kolēģes Ainas šovu?
Viesturs Rudzītis:
nosaukums ir Ainas, bet tas nav viņas šovs. es viņu ļoti labi pazistu. es jau vienreiz teicu, ka ja makslinieks iet pardot saldejumu, tad nevajag gaidit, ka saldejuma pardosana bus maksla.
kuka:
Sveiks Viestur! Vai vainas apziņu varētu nosaukt par slimību?
Viesturs Rudzītis:
speja izjust vainu ri pieaugusa cilveka pazime, bet ir patologiskas vainas apzinas un tad tas liecina par zemu pasapzinju. jadoma par to, cik vins ir liels pats savas acis.
Upene:
Kā cilvēkam savākties,ja psihotraumas notiek viena pēc otras,ja emocionālā vardarbība notiek gadiem,piem.vecāku nāve,tad laulības škiršana,pēc tam bezdarbs,cīņa par izdzīvošanu, atbildība par bērniem,vēl apkārtējo kritika atbalsta trūkums ,domāju ,ka ar šādām smagām lietām sastopas neviens vien Latvijas iedzīvotājs.Traumu kombinācija varētu būt savādāka,bet bieži ir tā ,ka nelaime nenāk viena un paiet gari gadi līdz kaut kādas lietas sakārtojas. vēl jautājums,kā sadzīvot ar«cepuri«kura ir uzspiesta, piem negribēts bērns,negribētas attiecības utt.
Viesturs Rudzītis:
Nices teiciens — viss, kas tevi nenogalina, padara tevi stipraku. ja cilevks piedzivo kaut kadu traumu, tad vinam ir iekseja nepieceisamiba so traumu arstet un arstesana ir loti lidziga vardarbibai. biezi cilveks grib atjaunot kontaktu ar traumu. biezi vien — neapzinati.
Vīzija:
Muusu mazpilSEETAA straadaa psihoterapets-nezveers, kas savus pacientus pazemo peec savas labpatikas…Vai driikst straadaat taadi «vampiiri» un kur var suudzeeties par vinju marasmu?!? Taadu faktu es uzzinaaju no savas pazinjas, kas bija aizgaajusi ar savu meitu…un veelaak vinja iesliiga deresijaa…no viena taada apmekleejuma…Vinjas staasts mani shokeeja liidz sirds dziljumiem;)
Viesturs Rudzītis:
sudzeties var Veselibas ministrija. vai ari ja ir zinams, kaadaa asociacija vins ir, tad taas etikas komisija.
Es:
Kā izskatās Latvijas publikas garīgā veselība no jūsu redzesloka? Pa vecuma grupām (padomju laika cilvēkim jaunlaiku vīriņi), pēc tautības.
Viesturs Rudzītis:
diez vai varu but eksperts. punkts no kura es skatos, nav visaptveross. tas kas mani visvairak interese vai uztrauc — sieviesu matiskigums un viriesu berniskigums.
medikje:
Vai BROMS, ko satur vairums antidepresantu, neatstaaj postoshas sekas smadzenju shuunaam!?
Viesturs Rudzītis:
es to nezinu
Marka:
Labdien, Viestur. Man te tāds jautājums iekrājies par psihoterapiju: vai iespejams, ka lielā mērā terapijas rezultāts ir viegluma ilūzija, pēc kuras nākamā depresija būs VĒL dziļāka, vēl smagāka un sāpīgāka? Jo grūti nesaskatīt, ka lielais vairums «ar sevi pastrādājušo» cilvēku ilgāku vai mazāku brīdi it kā lido (5 cm virs zemes), bet pēcāk atkal smagi brien, pirkstgaliem 5 cm dziļumā arot zemi, nespēkā ļimstot. Jo to visu redzot (draugi, paziņas), man radie priekšstats, ka — ok, kā dopings tas ir feini, un noteikti arī ļooti interesanti — bet, kā ikviens dopings, tas paņem resursus no cilvēka, un kādā brīdī par to NĀKAS MAKSĀT. Un tad vairs nav ne viegli, ne patīkami. Varbut terapija ir OK, ja notikusi smaga trauma (izvarošana, katastrofa), jo tad ir saprotams — nu paņemsim mazliet enerģijas no nākotnes, lai cilvēks var pārdzīvot traģēdiju un kautcik savākties — bet tāpat vien, «aiz gara laika» — vai tā nav nekrienta izšķērdība? Kā Tu domā, Viestur?
Viesturs Rudzītis:
ir kaut kadi vieglie veidi, kas sad tad tiek piedavati. man gruti izteikties par tadiem veidiem, kurus neesmu macijies. pec manas parliecibas ir ta, ka taa psihoterapija, ko es atzistu, vina ir dzilja. vienigais, ja ir atkaribas — tad es atzistu ljoti isus kursus, bet visos parejos gadijumos ir svarigi cilevku ievadit darba ar sevi. svarigi ir envis kas notiek stundu kabineta, bet pec tam nedelja lidz nakamai tiksanas reize.
Paula:
Vai tie skolas ne/MAZ/izgliitotie psihologi veel vairaak netraumee beernu psihi, sevishkji mazpilseetaas, kur ir konfidencialitaates deficiits?!? Bet, vairums vecaaku izmanto tieshi shos «speciaalistus», jo nav naudas apmekleet psihoterapeitu…….. ;-)))
Viesturs Rudzītis:
tie cilveki strada loti smagos apstaklos par mazam algam.
AnnaLiize:
Vai riit/pariit visu pasauli nepaarnjems depresiju pandeemija? SEXinjsh tiek pasniegts kaa teejas dzershana, pat maziem beerniem. Televizoru censhos nesleegt. Kaada ir Juusu nostaaja shajaa jautaajumaa, vai MARASMS nevalda paar veselo sapraatu?
Viesturs Rudzītis:
ir diezgan daudz atkritumi puliska vide. sarunas par sexu tiek vestas sarunu par sexualitati vieta. un tas nav viens un tas pats. ja cilveks pazist savu sexualitati, tad cilveks nepazist depresiju. svarigs ir kontakts ar savu seksualitati.
smaids:
Par depresiju-vai cilvēkam ar šo slimību jāsamierinās mūža garumā,jādzer zāles, laiku pa laikam jāārstējas stacionārāvārdu sakot sevi jākontrolē ?Paldies.
Viesturs Rudzītis:
sim cilvekam, kam ir depresija, jauzklausa savu tuvinieku viedokli, ko var darit depresija. psihoterapetiem ir savs skatijums uz so jautajumu, psihiatriem savs — un neviens nav vienigais pareizais.
mpantera:
ak jaa un veel:) daudz tiek runaats par depresijaam. Vai Juus speejat izaarsteet dveeseli?
Viesturs Rudzītis:
tas ir vertikals jautajums. jus uz mani skatites kaa uz arstu. tadas attiecibas es nestradaju. es stradaju horizontali kaa treneris ar sportistu.
Gita:
Viestur, nu saki, ko lai dara! Es visu laiku iemīlos. Agraak domāju, ka tas pāries, bet nekā:)))
Viesturs Rudzītis:
es nezinu vai no ta rodas lieli zaudejumi. man skiet, ka tas ir skaisti. kadreiz par milestibu sauc ari atkaribu — cilveks iemilas taja, kas vinam varetu sagadat drosibu, bet tas nozime, ka palikt stavet uz vietas.
LV:
Kaa var atshkjirt SLINKUMU no DEPRESIJAS? Vai depresiju var sajaukt ar kaadu citu psihisku saslimshanu? Paldies:)
Viesturs Rudzītis:
drosi vien, ka var sajaukt. slinkums un depresija — tas ir taa kaa no arpuses, ka kadas kurs saka, ka man ir depresija, vins slinko.
Aleksandra:
Vai Tu mani tiesam mili? No visas sirds? Aleksandra
Viesturs Rudzītis:
Ja
larma:
Mani interese,vai man var palidzet psihoterapeitns tada jautajuma:es savu pirmo milestibu piekeru gulta ar citu daamu,un no taa laika es vairak neuzticos nevienam viirietim jo visur redzu melus??
Viesturs Rudzītis:
tik briesmigs notikums nevar sagraut uzticesanas sistemu. tur ir kas cits apaksa. sii nav pirmaa drama. ja taa butu, tad varetu domat — sis ir parpratums, kaa var but kaut kas tik briesmigs. bet tagad jau tiek domats, ka taa ir sistema. es teiktu, ka psihoterapeiots var palidzet jums saja darba — saprast, kaa buvejas uzticiba.
Žžžž:
Gribu vērst intervētājas uzmanību uz faktu, ka V.R. cenšas izvairīties no tiešām un godīgām atbildēm uz jautājumiem. Pajautājiet viņam , kāpēc?
Viesturs Rudzītis:
es nedomaju, ka izvairos. reizem nepasaku visu — tam var but personiski motivi, etiski motivi, taa kaa es nemeloju.
koncept:
Jums nav psihoterapeita sertifikāta (neesat PA sarakstā). Ko tas nozīmē mums kā klientiem? Tiek ieteikts vispirms pārliecināties, vai ir sertifikāts. Vai esat «samozvaņec»? Vai sekot elwa piemēram » mani pievelk jūsu seja», tāpēc iešu terapijā? Vai arī tas nozīmē to, ka» tāds tādu pievelk», kā teica Džozefīne?
Viesturs Rudzītis:
es varu atbildet par sevi — ja jus man tict, varat pie manis nakt. ja gribat sakarot so jautajumu sociali, tad sis jautajums ir jaadrese veselibas ministrijai. jau desmit gadus sis jautajums nav atrisinats.
Efeja:
Mana meita pēc fiziskās un psiholoģiskās vardarbības skolā «salūza»…Ar dg.``posttraumātiskā šoka sindroms`` bērnu ievietoja slimnīcā. Mēs, vecāki, meklējām taisnīgumu juridiskā celjā, visus faktus sagrozīja gan skolā, gan prokuratūrā…Taisnību tā arī netradām…Arī mēs salūzām…Ir pagājuši 5 gadi…Mūsu dzīvei ir cita kvalitāte, ir zudusi ticība…cilvēciskumam…>varas gaitenjos…TAISNĪGUMAM… Ko darīt, ja pret paša bērnu tiek vērsta dubultvardarbība/Rainja bulvārī, kad mūsu bērnam/pēc reglamenta/ veica psiholoģisku expertīzi(!), pret mums, vecākiem, tur izturējās, kā pret degradātiem, sevišķi pret manu vīru/tēvu, galvenā experte veitnere, kurai pasniedza safabricētu lietu, bērna klātbūtnē, atļāvās kliegt un pazemot bez jebkāda iemesla, kā rezultātā atkal pasliktinājās meitas veselība un arī mūsu pašu…arī mūsu bērnu viņa ir traumējusi, uzdodot viņai muļķīgus, godu un cieņu aizskārošus jautājumus…/ Meitas veselība joprojām nav stabīlā…Ko mums, lūdzu, darīt/nedarīt…?!? Vai būtu pareizi visu atstāt Dieva rokās…?!? Paldies!
Viesturs Rudzītis:
svariga tema un jautajums. zaudejums ir noticis objektivi, areja pasaule taustams, bet defekts ir ieksejs pasaa cilveka. so defektu nevar mainit ar kaut ko areju. jus domajat, ka prokuratura vares izdarit kaut ko, ka bernam paries traumas sindromi? taa nebus. arii mamma ir upura loma, ir svarigi paskatities uz savu defektu — ne jau tas, vai ar meitu notiks vai nenotiks izarstes mammu — ir jastrada pasam ar sevi. ar arpasaules palidzibu to mainit nevar. tas nav jautajums ko darit, bet gan — kaa buut.
Ēna:
Viestur, ko noziimee «dziivot»? Realizeet savu varu?
Viesturs Rudzītis:
dzivot nozime klut neatkarigam, attalinaties no saviem vecajiem drosibas avotiem, sekot tam celjam, kuru sajuti sevi. vara no atkariga viedokla nozime iegut drosibu, nozime iet atpakal. no vecaku viedokla, no nobriedrusas dalas viedokla — saglabat ramjus attistibai. realizet savu varu nozime but muzigi atkarigam.
Ilze:
Portaals raksta, ka tu neesot virtuaalaas psihoterapijas pretinieks… Vai tas taa, teoreetiskaa plaaksnee — attieksme pret principu, jebshu esi tagad gatavs pats uzsaakt taadu lietu. Vai atbildeet pozitiivi, ja kaads tev to luugtu?
Viesturs Rudzītis:
laikam neesmu gatavs. man bija eksperimenti un pardomas saja sakara. varbut ja taja iegulditu milzigu naudu un izdaritu petijumus, varbut ka kaut kas varetu sanakt. iemesls ir tads, ka ir gruti ar neverbalo kontaktu. kaut ko juut, ko cilveks raksta, bet kaut ko nejut. esmu meginajis, bet kaut ko nejutu taja kontakta. virtuali ir lietas, kuras nevaru izdarit virtuali.
raibs:
Kaadi izgliitiibas etapi jaaiziet psihoterapeitam, cik gadus tas panjem? Cik Latvijaa ir kvalificeetu psihoterapeitu? Kaada ir Juusu izgliitiiba? Kur esat maaciijies? Cik gadus jau praktizeejat? Pie kaa Juus izejat regulaaro psihoterapijas kursu? (vai tas bija ik gadu jaadara?) Vai psihoterapeits vada cilveeku pashu izdariit atklaasmes un analizeet, vai arii riikojas liidziigaak aarstam — nosaka diagnozi un aarsteeshanaas kaartiibu? Kaa psihoterapeits var izsveert, kas ir kaut kaadas riiciibas vai pashsajuutas iemesls, ja cilveeks pats var uzskaitiit vairaakus ticamus, kam ir pietiekami dziljas saknes vinja pagaatnee/beerniibaa? Psihologijaa viss ir tik relatiivs un daudzshkautnjains. Kaa izdodas saglabaat ticiibu, ka domu gaajiens un pienjeemumi ir pareizie? Kura no personiibas teorijaam, Juusupraat, visvairaak atbilst realitaatei, kapeec? (Freida, Adlera darbi utt.) Vai, Juusupraat, muusdienu Latvijas sabiedriibaa kaa noziimiiga probleema pastaav dzimumu diskriminaacija? Kaa taa izpauzhas?
Viesturs Rudzītis:
es nevaru atbildet uz jautajumu, cik latvija ir kvalificetu psihoterapeitu. ir ljoti daudz skolas un man nav tada parskata par visu situaciju kopuma. par domu gajienu — to pierada prakse jo cilveks dod organisko saikni atpakal. ari sava dzive parliecinos vai viens vai otrs risinajums ir pareizs. dzimuma diskriminacija pastav latvija — un abos virzienos. tas izpauzas ta, ka mums ir ljoti matiskas sievietes un ljoti berniskigi viriesi. nesaku ka visi un visas, bet ir tada tendence. un tas vienmer ved uz izmantosanu. parasti ir taa, ka ja virietim kaut ko nodarijusi mate, tad vins censas sievai vai meitai neapzinati atriebt. un otradi ari tapat.
Elwa:
…Nezkāpēc es jums UZTICOS…:)! Pārējiem psihoterapeitiem — mazāk..Jūsu sejā IR kas tāds.., kas saistīts ar cilvēcisko gudrību…Es uzskatu, ka psihoterapeitam, lai piesaistītu klientu, ir jābūt PERSONĪBAI…viennozīmīgi…! Kā Jūs strādājiet PATS ar sevi, lai NOTURĒTOS:;) uz 9. viljnja…?!? Kā Jūs var atrast…? Paldies! :)
Viesturs Rudzītis:
man ir izglitiba bijusi. man ir bijusi arii sistemiskas gimenes psihoterapijas izglitiba vel tris gadi. ari sociali esmu guvis pieredzi — man ir gimene, berni, ta ka ir visadas citadas pieredzes. esmu stradajis dazadas profesijas. sociala komptence man liek daudz macities un kompetence ari rodas sajas attiecibas. jutu, ka man tas palidz tadam, ka es varu drosi teikt cilvekam, ka es tev palidzesu. es pienemu Jurmala un telpas ir taja maja, kur es dzivoju. mans e-pasts ir rviesturs@apollo.lv vai arii telefons 9480772
Dace:
Kāpēc jūs neesat minēts psihoterapeitu asociācijas sertificēto psihoterapeitu sarakstā?
Viesturs Rudzītis:
tas ir asociacijas saraksts un vini to sastada no saviem biedriem. es neesmu saja asociacija — tas protams, saistits ar nesakartotibu ltvija. jasaka, ka latvija oficiali neesmu atcits, bet man ir divi tadi sertifikati, ar kuriem citas valstis dabutu oficialu atzisanu. es izvelos to celju, ka es stradaju.
harolds:
Vai ir iespējama Ļoti Liela Mīlestība abpusēji?
Viesturs Rudzītis:
domaju ka ja. bet vienmer ir traki ar milestibas definiciju. man milestiba ir tas, kas lieks parvaret neiedomajamus shkjerslus, lai attistitos. tas ir liels speks.
medik:
"`Mēs ne dodam padomu,mēs tikai izklausam «`-tas ir katra psihoterapeita darba definīcija vai neprofesionālo specialistu atrūna? Vai pacients to saprot savādāk?Paskaidrojet lūdzu.Paldies.
Viesturs Rudzītis:
mana parlieciba ir tad, ka jebkurs pieaudzis sevi cienoss cilveks padomu uztver kaa apvainojumu. vaciesi saka — padoms ir ari sitiens. man ir svarigi but prieks sava klienta celja raditajam, izvelju apgaismotajam, skolotajam bet nevis lemuma pienemejam vina vieta. atbildiba jauznemas pasam klientam
vanilla:
vai jus atbalstat lomu speles attiecibas?
Viesturs Rudzītis:
esmu psihodramatists, lomu speles ir kas cits. ja tas tiek profesionali darits, tad jaa — tas daudz ko palidz saprast.
Ruu:
cik maksaa juusu graamata? kaads bija juusu honoraars par sho graamatu?
Viesturs Rudzītis:
gramata maksaa nepilnus 6 latus Rozes gramatnica. citas gramatnicas drosi vien ir citas cenas. par honoraru — teiksu taa — honorara delj nav verts rakstit gamatu. taa bija vairak kaa hobijs vai kaa veids kaa es komuniceju ar sabiedribu, ka izpauzos pats, kaa petu leitas caur sevi.
periney:
Kā jūs pats tiekat galā ar savu neapzināto daļu? Vai regulāri apmeklējat kādu citu terapeitu? Kā tur īsti ir ar tiem «instrumentiem «- psihoterapeitiem — vai viņi paši ir tik psihiski veseli, lai nesavainotu savus klientus? Kāda institūcija to kontrolē? Vai pirms psihoterapeita sertifikāta saņemšanas jāiziet ekspertīze? Kā es kā potenciālais klients varu būt drošs, ka nenonākšu kāda «trakā«nagos un nesatraumēšos vēl vairāk? Kurš par to būs atbildīgs? Ir dzirdēts melnais humors, ka pie veseliem terapeitiem klienti neiet…
Viesturs Rudzītis:
man ir laimejies, jo es savu galveno psihoterapeita kvalifikaciju esmu ieguvis pie zviedrijas dzivojosas latviesu terapeites un vinas terapija ir psihodrama. kopuma saja apmaciba esmu pavadijus piecus ar pusi gadus un vismaz pusi no apmacibas aiznem darbs ar sevi. manuprat tas liela mera garante, ka tie, kas tam iet cauri, pazist, kas ir vina grutibas un kas ir klietna grutibas. nav gan nevienas institucijas, kas to kontrole, iznemto, ja skolotajs izdevis sertifikatu, tad vins par to atbild. no klienta viedokla varu ieteikt — neskaties tik daudz papiros, skaties seja. ja uzticies, tad uzticies.
Vāks:
Vai Viesturs Rudzītis pats ir aizrautīgs un meistarīgs dejotājs, ja reiz izvēlējies savai grāmatai tādu nosaukumu?
Viesturs Rudzītis:
man ir gruti ar dejosanu. man vajag parvaret kaut kadas grutibas saja zinja — vajadzetu iet kados deju kursos. velesanas gan man ir. deja ir viena loti skaistu attiecibu metafora. tur nav vardu, lidz ar to ir gruti samelot otram. tur ir tuvosanas un attalinasanas. faktiski ne jau par velti balles testesana notiek ar deju palidzibu.
zaika:
es neesmu taada paaraak gudra. man vienkaarshs jautaajums. :) kaa viesturs saprata — psihoterapija ir tas, kam vinjsh veelas veltiit savu dziivi? kaapeec tieshi psihoterapija? kaapeec ne kjirurgs vai advokaats? paldies!
Viesturs Rudzītis:
vienu bridi gribeju but ari kirurgs, bet noteikti bija kadi personiski motivi. nedomaju, ka ir kaut viens, kas psihoterapija, kuram nav personigu motivu. man tadi jautajumi bija jau agrinos pusaudza gados. pamata ir ta, ka man interese mani pasa jautajumi, bet es ceru, ka sobrid esmu tada kartiba, ka savus jautajumus varu atskirt no klienta jautajumiem.
laina:
Ka jus domajat,ko var darit lai parvaret neuzticibu savam partnerim??
Viesturs Rudzītis:
sapratu, ka laina ir nolemusi to darit. es akcententetu subjektivas, ieksejas lietas — grutibas uzticeties vispar. nereti tas saistitas ar attiecibam pagatne it seviski ar preteja dzimuma vecakiem. parasti ir ta, ka viena nodeviba vai muguras pagriesana cilveka speju uzticeties nesagrauj ja vien jau pirms tam cilveks nav bijis ar sagrautu speju uzticeties. tas saistits ar notikumiem berniba.
nimfA:
Mans jautājums: vai pastāv abpusēja ``mijiedarbība`` starp psihoterapeitu un klientu? Vai psihoterapeits šī darba rezultātā gūst arī kādu atziņu savai izaugsmei (t.i. vai mācās no klientiem)? Kā izvairās no rutīnas? Un vai kādreiz nepaliek garlaicīgi pacietīgi klausīties :) ? Un vēl — bet kas uzklausa psihoterapeitu???
Viesturs Rudzītis:
neapsaubami pastav abpuseja mijiedarbiba. klienti izaudzina psihoterapeitu. nesen biju uz lekciju, kur dzirdeju tadu atzinu — psihoterapija ir divu personibu satiksanas ar merkji mainit likteni. kas uzklausa psihoterapeitu — standarts ir tads, ka psihoterapeitam ir jabut kadam kolegim, kurs par vinu pieredzejusaks un spej vinu uzklausit. bet pie mums ar to ir lielas problemas, jo psihoterapija pie mums ir jauns novirziesn — vel nav izaugusas psihoterapijas paaudzes.
Dezdemona:
Ko darit, ja melot negribas, bet patiesiba ir parak kaila? Un vai vienmer skarbaa patiesiba ir labaka par saldiem meliem? Protams, ir jau vienmer tresais variants — neteikt neko, bet ja tas nospiez?
Viesturs Rudzītis:
ir daudz fantaziju par to, ko Dezdemone ir domajusi. izklausas taa — uzmini, ko esmu domajusi. Ja negribas teikt patiesibu un melot ar ne, tad nesaki neko.
D:
Kāpēc grāmata «Dejas…» veltīta Aleksandrai? Kaut arī autors ir paskaidrojis, ka tēli ir izdomāti, tomēr ar kaut ko šis tēls, acīmredzot, ir autoram īpašs. Ar ko ? Vai tā ir IDEĀLĀ sieviete? Lūdzu, vēlos dzirdēt tieši no autora, kāds ir viņa skatījums!
Viesturs Rudzītis:
jaa, varetu teikt, ka ta ir ideala sieviete. nevis no kaut kada vispareja viedokla, kas visiem butu ideala, ne ari no tada viedokla, kas man butu ideala. ideala no tada viedokla, kas vienam virietim ir vajadziga no vina tabriza vajadzibu viedokla. tas sasaucas ari ar to, kada ir iekseja sieviskiba — ar ko virietim sevi ir jakontakte, lai sevi realizetu. tur ir ari tada lidziba, par kuru ilgi domaju — aleksandra ir lidziga spidolai un vina ir ta, kas virieti celj arii tad kad vins cinas ar savu pretinieku. pretinieks biezi vien ir virietis pats.
Otello:
ko simbolizee melnais caurums graamatas «Dejas…» aizmugureeejaa vaakaa?
Viesturs Rudzītis:
Šis jautajums jauzdodt Ojaram Pētersonam, kurs ir makslinieks gramatai. vinam prasijas sis caurums. vins pats gribeja, lai pa caurumu nak ara gramatzimites. man protams ir savi varianti, ko man tas varetu nozimet, bet Petersons ir ljoti noslepumains. mana versija — prieksvarda ir citets sis gramatas makslinieks — skaties aka un redzi debesis. ja mes to noformejam vizuali, tad aiz ceturta vaka ir melns un aiz pirma ir balts. skaties pa caurumu un ko tu redzi.
«Apollo»:
Viestur, paldies par sarunu! Paldies visiem, kas piedalījās čatā!
Viesturs Rudzītis:
kad visi darbi padariti, kad esat tikusi gala ar savam nepieciesamibam, es novelu tikt pa to celju lidz savam es un pajautat ko man vajag, ko es jutos. atbildes var but kaa vadzvaigzne ko darit ziemassvetkos un jaunaja gada.