LASI, SKATIES UN KLAUSIES!
Tagad «Apollo» piedāvā videočatu ar kvalitatīvu attēlu un skaņu! Nepaliec malā! Uzvelc austiņas, ieslēdz attēlu un piedalies visinteraktīvākajā sarunā ar Ainu Poišu!
«Apollo» videočatā Aina Poiša [165]
«Apollo»
Pirmdiena, 22. novembris (2004) 10:28
Sarunu šovā «Aina» tā vadītāja Aina Poiša iztaujā savus viesus par kutelīgām un privātām tēmām, taču šoreiz viss būs otrādi — trešdien pulksten 14 «Apollo» videočatā ikviens no jums varēs uzdot kādu āķīgu jautājumu TV3 sarunu šova «Aina» vadītājai. «Apollo» atgādina — videočatu tagad iespējams ne vien skatīties, bet arī klausīties!
No otrdienas līdz piektdienai plkst. 18.30 TV3 kanālā redzams nu jau lielu popularitāti iemantojušais sarunu šovs «Aina». Kā apgalvo televīzijas pārstāvji — investīciju ziņā tas ir otrs lielākais TV3 šā gada projekts uzreiz aiz «Džungļu zvaigznes».
Raidījumā Aina, pēc profesijas būdama psihoterapeite, atklāti runā par lietām un problēmām, kas interesē daudzus, nebaidoties uzdot šova dalībniekiem jautājumus, kurus citi neuzdrīkstas vai kautrējas pajautāt.
«Kāpēc? Tāpēc, ka bēgu no rutīnas. Šeit es saskatu pirmreizīguma iespēju. Cilvēki — raidījuma viesi — atnāk, piesaka sevi un aiziet… Tas tik ļoti nepiesaista kā tajā gadījumā, ja strādāju par ģimenes terapeiti. Turklāt ar skatuvi un prožektoru gaismu esmu saindēta jau sen!» par savu motivāciju vadīt raidījumu saka pati Aina.
Nekautrējies! Uzdod savu jautājumu populārā sarunu šova vadītājai Ainai Poišai — trešdien «Apollo» videočatā.
«Apollo»:
Labdien, Aina! Vai varam sākt čatu?
Aina Poiša:
Labdien! aiziet!
Haikija:
Vai Ainai Poišai ir dzīvē kāda nepiepildīta vēlēšanās, ko ļoti gribas realizēt?
Aina Poiša:
Man ir vēlēšanās nodzīvot laiku, kas man ir palicis, pēc iespējas pilnvērtīgāk. Es gribu būt dzīvē ar abām kājām un rokām. Gribu izmantot visas iespējas. Arī šajā raidījumā man ir iespēja mācīties. Kad es būšu veca tantiņa, man būs par ko padomāt. Un vēlos lai arī maniem tuvajiem ir laba veselība! Es gribu, lai visiem labi veicas!
ildzina:
kaa juus atrodiet cilveekus kas piedalaas raidijumaa?
Aina Poiša:
Tas laiks ir mazs. Kad iepazīstos, mazliet pārmiju dažas uzmundrinošas frāzes. Bet es neiedziļinos raidījuma tēmā. Viens no faktoriem — ir sagatave šiem faktoriem. Ar ko cilvēks A atšķiras no cilvēka B? Es to visu izpētu.
Kaads:
Kaadus cilveekus juus vislabpraataak redzat sev apkaart?
Aina Poiša:
Tādus, kas nav nūģi!
pac:
Noskatiijos vienu Juusu raidiijumu un radaas jautaajums -vai Juus kaa psihoterapeite nezinaat, ka, ja divi cilveeki shova laikaa savaa starpaa diskutee (nevis ar klatesoshajiem skatiitaajiem, bet viens ar otru), tad diivaaniem buutu jaabuut paveerstiem vienam pret otru, nevis paraleeli blakus? Sheit es nedomaaju gadiijumu, kad, piemeram, para viedoklis sakriit.
Aina Poiša:
Vienam pret otru — tas būtu tā kā konfrontējoši. Mums ir jārunā ar skatītāju. Mēs neesam vioenīgie cilvēki. Skatītājs arī skatās TV ekrānā un redz un dzird, kas tur notiek.
Zoja:
Par ko Juus gribeejaat kljuut beerniibaa?
Aina Poiša:
Par balerīnu! Man ļoti patika tie tērpi, dejas. Bija 2 klades pielīmētas ar baletdejotāju foto. Un tēlojos, ka es arī k'dreiz tāda būšu. Bet skolas laikā es dziedāju, dejoju, ļoti aktīva, mācības nesagādāja man grūtības, bet biju ļoti slinka. Bija grūti izlemt, par ko es vēlos kļūt. Skolas beigās nolēmu — pirmkārt — domāju par sevi kā par personību. jutos erudīta — kā rīkoties dzīve un tad sapratu, ka tuva man ir kultura un māksla. Tad es izvēlējos kultūras darbinieka profesiju. Iestājos konservatorijā, kuru arī pabeidzu. Tālākie notikumi griezās tā, kas skanēj jau intervijas sākumā.
Kristiāna:
Vai Iveta Ērkšķe tev, Aina kautko izsaka???
Aina Poiša:
Jā, protams! Iveta ir manā draugu sarakstā, mēs kopā mācijāmies režiju. Mēs esam tā kā ģimeniski viena otrai petuvojušās. Esmu viņas meitas krustmāte. Viņa dzīvo skaistā vietā. Sīkragā. Tā ir kā mana mazā paradīze. Paldies viņai par to, ka viņa mani aicina pie sevis.
Misty:
Vai jums ir daudz draugu?
Aina Poiša:
Nē, man nav daudz draugu. Es nezinu. Es ļoti domāju par šo jautājumu. Es palieku vecāka… Bet kādreiz es par to nedomāju, kad man bija gadi 20, 30… Tie cilvēki, kas ir tuvu tev apkārt — ne visi tevi gandarī. Varbūt tie ir cilvēki, kas tērē savu laiku.
ildzina:
vai kaadaa no raidiijumiem esiet iedziita strupceljaa….kad nezinat ko teikt, kaa izliist no suituaacijas
Aina Poiša:
Ir bijuši tādi slepenie apmulsuma brīžī. Tā ārējā izpausme nav to parādījusi. Bet varu atzīties, ka iekšēji ir bijis tā… «Ak!». Es jūtos ļoti atbildīga, ka man ir jātiek no tā vaļā. Citreiz ir tā, ka man ir vajadzīgas 5 min pauze, lai varu atjēgties. Nevienmēr iet pēc plāna. iekšējais monologs iet sekundes, bet tas taču ir saprotams, ka tā tas notiek. mēs visi esam cilvēki. Aī žurnālisti. citreiz ir tā, ka es jūtu, ka raidījumā iet vaļā cīņa. Kāda sieviete vienā raidījumā tā atnāca un sak` — lūk, es tev tūlīt parādīšu. Bet es negribu, lai raīdījums pārvērstos par kaut kādu cīņas lauku.
ildzina:
ko dariit, ja piecgadiigs beerns protestee pret visu ko vinjam saka vecaaki?
Aina Poiša:
Tas bērns ir ļoti dusmīgs. Viņam ir uzkrājušās milzīgas dusmas. Ir nokavēts tas brīdis, ka bērnam ir jāiemāca izturēties pret citiem cilvēkiem. Jāmāk dalīties emocionālā telpā, bērnam ir jāpierod pie tā. Un tas ir vecāku audzināšanas grūtātkais pienākums — samazināt bērna egocentrismu.
Uce:
Kāda ir tēma, par ko Jū noteikti gribētu runāt, bet vēl nav īzskanējusi ?
Aina Poiša:
Tas ir konkrēts jautājums. Viens piemērs ir par to — par bērniem, kuri cieš no vardarbības. Un pēc raidījuma pienāca kāda sieviete un mēs pārrunājam lietu — ka bērni dara pāri saviem vecākiem. Viņi neizturās bret vecākiem ar cieņu. Arī skolotāji daudzās skolās jūtās absolūti bezpalīdzīgi. Tā arī ir smaga problēma.
Zoja:
Vai Juusu profesijaa guutaa pieredze paliidz gjimenes dziivee?
Aina Poiša:
Šo jautājumu man uzdod ļoti bieži. Es teiklšu — jā un nē. Pirmajā brīdī mēs esam tikai emocionāli — bieži vien pazīstamās sajūtas «es nezinu, ko iesākt»! Pie kā griezties pēc palīdzības. Bet tad tu uzelpo, nomierinies, uz karstām jūtām nekādus peņēmumus nevar pieņemt. Lēnām pār tiltu draugi — un tad es saku, ka šo lietu vajag novest līdz galam. Lai var justies brīvi, mierīgi. Bet tas ir tā ideāli. Konflikti skar visus. Bet es neielikšu sev 10 baļļu sistēmā 10, Būs 7 vai 8. Esmu personīgās lietas pārrunājusi ar saviem kolēģiem. Parunājos ar cilvēkiem. Viņi palīdz. Kolēģis spēj iedod tādu kā konstruktīvu padomu, nekā tuvas draudzenes.
Misty:
Kā jūs izlēmāt piekrist vadīt šo raidījumu?
Aina Poiša:
Es esmu strādājusi TV kā režisora palīgs, kādus 18 gadus atpakaļ. Man drusciņ bija tas pazīstams. Es vēlējos to visu saprast. Bet šis piedāvājums nāca īsti laikā, jo man nācās šķirties no grandioza projekta, kurš netiešā veidā bija saistīts ar šī raidīja tēmu. Un es domāju, kāda būs alternatīva. Un tad šis piedāvājums nāca ne lūgts, ne cerēts… Es ticu tādālm lietām, ka viss labais nāk negaidīts. To sadzirdēja «kādas ausis». Es nezinu, kāpēc man piezvanīja! :) Tas nāca kā no debesīm, un es nesapratu — par ko tas īsti ir utt. Mani uzaicināja parunāt. Man tad tas likās «Hmmm, derētu.' Es nebaidījos no TV, nebaidījos no auditorijas. Es cerēju, ka manas iemaņas šeit noderēs.
sakiet:
kāds ir jūsu mīļākais aktieris?
Aina Poiša:
Man ļoti patīk Rēzija Kalniņa. Es sekoju līdzi viņas gaitām. Viņa ir 'mana aktrise». Teātri es vispār ļoti mīlu, sevi«ki Jauno Rīgas teātri. Es jūtu, ka tas ir kaut kas īpaš. Un Kalvis Hermanis — ir šī teātra dzīve. vieņš ienes kaut ko pavisam jaunu. Bet Rēzija man ir kā iemīļota aktrise. bet viņa nav vienīgā. Arturs Skrastiņš arī patīk.
JiggaMan:
Aina, kaa Juus veerteejat vakardienas Kijevas Dinamo uzvaru paar Romu ar 2:0?
Aina Poiša:
Sports mani ievelk tikai kā Latvijas patrioti. Bet sports kā atsevišķa vienība — mani neinteresē, vairāk patīk kultūras pasākumi.
!!!:
Kādu pēdējo grāmatu jūs izlasījāt?
Aina Poiša:
Brauna grāmata «Davinči kods». Stāv daudzas grāmatas , kuras esmu iesākusi lasīt. Pietrūkst laika, lai tām nodotos. Es labošos. :)
Jana:
Kā jūs vienmēr spējat tik labi izskatīties? Padalieties, lūdzu, kādi ir jūsu labā izskata noslēpumi?
Aina Poiša:
Es rūpējos par sevi, ļoti elemantāra lieta. :) Ja tu esi iekšēji apmierināta, mazdrusciņ laimīga, ja esi priecīga, ka tu vari darīt, galva uz pleciem utt. — var izskatīties ļoti labi! :0
rudens lapa:
Jautājums -tagad daudzi sūdzas par depresiju,liekas, ka tā ir kļuvusi par epidēmiju.Jūsu viedoklis par to? Un vai ar īstu depresiju jāārstējas visu mūžu?Kā pati tiekat galā ar visu šo negatīvismu?Paldies.
Aina Poiša:
Ļoti nopietns jautājums. Novembris ir tāds iztaikts mēnesis, kad ir mazāk saules, kad pāriet uz ziemas laiku. Ja ior depresija, tad , manu prāt, ir jāiet pie psihologa. Ja viņš ilgstoši ir apātijā un tamlīdzīgi, tad ir jāsaņem sevi rokās in jāiet pie speciālista. Šajā laikā mums ir ļoti daudz stresa, mūsu psihe nespēj to pārvarēt. Mums pietrūkst spēka ar to cīnīties. Tas ir nopietni Es pati neesmu piedzīvojusi ilgu depresiju. Bet ir gadījis. Es nebaidos no tā. Es cenšos sevi noturēt saules pusē, nevis ēnas.
Zoja:
Teemas, kuras izskan raidijumaa, izveelaties juus pati?
Aina Poiša:
Nē, mums ir vesela komanda. T'ir atstrādāta sistēma, mums ir redaktoru komanda un meklē cilvēkus, raidījumm tēmas, visu, kas sabiedrību interesē. Arī es iesastos. Tas ir komandas darbs.
murmulis:
kaadas sajuutas JUMS ir tad, kad, piemeeram, deela maate visu tv skatiitaaju priekshaa uzzin, ka vinjas deels ir gejs vai liidziigaas dramatiskaas situaacijaas?
Aina Poiša:
Tas bija viens no mūsu pirmajiem ieraklstiem. Manas jūtas kliedza. Es identificējos ar šo māti. Bet mans prāt mani nomierināja — es mēģināju saprast — kas notiek ar dēlu un māti. Un kad jūtas un prāts apvienojās — es sapratu — kā tā dzīve iet un kas notiek. Protams es nenovēlu to nevienai mātei, bet tā ir.
Kurtizāne:
Ir kāds jautājums, ko jūs nekad neuzdotu savam raidījuma viesim?
Aina Poiša:
Nu, konkrēti neviens jautājums man neienāk prātā… Nevēlos cilvēku sagraut, izģērbt kailu… Bet man ir viņš ir jāizprovicē. Domāju, ka ir kāds arī apvainojies. Domāju, ka cilvēkam ir priekštats par to, ko es 'viņam jautāšu. Šajā raidījumā ir j'būt spontanitātei. Tad, kad es uzdodu tādus jautājumus, kurus viņš nav gaidījis, jā — tad rodas tas, ka var apvainoties. Cilvēki baidās izskatīties muļķīgi, tapēc pieļauju, ka viņi ir ļoti bieži bijuši neapmierināti. Esam saskārušies pat ar nopietnām lietām — draudiem un tiesām. Bet, viss par laimi ir beidzies labi. Beigās saprot, ka tas ir sarunu šovs tikai…
Berimors:
Vai savm klientam jūs ieteiktu piedalīties TV šovā un runāt publiski par savām problēmām?
Aina Poiša:
Tas ir ļoti svarīgs jautājums, jo šobrīd esmu paziņojusi, ka es nestrādāju par psihoterapeitu. Labprātāk es atstātu savus «klentus» tur kur viņi ir. Es rēķinos ar to — vai «klients» vēlās piedalīties raidījumā vai nē.
studente:
Kapeec Juus vadot raidiijumu esat tik ljoti samaakslota un pret saviem sarunu biedriem izturaties kaa maziem beerniem , kas tiko iepaziist pasauli(tonis, runas veids, emociju izpausmes veidi).Nav pienjemams , ka intervijas laikaa lasat no pierakstiem.
Aina Poiša:
Tā ir nopietna kritika, ar ko es rēķinos. Daidziem tā ir nepieņemama, bet tā ir mana balss. Tas nav domāts, ka es mākslīgi to radu, vienkārši balss tā skan. Bet kā pieaugušais cilvēks, man ir jārunā nopietni. Bet dažreiz balss skan kā «mazam bērnam». Es neizturos pret pieaugušajiem kā pret maziem bērniem. Tā ir mana iejūtība, iejūtība pret līdzvērtīgu cilvēku. Bet es padomāšu par šo kritiku.
zaika:
cik biezhi juus pati skataaties `ainai` liidziigus raidiijumus citos tv kanaalos? kursh ir iecieniitaakais shaada tipa raidiijums?
Aina Poiša:
Godīgi sakot — es nezinu — kurā kanālā ir līdzīgs radījums! Šobrīd man nav … man nav neviens pateicis, ko lai es paskatos. No Krievijas TV — redzējku «Okna», bet dažus tikai.
«Apollo»:
Paldies, Aina, par piedalīšanos čatā! Paldies visiem, kas uzdeva jautājumus!
Aina Poiša:
Paldies par šo iespēju!
