«Apollo» videočatā šķēpraidis Jānis Lūsis [29]
«Apollo»
Trešdiena, 11. augusts (2004) 11:09
Ceturtdien, 12. augustā, pulksten 15 videočatā piedalīsies sportisti — olimpiskais čempions Jānis Lūsis. Atēnu spēļu priekšvakarā šķēpmetējs gatavs atbildēt uz portāla apmeklētāju jautājumiem.
Jāni Lūsi pelnīti uzskata par vienu no visu laiku dižākajiem Latvijas atlētiem, kurš vairākkārt labojis pasaules rekordu, piedalījies četrās olimpiādēs.
Šonedēļ visiem sporta karsējiem dota iespēja pavaicāt Jānim Lūsim, ko nozīmēja augstākā līmeņa sports viņa karjeras laikā un mūsdienās, kad nemitīgi jārunā par sacensību komercializāciju un aizliegtu stimulatoru lietošanu.
Pirms Latvijas sportistu startiem nenoliedzami interesanti būs izvaicāt čata viesi par mūsu olimpiešu izredzēm Atēnās. Bija laiks, kad šķēpa mešanu uzskatīja par latviešu nacionālo sporta veidu. Kad beidzot šī ticība gūs jaunu apstiprinājumu izcīnītu olimpisko medaļu veidolā?
«Apollo»:
Paldies, Lūša kungs, par piedalīšanos! Paldies arī visiem pārējiem čata dalībniekiem! Tiekamies «Apollo» kanālā «Atēnas 2004» un nākamajos videočatos!
Jānis Lūsis:
Tagad jau acīmredzot — uz redzēšanos pēc neilga laika Atēnu Olimpiskajās spēlēs!
Kera:
Vai arī Jums padomju laikos ar darbiem (augstiem rezultātiem) bija regulāri jāpierāda, ka esat galvastiesu pārāks par krieviem? Vai bija aizkulišu cīņas, lai Jūs neiekļautu izlasē?
Jānis Lūsis:
Šī problēma, kas attiecas tiešām par mūsu Latvijas sportistu iekļaušanu augsta ranga sacensībās, tajā skaitā Olimpiādē, Maskava uz Baltijas reģionu skatījās kā neuzticamu, motivējot to, ka daudziem baltiešiem radi atrodas ārzemēs. Bieži vien, kad jautājums bija par to, ka rezultāti ir vienādā līmenī, un kurš tiks komandā un kurš — nē, vienmēr tas tika izšķirts par labu ne jau baltiešiem. Formulējums bija — nav lēmuma.
sportists:
Kuri ir jūsu mīļākie sporta veidi?
Jānis Lūsis:
Mīļākie sporta veidi ir — no sporta spēlēm vislabāk patīk profesionāls basketbols, volejbols. Pats par sevi saprotams, ka vieglatlētika.
Keda:
Vai joprojām nodarbojaties ar sportu kaut vai labas pašsajūtas uzturēšanai?
Jānis Lūsis:
Es tagad ar aktīvu sportu nenodarbojos. Jau pagājuši 20 gadi, kopš esmu atgājis no lielā sporta un lielās slodzes ir mazinājušās, līdz šodien esmu pārtraucis fizisko nodarbību veikšanu. Jāatstāj tas mazumiņš uz vecumdienām, jo dzīvais organisms arī nodilst.
valdo:
Jānis Lūsim: Līdz cik gadiem škēpmetēji spēj noturēties pasaules elitē? Vai nav tā ka nedaudz virs 30 gadiem liela daļa sportistu beidz karjeru, jo ir iegūtas dažādas traumas?
Jānis Lūsis:
Mēs zināmā mērā jau pieskārāmies šim jautājumam. Lielā mērā saistīts ar traumām, kas mēdz gadīties tādā sarežģītā vieglatlētikas disciplīnā, kā šķēpa mešana. Ja runājam par gadiem, ko teikt par Janu Železniju, kuram ir 38 gadi un kurš, piedaloties savā piektajā Olimpiādē, pretendē uz medaļām. Tas ir atkarīgs no traumu rakstura, kādas sportisti ir guvuši un vai viņiem ir bijušas iespējas turpināt karjeru.
ex-vieglatleets:
Vienalga kuram no Meistariem: vai izbijis vieglatleets ar pers. rek. shkjeepaa 48,46 m (17 gadu vecumaa) tagad 22 gadu vecumaa peec 5 gadu shkjeepa neaiztikshanas var atgriezties sektora (nu, protams var), bet vai ir nopietnas ceribas progreset, teiksim lidz 70 m? :) Paldies
Jānis Lūsis:
Piemērs ir tas pats Voldemārs. Skolas gados 15 gadu vecumā viņš pārsniedza 60 m. Sešus gadus bija pārtraukums un tad, kad atgriezās, uzreiz pārsniedza personisko rekordu un trīs sacensībās pārsniedza pat 70 m. Tas viņam varēja kalpot par pamatu tālākai izaugsmei. Padomju laikos bija problēma ar vecuma ierobežošanu. Profesionālā sporta laikos šīs problēmas vairs nav. Ja ir vēlēšanās ko darīt un doties uz sporta virsotnēm.
vairogs:
Vai šķēpmetējs trenējas šķēpu mest tikai tālumā vai arī sportists teiksim pa 50 metriem var trāpīt noteikta lieluma mērķī?
Jānis Lūsis:
Parasti šķēpa mešanā protams tiek izmantoti metieni tālumā, lai attīstītu savu rezultātu. tas nozīmē zināmu intensitāti metienos. Reizēm praktizē arī tā saucamo mērķī mešanu, lai atstrādātu kādus tehnikas elementus, bet tas ir tikai treniņu palīglīdzeklis, ko ne pārāk bieži izmanto. Vēl var minēt, ka, piemēram, Stokholmas sacensībās notiek mērķī mešana 70 m attālumā un izcīna balvu viena karāta dimantu vērtībā.
kika:
Cik uzvaras jums ir bijušas?
Jānis Lūsis:
Ir skaidri tas fiksēts. Savulaik esmu piedalījies 274 sacensībās, no kurām 200 esmu uzvarējis.
andris:
Cik gatavs medaljai juusupraat ir Shcherbatihs
Jānis Lūsis:
Man tiešām grūti spriest par viņa gatavību Olimpiādei. Cik zinu, viņš gatavojās Olimpiādei Ventspilī un piedalījās pārbaudes startos. Jādomā, ka tie bija tie etapi, lai labāk sagatavotos tieši Olimpiādei. Minimālais es domāju ir sešinieks. Domāju, ka raušanā vienmēr bijis spēcīgs un var cīnīties par medaļu. Ja paveiksies, arī daudzcīņā.
gray:
Kad jus domajat braukt uz atēnam ?
Jānis Lūsis:
Izbraucu uz Atēnām 14. augustā. Tas ir sestdien. Šoreiz vēl Olimpiādes atklāšana būs jānoskatās mājās.
gray:
Kapec mums ir tikai viena sķepa metaja Ilze Gribule?
Jānis Lūsis:
Nav jau tā, ka mums ir tikai viena Ilze Gribule. Visu sezonu Inga Kožarenoka un Linda Brīvule savstarpēji cīnījās par ceļazīmi uz Olimpiādi. Tikai pēdējā brīdī izšķīrā jautājums, kura no viņām brauks. Un šajā gadījumā tā bija Ilze. Ir arī mums jaunas talantīgas meitenes — Madara Dzalbe un Madara Palameika, kuras jau tagad ir sasniegušas savā meiteņu vecumā metušas šķēpu pāri 50 m robežai. Gaidām arī no viņām nākotnē rezultātus.
gray:
Kaa jus vertejat musu karoga neseja Vasiļevska izredzes?
Jānis Lūsis:
Domāju, ka Vadims ir viens no tiem jaunajiem šķēpa metējiem, kas sevi šajā gadā parādījis no vislabākās puses tieši stabilitātē, arī pēdējie starti rādīja, ka viņam ir stabils līmenis. Ja spēs vēl pielikt, var cīnīties pilnībā pat līdz finālam nokļūt.
gray:
Ka tu verte to ka kuzmins ir uzstadijis merķi izcinit olimpisko medaļu
Jānis Lūsis:
Ja jau runājam par Kuzminu, tas ir sava veida fenomens. Viņš dodas jau uz savām septītajām spēlēm. Ja nebūtu boikots 1984. gadā, būtu vēl vairāk reižu startējis. Cerības? Grūti pateikt. Bet vienmēr katrs cer uz to labāko. Novēlēsim viņam, lai veicas! Lai gan jaunajiem vienmēr ir priekšrocības, jo Olimpiskās spēles tiešām ir liels pārbaudījums un vienīgi, ko Afanasijs var likt pretī, ir savu lielo pieredzi.
gray:
Jāni vai voldemaram ir ceribas uz kadu medaļu vai labako desmitnieku
Jānis Lūsis:
Domāju, ka Voldemāram vajadzētu cīnīties vismaz par iekļūšano labāko 12 sportistu vidū, veiksmes gadījumā pat par astoņnieku. Līdz šim viņa labākais sasniegums bija 11. vieta pasaules čempionātā. Šīs būs viņa otrās Olimpiskās spēles.
kuka:
Janim Lusim : Ko domaajat par visiem notikumiem ap treneri Bitiiti ? Vai jums ir savs viedoklis shinii jautaajumaa ? Vai sods shinii gadiijumaa ir atbilstosh «noziegumam» ?
Jānis Lūsis:
Domāju, ka šajā gadījumā atbilde būtu tāda: katram cilvēkam var misēties, var kļūdīties un paklupt. Diemžēl tas noticis tādā atbildīgā brīdī. Šajā sakarībā Bitītim ir anulēta olimpiskā akreditācija un LVS nosūta mani viņa vietā.
Slēpotājs:
Sakiet lūdzu, kā cilvēks nonāk līdz domai, ka viņš grib trenēties šķēpmešanā? par futbolu, basketbolu, skriešanu utt ir skaidrs, bet par šķēpa, diska mešanu gan nav skaidrs :)
Jānis Lūsis:
Lai ieinteresētos par šķēpa mešanu acīmredzot jāsāk ar to, ka jāsāk piedalīties sacensībās. Tādēļ rīkojam mūsu sacensības, kurās tiek izcīnītas Jāņa Lūša un Ineses Jaunzemes kausu, aicinam uz sacensībām visus jauniešus, kuriem ir interese par šķēpa mešanu, aicinām piedalīties. Interese ir, un tad cenšamies viņā šo interesi uzturēt arī turpmāk, stimulējot, cik vien iespējams mūsu apstākļso — palīdzēt ar padomiem, šķēpiem vai citiem mums iespējamajiem resursiem un iespējām piedalīties dažāda ranga sacensībās, utt.
Meitene:
Labdien!Ar ko jus nodarbojaties tagad vai ir kas saistiiba ar sportu????Vidusskolaa esmu juus reiz piemineejusi referaata par vieglatletiem, interesanti jus tagad redzeet seit!
Jānis Lūsis:
Cilvēks, kas uzdod šo jautājumu, pats laikam nav saistīts ar sportu. Jo ar sportu esmu bijis saistīts vienmēr. Pašreiz esmu Latvijas Nacionālās sporta skolas treneris.
candy:
Vai nav bijusi doma izveidot skkjeepmeteeju skolu vai citu organizaaciju,kas nodarbotos ar jauno talantu mekleeshanu tieshi skskeepmeshanaa? paldies
Jānis Lūsis:
Droši vien esiet dzirdējuši par Latvijas Šķēpmetēju klubu, kas bija nodibināts pirms 10 gadiem. Domāju, ka tas, ka mēs tajā laikā par to domājām, sanācām kopā bijušie šķēpa metēji un izveidojām klubu, izstrādājām programmu, lai celtu interesi par šķēpa mešanu, redzam pirmos rezultātus šodien, kad uz Olimpiādi no Latvijas vieglatlētikas komandas no 15 dalībniekiem četri ir šķēpa metēji.
Tusins:
kaa atpuushaties, pavadaat briivo laiku?
Jānis Lūsis:
Labprāt pavadu brīvo laiku makšķerējot, pareizāk sakot — spiningojot.
Duuda:
Kaapeec juus izveeleejaaties tieshi sho sporta veidu?
Jānis Lūsis:
Šo sporta veidu izvēlējos jau tad, kad biju beidzis vidusskolu un praktiski 18 gadu vecumā iznāca tādu apstākļu sakritība, ka man pateica, ka no manis šķēpa metējs neiznāks. Būdams lauku zēns, kas domāja iet studēt Lauksaimniecības akādēmijā, iesniedzu dokuemtus fizkultūras institūtā un sāku nodarboties tieši ar šķēpa mešanu. Un iznākumu jau ziniet. Tas tā īsumā.
sporta līdzjutējs:
Labdien! Mēs gadu gadiem sūtām pieredzējušus sportistus uz dažādām sacensībām — Olimpiskajām spēlēm, taču rezultātu labu viņiem kā nav tā nav. Vai nevajadzētu sportistu nomaiņu, vairāk atbalstītu jaunos sportistus lai arī Latvija varētu biežāk sacensībās stāvēt uz goda pjedestāla? Jau iepriekš paldies par atbildi..
Jānis Lūsis:
Atbidlot uz šo jautājumu, jau izteicu domu, ka mērķtiecīgi ir jāgatavo mūsu jaunie sportisti un tiem jānodrošina attiecīgs treniņu cikls tieši gatavojoties lielajām sacensībām. Tad arī varēsim viņus attiecīgi sagatavot un gaidīt un prasīt medaļas. Bet šodien mūsu likumdošana tomēr ir tāda, kad sponsori nav ieinteresēti dot līdzekļus sportam. Domāju, ka vajadzētu būt lielākai valstiskai pieejai, vai izmainīt likumdošanu tādējādi, lai sports varētu saņemt pietiekami daudz līdzekļi, lai varētu nodrošināt pilnībā sportistu sagatavošanu Olimpsikajām spēlēm.
Zvans:
kurus Latvijas sportistus juus uzskataat par teiksim visu laiku labaakajiem muusu valsts sportistiem?
Jānis Lūsis:
No individuālajiem sporta veidiem šis tituls laikam tiktu piešķirts man. No sporta spēlēm visizcilākie panākumi laikam bija Uļjanai Semjonovai. Bija arī citas olimpiskās medaļas. Vienīgi tie, kuriem panākumi lielākie bijuši, tiem arī tautā lielākā popularitāte bijusi.
gray:
kadu vietu jus paredzat staņislavam olijaram
Jānis Lūsis:
Spriežot pēc šā gada rezultātiem, Olijaram vajadzētu cīnīties par bronzas vai pat labāku medaļu.
Don_Quixote:
Vai alkoholisms ir liela problēma Latvijas treneru vidū? Vai drīzāk negadījums?
Jānis Lūsis:
Cilvēki ir dažādi un neapšaubāmi starp treneriem ir cilvēki, kuri ir slimi ar to. Jādomā, ka šai problēmai ir jāvērš tomēr lielāka vērība, lai mums negadītos tādi negadījumi, kad galveno sacensību laikā kaut kas līdzīgs var notikt.
unknown:
Labdien, visu cieņu Lūša seniora k-gam par sportiskajiem sasniegumiem un Latvijas vārda nešanu pasaulē. Viens jautājums — vai Jūs šo gadu laikā esat iemācījies pareizi izrunāt vārdu «entuziasts» (un vēl dažus citus vārdus?) Vai Jūsu dēls tāpat saka «entuāzists»? Piedodiet, bet nedaudz interviju laikā griež ausīs. Nekā personiska, neapvainojieties :) Paldies par atbildi.
Jānis Lūsis:
Mēs augam citos apstākļos un lielā mērā mēs darbojamies uz savu entuziasmu, mūsu jaunā paaudze tomēr uztver tās tendences, kas tagad parādās pēdējā laikā un domāju šīs iezīmes ir vairāk biznesa rakstura lietas. Tādā laikmetā dzīvojam un tieši tā arī uztver. Nav jāapbižojas uz jaunajiem, ka tiem ir vēlme dzīvē sasniegt ko vairāk un dzīvot labāk nekā mēs dzīvojam, un par to mēs viņus nevaram pelt. Mums tādu iespēju nebija, tagad šādas iespējas ir pavērušās.
gray:
kadi ir jusu abu labakie sasniegumi ?
Jānis Lūsis:
Man labākais rezultāts bija 93,80 m, ko sasniedzu Stokholmā 1972. gadā pirms Olimpiskajām spēlēm. Tas bija jauns pasaules rekords. Voldemāram, kā jau teicu, pašlaik ir 84,19 m un ceru, ka labākie rezultāti viņam ir priekšā. Pērn bija viens metiens pie 86 m robežas, kas ir jau līdzīgs vecā tipa šķēpam pie 90 m robežas.
nenopietns cilveex:
vai mees shogad dabuusim medaljas ?
Jānis Lūsis:
Varētu vēl piebilst, ka, lai runātu par medaļu izcīnīšanu, jārunā par nopietnu gatavošanos tieši Olimpiādei. Tas ir maksimālais četru gadu cikls — tikko notikusī Olimpiāde Sidnejā parādīja mūsu perspektīvos sportistus, kuriem vajadzētu gatavoties Atēnām. Bija jābūt četru gadu programmai, kā viņus gatavot Olimpiskajām spēlēm, tad varētu domāt un gaidīt, vai būs medaļas.
gray:
Kāds ir Voldemara Lūša personiskais reokords?
Jānis Lūsis:
Voldemāra personiskais rekords ir 84,19 m. Sasniegts pagājušajā sezonā Rīgā, tieši «Rīgas kausa» izcīņas sacensībās. Šogad vairākkārt ir metis pārsniedzt IAAF olimpisko spēļu A normatīvu, bet runājot par vispārējo gatavošanos, viņam nav gājis tā, kā tas bija sākotnēji plānots. Cerēsim, ka rezultāti uzlabosies!
Linga:
Jānim Lūsim: Nenoliegsim, ka ar katru gadu sports un visas nozīmīgākās sacensības kļūst aizvien komercializētākas. Dēļ naudas (bieži vien tieši tas ir īstais dzinulis) tiek pārkāptas visas godīgās un sportiskās konkurences barjeras. Sports vairs īsti nav sports. Rodas iespaids, ka arī augstākie pakāpieni uz pjedestāla ir pērkami un tas apbēdina. Domāju, ka Jūsu laikā (kad aktīvi sportojāt) sportista panākumus noteica tieši viņa naturālais spēks, veiklība, tehnika. Sports bija pirmatnējāks un tādējādi nesamākslotāks, skaistāks. Kā Jūs salīdzinātu sportu šodien un pirms 15–20–30 gadiem? paldies
Jānis Lūsis:
Salīdzinot šš dienas sports ir jāatzīmē jau tas fakts, ka sports tiešām aizgājis profesionālā līmenī. Savulaik mums draudēja diskvalifikācija, ja sportistam tika maksāta nauda par piedalīšanos sacensībās. Šodien zinām, ka pasaules čempionāts ir kļuvis par vienu no visaugstāk apmaksātājiem čempionātiem. T.i. — 60 000. Sportam ir jāatdod viss, lai šīs virsotnes sasniegtu un attiecīgi varētu tikt pie šīm prēmijām. Protams, agrākos laikos sports bija vairāk kā sevis izteikšanas līdzeklis, kā iespēja izrauties no ierastās vides, redzētu plašo pasauli un kontaktēties ar cilvēkiem ārpus tās sistēmas, kurā mēs pastāvējām.
Tomass:
tēvam un dēlam: Nav noslēpums, ka ikvienā sporta veidā ir kāds censonis, kurš lieto tā saucamos aizliegtos preparātus, kuri uzlabo sportista sniegumu. Jautājums — vidēji par cik preparāti uzlabo sniegumu, piemēram, šķēpmešanā? Saprotu, ka tas ir grūti atbildams jautājums, bet mani interesēja aptuvenais ieguvums — 1m,2m,5m,10m? Paldies
Jānis Lūsis:
Redziet, šeit ir atkal jautājums par dopingu. Protams, ka dopings palīdz uzlabot rezultātus un kamēr tādas iespējas pastāv, atradīsies negodīgie, kas to izmantos. Runājot par šķēpa mešanu, šī disciplīna ir ļoti augsti koordinēta vieglatlētikas disciplīna, kas prasa ļoti smalkas izjūtas un šajā gadījumā vienkāršs spēka palielinājums neko daudz nevar dot. Tomēr ir jāprot sportistam tehniski izmest šķēpu un šādi nevajadzīgi spēki tiek zaudētas šīs izjūtas.
Sportists:
Lūsim senioram: kad es biju mazs puika, man šķiet bija PSRS sporta sasniegumu (kaut kā tā) grāmata. Vienīgais, ko no tās atceros ir Jānis Lūsis izteiksmīgā skrējienā atvēzējies mest šķēpu. Lai gan esmu tāls no šķēpmešanas, šo bildi un jūsu sasniegumus uzskatu par vienu no Latvijas sporta etaloniem. Paldies par labajiem rezultātiem :)
Jānis Lūsis:
Varētu piebilst tikai to, ka tiešām šķēpa mešanā Latvijas vieglatlētikā bijuši vislielākie panākumi, zelta medaļas ne viena vien. Novēlu, lai jaunie sportisti šīs tradīcijas turpinātu! Inese Jaunzeme atveda pirmo olimpisko zelta medaļu, s — otro, Dainis Kūla — trešo. Redziet, panākumi bijuši labi!
Juusminsh:
Kuram LV sportistam Juusupraat ir reaalaakaas iespeejams tikt pie medaljas? protams, centiisies visi, bet kuri buutu juusu kaa profesionaalju favoriiti?
Jānis Lūsis:
Jāsaka, ka kā tas bija iepriekšējās spēlēs, diez vai tādas iespējas būs Fadejevam, jo tagad ir pārvērties par no nezināma par jau labi zināmu sportistu, kas var konkurēt visus pārējos, tādēļ viņam būs liela uzmanība un diez vai ļaus tā soļot kā Sidnejas spēlēs. Par medaļu varētu cīnīties arī Olijars, kurš pēdējā laikā nav startējis, bet nopietni gatavojas. Par šķēpa metējiem jau runājām.
little_smile:
Kā jūs uzskatat — cik lielas ir Latvijas izlases iespējas Olimpiskajās spēlēs? :) Paldies!
Jānis Lūsis:
Runājot par Latvijas komandas iespējām, viss ir atkarīgs no tā, kādā sportiskajā formā tieši Olimpiādes laikā būs mūsu labākie sportisti. Protams, tā atmosfēra, kas valda Olimpiādē, var pacelt vai nospiest sportistu. Bet lai šī atmosfēra paceļ mūsu sportistus!
garliC:
Vienkārši novēlu, lai viss iecerētais izdodas…
Jānis Lūsis:
Paldies par labajiem novēlējumiem!
zidanis:
Vai kaads Latvijas meteejs Ateenas reaali var paciiniities paar vietu astotniekaa? (passreizeejie rezultaati ssadas ceriibas nevairo).
Jānis Lūsis:
Kā jau teicu, mums šajā reizē startē 3 šķēpmetēji un kādam no viņiem vajadzētu tikt finālā. Tas ir minimālais. Maksimālais — aizķert kādu medaļu.
zidanis:
Kaapec ir krities pasaules sskkepmessanas liimenis?
Jānis Lūsis:
Domāju, ka pagājušais gads bija pirmsolimpiskais gads, lai gan bija arī «Grand prix» gads, tomēr to nevar salīdzināt ar olimpisko gadu. Un parasti šis kritums ir redzams pirmsolimpiskajā gadā, kad daļa sportistu atpūšas, lai maksimāli sevi parādītu olimpiskajos startos. Diemžēl daudzi sportistu, arī favorīti, ir savainoti, neredzam vairs šķēpa metēju rindās Parvivainenu, Gatsiudi, un citus. Jaunā paaudze vēl nav sasniegusi to līmeni, kādi bija šie sportistiem, kuri bija minēti galvenie favorīti uz Olimpiskajām spēlēm.
zidanis:
Jaanim Luusim: Vai latvijaa veel ir kaads trenneris un sportists ar kuru kopiigiem speekiem buutu iespeejams paarvareet 90 metru robezzu.
Jānis Lūsis:
Domāju, ka mūsu šķēpa mešana iet uz priekšu. To parādīja šis olimpiskais gads, kad četri sķēpa metēji izpildīja olimpisko A normatīvu. Tas ir viens no nosacījumiem, kas rada to nepieciešamo konkurenci, lai izaugsme turpinātos. Cik zinu, Ēriks Rags jau treniņos rezultātos ir pietuvojies jau 90 m robežai. Nākotne rādīs.
zidanis:
Abiem Luushiem: Kur juus guustiet liidzekllus Voldemaara trenneessanai?
Jānis Lūsis:
Runājot par to, kā sportistiem tiek nodrošināta gatavošanās, viens no ceļiem ir tā caur saucamo Latvijas Olimpisko vienību. Protams, ja vien sportists atbilst vienības kritērijiem. Diemžēl šis finansējums nav patstāvīgs un tas nav tas labākais variants, ja mēs domājam tieši par gatavošanos Olimpiskajām spēlēm. Sportistam ir jājūt stabilitāte, gatavojoties spēlēm, lai nebūtu tā, ka šodien ir un rīt nav.
zidanis:
Jaanim Luusim: Kaadi buus jusu pienaakumi Ateenaas, kaa vieglatleetikas komandas vadiitajam?
Jānis Lūsis:
Atēnu Olimpiskās spēlēs kā vienmēr ir zināmi reglamentēti nosacījumi, kas vienmēr jāievēro sākot ar dalībnieku iebraukšanu olimpiskajā ciematā, piesakot viņu sportisko formu, startam, pārējie organizatoriskie jautājumi, kas sasitīti tieši ar sacensībām, gan ar treniņiem un pārējām lietām.
Droshaa roka:
Ja Juus buutu vienaa vecumaa — kas vinneetu?
Jānis Lūsis:
Tas ir tiešām grūti salīzināt, jo jaunās konstrukcijas šķēpi ir izveidoti un pilnveidoti tik tālu, ka tie zināmā mērā ir kļuvuši planējoši, taču starpība ir tā, ka planējuma beigās tie vienmēr ieduras. Taču arī tajā laikā, ja pareizi meta, šķēpa iedūrās. Kas tagad vinnētu, tas ir atkarīgs vienīgi no tā, kāda būtu kuram gatavība.
kremers:
Un vel viens jautajums Janim Lusim: cik jus tagad varat aizmest skepu talu? No vietas, piemeram. Vienalga — ar jaunas vai vecs konstrukcijas skepu.
Jānis Lūsis:
Runājot par to, cik es varu tagad tālu aizmest šķēpu, neesmu pēdējos trīs gadus praktiski turējis rokās — t. i. mest — es domāju, ka aiz 40 m šķēps aizlidotu noteikti. Par mešanu no vietas runājot. Jaunās konstrukcijas šķēpi atšķiras, bet būtībā man tam nav nekādas nozīmes.
kremers:
Janim Lusim: Man ir majas PSRS laika izdota Olimpisko spelju gramata tiesi par Mehiko Olimpiadi. Ziniet, skatos to gramatinju un skiet, ka toriez bija tik forsi :)))) Kadas jums pasam bija emocijas, izcinot olimpiska cempiona titulu? Jus tolaik bijat viens no vistituletakajiem sportistiem pasaule. Ka ir ar sajutam — uzvaret neskaitamas sacensibas un tad Olimpiade? Vai emocionali jutat kadu jutamu atskiribu?
Jānis Lūsis:
Protams, Olimpiskās spēles Meksikā tas bija tas gandarījums un tas sasniegums, pēc kā tiecos un ko izdevās sasniegt 1968. gadā, lai gan 1964. gadā bija jau šādas iespējas. Toreiz traumētais plecs man neļāva to izdarīt un tādēļ atlika cerēt uz Meksiku. tas bija tas periods, kad bija diezgan straujā attīstībā tieši vieglatlētika kā tāda, gan invertārs un metodika, kas nesa tos augstos sasniegumus tieši Olimpiskajās spēlēs Meksikā. Protams, ka sajūta ir lieliska, ka esi izcīnījis zelta medaļu, ka beidzot izdevies sasniegt olimpisko virsotni. Es gan aizbraucu uz Olimpiādi kā favorīts un man bija vienīgā reize, kad izdevās uzvarēt kā favorītam. Visu pārējo Olimpisko spēļu pieredze parāda, ka favorītiem tas neizdodas.
kremers:
Janim Luusim: Luusa kungs, pastastiet par tam atskiribam, kas bija Olimpiskajas speles pirms 40 gadiem kad pats pirmoreiz startejat un tagad? Vai jums neskiet, ka Olimpiskas speles ir kluvusas parak komercialas un lenam zaude olimpisko principu ka tadu, kuru savulaik tik celi nesa pasaule cienijamais de Kubertena kungs? Paldies!
Jānis Lūsis:
Runājot par mūsdienu olimpiskajām spēlēm, jāsaka, ka Kubertēna laiks ir pagājis. Vēl Samarančs būdams priekšgalā, pateica, ka tagad ir laiks nevis piedalīties, bet tiešām īstiem sportistiem, kas spējīgi parādīt rezultātus. tas laikam ir tas ceļs uz kuru gājis sports un citāds nevarēja arī būt — uz profesionālo pusi. Skaidrs, ka šīs iezīmes tagad redzam arī Olimpiskajās spēlēs. Pirms 40 gadiem tas bija amatiersima laiks. Tagad ir pienācis laiks profesionālim.
Gavrosha:
Kaadi Juusupraat ir iemesli mazaas tautas paarstaavju lielajiem panaakumiem sportaa peedeejo 100 gadu laikaa?
Jānis Lūsis:
Es domāju, ka latviešu tauta kā ziemeļnieki pēc rakstura ir ļoti sīvi, pacietīgi, neatlaidīga rakstura cilvēki un šāda rakstura īpašības labi der arī sportam, kas arī noved zināmā mērā vismaz pie panākumiem, kādi mums līdz šim bijuši sportā.Varētu atzīmēt, ka kulturālais līmenis šajā reģionā ir pietiekami augsts, kas arī dod savu rezultātu kopumā.
Labais:
Kādas ir mūsu izredzes šogad uz medaļām? Paldies.
Jānis un Voldemārs Lūši:
Par medaļām runājot, jāsaka, ka šogad situācija šķēpa mešanā ir tik neskaidra, ka ir ļoti grūti pateikt, kas būs uzvarētājs un kam tiks medaļas, bet rezultāts nebūs tāds, kas pārsniegs 90 m. Ja Rags varētu uzrādīt savu labāko rezultātu, varētu pretendēt uz medaļu. Būtu labi, ja Voldemārs varētu nokļūt līz finālam. Bet jūs ziniet, ka mums ir trīs šķēpa metēji un cerēsim, ka kāds no viņiem izšaus.
«Apollo»:
Labdien, Jāni un Voldemār! Vai varam sākt čatu?
Jānis un Voldemārs Lūši:
Varam sākt!
