«Delnas» atklāta vēstule Ministru prezidentam [87]

Laura Miķelsone, «Delnas» direktore
Piektdiena, 10. oktobris (2008) 00:15

A. god. I. Godmaņa kungs!

Ņemot vērā Jūsu pausto viedokli 8. oktobra Latvijas Radio raidījumā «Krustpunkti», ka uzņematies atbildību virzīt kandidātus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk — KNAB) priekšnieka amatam, kā arī iebilstat pret atklāta konkursa sludināšanu; ievērojot to, ka š. g. 25. septembrī notika starpinstitūciju saskaņošanas sanāksme par Ministru kabineta instrukcijas «Kārtība, kādā ierosina ieteikt iecelšanai amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku» projektu, kurā «Sabiedrība par atklātību — Delna» (turpmāk — «Delna») piedalījās, paužot iebildumus par tās tiesiskumu; kā arī to, ka informācija par datumu, kad Ministru kabinetā tiks skatīts jautājums par KNAB priekšnieka iecelšanas procedūru, nav publiskota, vēlamies pievērst Jūsu uzmanību sekojošiem apsvērumiem KNAB priekšnieka izraudzīšanās procesā un tā tiesiskajā regulējumā.

22. septembrī «Delnas» organizētajā diskusijā «KNAB vadītāja izvēle: viedokļu, vēlmju un interešu krustugunīs» Jūsu padomnieks juridiskajos jautājumos Eduards Ikvilds norādīja, ka instrukcijas projektu iespējams grozīt, kā arī runāt par citiem risinājumiem, tajā skaitā ārējo normatīvo aktu grozījumiem. Kā tika noskaidrots diskusijā, oficiāli noraidīts nav arī 1. jūlijā Ministru kabineta sēdē skatītais likumprojekts par grozījumiem KNAB likumā, ko bija sagatavojis Jūsu birojs un kas paredzēja noteikt atklātu konkursu un izveidot konkursa komisiju. Līdz ar to nepieciešamības gadījumā šo likumprojektu būtu iespējams uzlabot un virzīt tālāk. Diemžēl pēc 25. septembra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmes, kurā visi dalībnieki vienojās, ka instrukcija (ne tās pirmais, ne otrais variants) nav saskaņojama, neesam saņēmuši nekādu oficiālu informāciju par tālāko procesu. Proti, vienīgā informācija, ko saņemam, ir medijos paustie viedokļi, no kuriem secināms, ka instrukcija (pirmā vai otrā versija) tiks pieņemta un nākamnedēļ Jūs jau nosauksiet konkrētus kandidātus. Ņemot vērā to, ka ne ekspertu, ne iesaistīto institūciju viedoklis netiek ņemts vērā, ir bažas, ka faktiski instrukcija ir tikai aizsegs, lai virzītu jau izraudzīto kandidātu.

«Delna» aicina Jūs pārvērtēt raidījumā «Krustpunkti» pausto viedokli un KNAB priekšnieku izraudzīties caurskatāmā, atklātā konkursā, kas paredz atvērtu kandidātu pieteikšanos un uz vienotiem atlases kritērijiem balstītu pretendentu izvērtēšanu, ko veic profesionāļu komisija.

Reklāma

Uzskatām, ka atklāts konkurss ir veids, kā izraudzīties labāko iespējamo kandidātu KNAB priekšnieka amatam. Turklāt, tas ir vienīgais veids, kā mazināt aizdomas par KNAB priekšnieka politisko ietekmējamību.

Diemžēl ne Jūsu un citu amatpersonu pēdējā laikā publiski paustie viedokļi, ne arī sagatavotie instrukciju projekti atklātu konkursu vai profesionāļu vērtēšanas komisiju neparedz, neraugoties uz to, ka šāda iespēja ir paredzēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā.

Argumenti pret instrukciju projektos paredzēto kārtību un par atklātu konkursu:

Pirmkārt,

Šā gada 22. septembrī «Delnas» organizētajā diskusijā «KNAB vadītāja izvēle: viedokļu, vēlmju un interešu krustugunīs» tika konstatēts, ka līdz šim no Jūsu puses publiski ir izskanējis īpašību kopums, kas rada bažas par mākslīgi sašaurinātu iespējamo pretendentu loku. Tā, piemēram, citu starpā minētas tādas īpašības kā pieredze operatīvās darbības jomā, jau esoša augstākā pielaide valsts noslēpumam, ne mazāk kā priekšnieka vietnieka līmenis. Vienlaikus izskanējusi informācija par nevēlēšanos virzīt amatam kādu no pašreizējiem KNAB darbiniekiem.

Arī 25. septembrī starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē prezentētais instrukcijas projekts nosauc īpašību kopumu, kas ir diskutējamas, jo, piemēram, kā alternatīvu prasību paredz jau saņemtu atļauju darbam ar valsts noslēpumu vai zināšanas operatīvās darbības organizēšanā.

Uzskatām, ka minētie publiski paustie ierobežojumi nav tiesiski pamatoti un neveicina uzticību atlases procedūras taisnīgumam un atklātībai, jo profesionāli cilvēki, kas atbilst likumā noteiktajām prasībām varētu arī nebūt jau saņēmuši pielaidi valsts noslēpumam, savukārt pieredze operatīvajā darbā vadītājam nav obligāta. Nozīmīgāka būtu izpratne par korupcijas prevencijas un apkarošanas jautājumiem, kā arī vadītāja prasmes, ko pašreizējā instrukcija neparedz.

Tāpat nebūtu pieļaujams ierobežojums, ka uz KNAB priekšnieka amatu nedrīkst pretendēt KNAB darbinieki. Ikvienā iestādē amatpersonas ir atbildīgas par pienākumu veikšanu vienīgi savas kompetences ietvaros un līdz ar to nevar atbildēt par jebkuru iestādē notikušu tiesībpārkāpumu. Vēl jo vairāk — KNAB darbinieki ir uzkrājuši vērā ņemamu pieredzi korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumos, ko nedrīkst nenovērtēt.

Otrkārt,

Instrukcijas projekta pašreizējā (un iepriekšējā) redakcija ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto varas dalīšanas principu un Ministru kabineta iekārtas likumu. Jo Ministru kabineta iekšējs normatīvs akts — instrukcija — var būt saistošs vienīgi Ministru kabineta padotībā esošajām institūcijām, nevis tiesību subjektiem ārpus izpildvaras sistēmas. Tas tika norādīts arī 25. septembra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē. Proti, instrukcija nevar uzlikt pienākumus vai dot tiesības ģenerālprokuroram vai Augstākās tiesas priekšsēdētājam.

Treškārt,

Vēršam uzmanību, ka KNAB priekšnieka atlases procesā, lai izvairītos no interešu konflikta, būtu maksimāli jāizvairās no amatpersonu dalības, kuras saistītas ar iespējamiem partiju finansēšanu regulējošo tiesību normu pārkāpumiem.

1) Pirmais instrukcijas projekts

Saskaņā ar sākotnējo instrukcijas projektu, lai gan Ministru prezidents varētu uzrunāt vairākus kandidātus, viņam pastāv iespēja aicināt pretendēt tikai vienu KNAB priekšnieka amata kandidātu, izslēdzot jebkuru citu, kurš vēlētos kandidēt. Instrukcija paredzēja, ka Ministru prezidents lūdz kandidātu izvērtēt Nacionālajai drošības padomei un ģenerālprokuroram, uzklausa to viedokļus un Ministru kabineta sēdē rosina jautājumu par kandidāta ieteikšanu Saeimai. No instrukcijas nebija saprotams, vai gadījumā, ja, piemēram, ģenerālprokuroram rodas iebildumi pret kandidātu, premjeram šis viedoklis jāņem vērā.

Šajā gadījumā, ja Ministru prezidents vienpersoniski pieņem lēmumu, kuru personu izvirzīt, rodas pamatotas šaubas par objektivitāti un interešu konfliktu, jo KNAB pašlaik turpina izmeklēšanu, lai rastu risinājumu LPP/LC apvienības saukšanai pie atbildības par priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumu pārsniegšanu. Tādēļ šī brīža situācijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā paredzētā iespēja KNAB priekšnieku izraudzīties konkursa kārtībā, būtu vienīgā iespēja novērst interešu konfliktu.

2) Otrais instrukcijas projekts

Instrukcijas projekts, ar ko sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti 25. septembra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē, paredz, ka «Ministru prezidents var ierosināt izskatīt Ministru kabinetā jautājumu ieteikt iecelšanai amatā KNAB priekšnieku, pamatojoties uz Nacionālās drošības padomes sēdē pieņemto lēmumu par viena pretendenta ieteikšanu, kuram ir laba reputācija; pieredze izmeklētāja vai procesa virzītāja darbībā; saņemta atļauja darbam ar valsts noslēpumu vai ir zināšanas operatīvās darbības organizēšanā; iestādes vadītāja vai iestādes vadītāja vietnieka prasmes».

Uzskatām, ka gadījumā, ja lēmums tiks pieņemts par viena kandidāta izraudzīšanos Nacionālās drošības padomē, kurā vairākumā ir koalīcijas partiju pārstāvji, par kuru partiju finansēšanas pārkāpumiem lēmis KNAB un vēl arvien notiek tiesvedība, un sēdes ir slēgtas, sabiedrībai nebūs iespējams iepazīties ar argumentāciju, un tas rada augstu risku procesa neobjektivitātei un necaurspīdīgumam.

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4. panta otrās daļas 10. punktu KNAB biroja priekšniekam ir jāatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, priekšnieka teorētiski iespējamais valsts drošības apdraudējums tiks izvērtēts atļaujas piešķiršanas procesā. Tāpēc nav nepieciešamības to vērtēt Nacionālās drošības padomē.

Līdz ar to lūdzam Ministru kabinetā neapstiprināt instrukcijas projektu, bet meklēt tiesiskus risinājumus atklāta konkursa organizēšanai.

Lai tiesiski atrisinātu iespēju rīkot atklātu konkursu un izveidot profesionālu konkursa komisiju, iespējams izvēlēties vairākus risinājumus. Pirmkārt, iespējams izdarīt grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, paredzot pretendentam izvirzāmos profesionālos kritērijus un atlases kārtību likumā.

Otrkārt, iespējams grozīt KNAB likumu, paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam KNAB priekšnieka atlases kārtības regulēšanai Ministru kabineta noteikumos. Par šo variantu vienojās arī 25. septembra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē, kurā bija pārstāvēta Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija, Ģenerālprokuratūra, «Delna» un «Providus».

Treškārt, iespējams piemērot spēkā esošo likuma redakciju, ievērojot tiesību principus, kas raksturīgi Latvijai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij, un, vadoties no labas pārvaldības un savstarpējas uzticības, bez precīzāka normatīva regulējuma izveidot konkursa komisiju, kas pati pieņem savu nolikumu un skaidri definē kritērijus, pēc kuriem vērtēs kandidātus. Nosakot atlases procedūru, varētu ņemt vērā pieredzi, kas bijusi, veidojot konkursa komisijas iepriekšējās KNAB priekšnieka atlases reizēs.

Lūdzam ņemt vērā, ka, kaut gan KNAB šobrīd atrodas Ministru kabineta pārraudzībā, KNAB funkcijas vistiešākajā veidā ir saistītas ar politisku amatpersonu darbības uzraudzību. Tādēļ iecelšanas procesam jābūt tādam, kas mazinātu jebkādas aizdomas par vadītāja politisko ietekmējamību un argumentētam vienīgi ar personas profesionālajām kvalifikācijām.