Uzņēmēji kļuvuši vēl pesimistiskāki [3]
«Apollo», redakcija@apollo.lv
Ceturtdiena, 9. oktobris (2008) 12:08
Latvijas uzņēmēji valsts ekonomisko stāvokli jau trešo ceturksni pēc kārtas novērtējuši pesimistiski, un patlaban tas jau ir septītais ceturksnis pēc kārtas, kad novērojama vērtējuma pazemināšanās, liecina uzņēmēju lietišķās aktivitātes pētījums «Parex index», ko sadarbībā ar sabiedrisko pētījumu uzņēmumu SKDS veic «Parex banka». Tajā pašā laikā novērojamas arī atsevišķas pozitīvas iezīmes uzņēmēju noskaņojumā, kas liecina par pakāpenisku piemērošanos jaunajai ekonomiskajai situācijai.
Pēdējā ceturksnī uzņēmēju noskaņojuma krituma ātrums ir nedaudz samazinājis — noslīdot par 2,64 punktiem līdz 41,41 punktam. Šobrīd indekss jau par vairāk nekā astoņiem punktiem nokrities zem neitrālā vērtējuma sliekšņa, par ko tiek uzskatīta 50 punktu atzīme. Pēdējo septiņu ceturkšņu laikā uzņēmēju vērtējums kopumā samazinājies gandrīz par 20 punktiem.
Septembrī negatīvs bijis gan tagadnes (38,90 punkti), gan nākotnes indekss (43,92punkti), liecinot ne vien par pesimistisku pašreizējās situācijas, bet arī tuvākā pusgada ekonomikas attīstības redzējumu. Lejupslīde ir nedaudz piebremzējusies tagadnes indeksam, kas varētu liecināt, ka uzņēmēji jau sākuši piemēroties sarežģītajai ekonomiskajai situācijai.
Ekonomiskā stāvokļa vērtējums palicis pesimistisks visās 26 uzņēmēju grupās, kas tiek analizētas pētījumā, un indekss ir turpinājis kristies gandrīz visās grupās, izņemot uzņēmumus, kas atrodas Pierīgā — šajā grupā indekss pieaudzis par 0,87 punktiem. Pierīgas uzņēmumiem novērojams pieaugums, gan vērtējot apgrozījumu (+0,95), gan finansiālo stāvokli (+3,80). Vislielāko kritumu pēdējā ceturksnī piedzīvojuši lielie uzņēmumi (–7,58), Zemgales reģiona uzņēmumi (–6,61) un ārzemju kapitāla uzņēmumi (–5,91).
Salīdzinoši pozitīvas pārmaiņas pēdējā ceturksnī novērojamas būvniecības nozarē — atsevišķās jomās varam novērot vai nu pesimistiskā vērtējuma tendences samazināšanos, vai pat nelielu augšupeju, kas varētu nozīmēt, ka būvniecības nozarē strādājošie uzņēmumi apraduši ar esošo situāciju un pamazām sāk atgūties pēc piedzīvotā šoka. Tā, piemēram, būvniecības nozarē nelielu augšupeju piedzīvojis ekonomiskās aktivitātes vērtējums (+0,13), straujais kritums ir apturēts un vērojama stabilizācija uzņēmuma apgrozījuma, rentabilitātes un finansiālā stāvokļa vērtējumā. Lai arī uzņēmēju noskaņojums joprojām ir pesimistisks, tomēr vairs nav novērojama straujā krituma tendence.
Līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos samazinājumu piedzīvojuši gandrīz visi apakšindeksi (valsts vispārējās ekonomiskās aktivitātes, nozares ekonomiskās aktivitātes, uzņēmumu apgrozījuma, rentabilitātes, finansiālā stāvokļa, darbinieku skaita un investīciju apjoma vērtējums). Vienīgais apakšindekss, kurš pēdējā ceturksnī nedaudz palielinājās, ir konkurences vērtējums pārstāvētajā nozarē (+0,32). Tas ir arī vienīgais apakšindekss, kurš noturējies virs neitrālās 50 punktu atzīmes (53,28 punkti) un nesola uzņēmumiem konkurences mazināšanos.
Viszemāk uzņēmēji joprojām vērtē vispārējo ekonomisko situāciju valstī — tikai 26,20 punkti, un pēdējā ceturksnī tā ir piedzīvojusi kritumu par 3,74 punktiem. Vislielākais samazinājums pēdējā ceturksnī gan ir bijis uzņēmuma apgrozījuma (–4,51) un ekonomiskās aktivitātes vērtējumam pārstāvētajā nozarē (–4,32).
Nelielas pozitīvas stabilizācijas iezīmes novērojamas investīciju apjoma apakšindeksam — lai arī pēdējā ceturksnī tas kopumā piedzīvojis nelielu samazinājumu (–0,44), tomēr tas neuzrāda tendenci strauji samazināties. Tātad uzņēmumi nav pilnībā atteikušies no iecerētajiem investīciju plāniem un saprot, ka investīcijas ir nepieciešamas, lai pārdzīvotu šo ekonomikai sarežģīto posmu un turpinātu attīstību nākotnē.
Aplūkojot uzņēmumus pa nozarēm, investīciju apjoma apakšindekss piedzīvojis kritumu tikai pakalpojumu sektorā (–1,27), savukārt ražošanā (+0,80), būvniecībā (+0,29) un tirdzniecībā (+0,20) ir novērojams, lai arī neliels, tomēr investīciju apjoma pieaugums. Interesanti, ka šobrīd pozitīvāk investīciju apjoma pieaugumu vērtē mazie uzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz desmit cilvēkiem (48,68 punkti), savukārt krietni vien piesardzīgāki un pesimistiskāki ir lielie uzņēmumi, kur nodarbināto skaits pārsniedz 250 cilvēkus (40,47 punkti).
