Kad cilvēks cilvēkam vilks [28]
Daina Avotiņa
Trešdiena, 8. oktobris (2008) 00:04
Daudzi filozofi un lielie prātnieki ir deklarējuši, ka cilvēks pēc savas dabas nav nekas vairāk kā tikai sociāls dzīvnieks, kuru vada instinkti. Kad sabiedrībā valda miers un labklājība, cilvēku agresivitāte un naidīgums savā ziņā iesnaužas. Taču apdraudējuma un nemiera laikos šīs piemirstās īpašības izlaužas ar neaptveramu spēku. Angļu filozofs Tomass Hobss kā risinājumu naidīgumam, kas ir cilvēku attiecību pamatā, saskatīja likumu pieņemšanu.
Likumi visbiežāk nosaka soda mēru, bet nespēj pamodināt sirdsapziņu. Tādēļ piesaukt likumus situācijās, kad pieaug noziedzība, ir bezcerīgi, jo tā ir nevis cīņa ar cēloņiem vai sekām, bet to, kas ir vēl pēc sekām — kad ļaunums ir izlauzies un nodarījis pāri otram cilvēkam.
Šis latīņu teiciens manī rada apcerīgumu ik dienu, kad esmu pāršķirstījusi laikrakstus un saņēmusi kārtējo avīžnieku negatīvo ziņu devu par pieaugošo noziedzību un vardarbību valstī. Daudzi kā iemeslu tam min pieaugošo nabadzību, taču man liekas, ka pie vainas ir pieminētie instinkti, kas krīzes laikā pamodušies, lai aizsargātos pret bailēm un nedrošību. Mēs nevaram cīnīties ar instinktiem, taču varam izdarīt maksimāli daudz, lai mazinātu sekas, kas rodas citu ļaunprātības dēļ.
Pirmkārt, tas nozīmē garantēt pastiprinātu drošības aizsardzību. Šim nolūkam mūsdienu civilizētajā pasaulē jau vairākus gadu simtus ir radīts tāds mehānisms kā policija. Tādēļ situācijā, kad pieaug noziedzība, neiedomājama liekas policistu štata vietu samazināšana. To atzīst arī iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Iekšlietu sistēmas darbinieku arodbiedrības pārstāvji prognozē, ka drīz vien noziedzības vilnis Latvijā varētu sasniegt 90. gadu līmeni. Tā gada pirmajā pusē zādzību skaits pieaudzis par 18%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Satraucošs ir automašīnu aplaupīšanas gadījumu skaits, kurš gada laikā palielinājies par 80%!
Premjers Ivars Godmanis jau sen uzsvēris taupības režīma nepieciešamību, kā dēļ jāatlaiž daļa valsts iestāžu darbinieku, jāpārskata atalgojuma politika un maksimāli jāsamazina citi izdevumi. Taču šādā situācija būtu muļķīgi samazināt darbinieku skaitu Valsts policijā. Iespējams, jāveic restrukturizācija, bet ne nepārdomāta un destruktīva atlaišana. Policisti piedāvā pārskatīt kadru politiku, palielinot policistu skaitu, kas strādā ielās, un samazinot kabinetos strādājošo policistu skaitu. Policijas pārvaldē patlaban tāpat jau trūkst 600 darbinieku. Kopš 90. gadiem kopējais policistu skaits samazinājies aptuveni uz pusi.
Otrkārt, svarīgi, lai cietusī persona varētu saņemt juridisku aizstāvību neatkarīgi no saviem ienākumiem, kā arī kompensāciju par ļaunprātīgu nodarījumu. Par valsts kompensāciju izmaksāšanu cietušajiem atbildīgā iestāde ir Juridiskās palīdzības administrācija (JPA), kurai no valsts budžeta šiem mērķiem tiek piešķirti līdzekļi. Apkopotie statistikas dati liecina, ka vajadzība pēc valsts izmaksātajām kompensācijām cietušajiem ir pamatota un tai ir tendence pieaugt. Ja 2006. gadā valsts kompensācijās cietušajiem izmaksāti 19 035 lati, 2007. gadā — 94 743,60 lati. Taču 2008. gads JPA triju gadu pastāvēšanas vēsturē izrādījies dramatiskākais. Jau jūlijā JPA informēja, ka ir izlietoti gandrīz visi kompensācijām cietušajiem paredzētie līdzekļi, t. i., 99 888 lati (kopumā bija paredzēti 100 000 latu). Par laimi, ar Ministru kabineta rīkojumu valsts kompensācijām tika piešķirti papildu 123 200 lati.
Treškārt, sabiedrībā vienkopus jāsadzīvo gan cietušajiem, gan izbijušajiem ieslodzītajiem, tāpēc nepieciešams efektīvs institūciju darbs, kas nodarbojas ar noziedznieku integrāciju sabiedrībā. Latvijā ir izveidots Valsts probācijas dienests (VPD), lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu. Jau tagad ir skaidrs, ka finansējuma samazināšana šim dienestam būtiski ietekmēs bijušo ieslodzīto un nosacīti notiesāto uzraudzības kvalitāti. Jo viņu «klientu» skaits turpina pieaugt. Turklāt pašlaik tik bieži pieminētā algu iesaldēšana var izraisīt cilvēku aiziešanu no darba VPD, jo jau pērn dienestu pameta 127 darbinieki. Rezultātā var nākties samazināt uzraudzības līmeni un samazināt tikšanos skaitu ar augsta riska noziedzniekiem, kas radīs lielāku apdraudējumu sabiedrībai.
Protams, tas, ko dara šīs iestādes, ir cīņa ar sekām. Taču arī šis darbs ir ļoti vērtīgs un nepieciešams. Likuma vārdam tikai tad būs reāla vara, kad efektīvi darbosies to pārstāvošās institūcijas. Tādēļ, lai cik valstij patlaban būtu knapi ar naudu, nedrīkst piemirst, ka drošība ir viena no būtiskākajām cilvēka vajadzībām, kurai krīzes apstākļos jāpievērš pastiprināta uzmanība. Un valstij ne vien ir uzdevums to nodrošināt, bet pienākums darīt visu iespējamo, lai ikviens iedzīvotājs justos aizsargāts.
