Siļķes mucā jeb Atkal gaidīsim traģēdiju [54]
Jānis Hārts
Trešdiena, 1. oktobris (2008) 00:10
Automašīnu skaits valsts galvaspilsētā it kā esot sarucis. Degvielas cenas un citi iemesli likuši vidusšķiras cilvēkam atstāt savu auto stāvlaukumā, ik rītu un vakaru doties uz pieturu gaidīt autobusu, vilcienu vai kādu citu transportu, kas iekļaujams sabiedriskā transporta kategorijā. Nezinu, kā citās pilsētās, kā starppilsētu sabiedriskajā transportā, bet Rīgas maršruta mikriņi, kas brauc uz galvaspilsētas mikrorajoniem, un tie, kas ceļo uz Rīgas piepilsētām, ir vareni piebāzti. Tautā saka — kā siļķes mucā. Laikam tomēr loģisks iznākums tam, ka daudzi pilsoņi, kas līdz šim brauca ar saviem spēkratiem, sākuši izmatot sabiedrisko transportu.
Braucu viendien ar piepilsētas mikriņu. Auto salonā uz stikla uzlīmēta balta lapele, kurā skaidri un gaiši uzrakstīts — autobusā vietas 22 pasažieriem. No tām 15 esot sēdvietas. Kā laimē ieguvu pēdējo sēdvietu un sāku skaitīt — patiešām sēdvietas ir 15 un visas aizņemtas. Iekāpa vēl daži cilvēki. Nodomāju, ka gana, vairāk taču te nemaz nav vietu, bet — ak, es naivais. Iekāpa vēl 13(!) cilvēki. Skats bija apmēram kā fotogrāfijās no Ķīnas, kur pie vilcieniem norīkoti speciāli darboņi, kas tajos iestumj pasažierus. Tā, lai visi gribētāji aizbrauc.
Domāju, ka visiem, kuri reiz braukuši Rīgā ar maršruta mikriņu, ir zināms, kā to vadītāji brauc — maigi sakot, noteikumi tiek pārkāpti sistemātiski un ar lielu azartu. No vienas puses, tas saprotams — gribas taču nogādāt pasažierus ātrāk gaidītajā galapunktā. Arī pasažieriem vēlme nokļūt izvēlētajā vietā pēc iespējas ātrāk ir milzīga, īpaši braucot uz darbu un tad atkal atpakaļ uz mājām. Bet kurš aizdomājas par drošību braucienā mājup?
Jautājums pavisam atklāts: kurš būs atbildīgs, kad iespējamā negadījumā cilvēki cietīs tieši tāpēc, ka transportlīdzeklis bijis pārbāzts? Protams, var apgalvot, ka tas būs spēkrata vadītājs, un tādā gadījumā visi lādēs tieši viņu. Bet neaizmirsīs meklēt arī citus vainīgos — Ceļu policiju, kompāniju, kas nodrošina cilvēku pārvadāšanu galvaspilsētā. Un par pēdējiem diviem pieminētajiem man īpašas bažas.
Mēģināju atcerēties kādu gadījumu, kad būtu redzējis policijas apturētu maršruta mikriņu, bet tā arī nekas atmiņā neatausa. Tāpat grūti būtu iedomāties, ka kāda kompānija īpaši būtu norīkojusi darbiniekus, kas uzraudzītu, vai šādā vaidā sabiedriskā transporta vadītāji nepārkāpj noteikumus.
Šī problēma arī man patlaban neliekas īpaši aktuāla, un, kamēr viss mierīgi, tikmēr viss mierīgi. Negribu piesaukt nelaimi, bet vai šis atkal nebūs tas gadījums, kad problēmu risinās tikai tad, kad notiks kāds traģisks negadījums?!
