Daži argumenti KNAB aizstāvībai [29]
Juris Varslavāns, politologs
Sestdiena, 20. septembris (2008) 00:05
Kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā mīklainos apstākļos pazuda nauda, kas kļuva par ieganstu, lai no amata padzītu biroja nu jau bijušo priekšnieku Loskutovu, kādreiz tautā cienītā iestāde strauji zaudē savu prestižu. Baidos, ka tā turpinoties, birojs vienkārši tiks likvidēts, un tā aizsardzībai atnāks vien daži lietussargoti inteliģenti, kas regulāri vēršas pret ikvienu nelikumību. KNAB tagad tiek vainots gan neprofesionalismā, gan politiskā angažētībā, gan savu pienākumu nepildīšanā.
Jāatzīst, ka KNAB kritiķiem izmeklētāja Dreimaņa atteikums ierosināt kriminālprocesu pret eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas ierēdņiem par diezgan mīklainos apstākļos norakstīto pulksteņu lietu ir īsta medusmaize, kas ļauj sekmīgi attīstīt teorijas par KNAB divkosību un atšķirīgām pieejām dažādām personām.
Diemžēl no malas vērojot, tā arī izskatās. Apgalvojums, ka pulksteņi iznīcināti, nedod atbildi uz jautājumu, kas tas par Šveices firmas „Rado” tieši tādu pašu modeli kā pēc Dreimaņa atzinuma iznīcinātais vēlāk uzņemtās fotogrāfijās redzams uz eksprezidentes rokas? Šveices pulksteņi tomēr ir diezgan individuāli un to modeļus pulksteņu pazinējiem iespējams atpazīt. Vai tad iznāk, ka izmeklētājs nemaz nav pārbaudījis norakstīšanas dokumentāciju? Vai viņš ir pārbaudījis eksprezidentes rīcībā esošo pulksteni, salīdzinājis numurus? Publiskajā telpā izskanējusī informācija diemžēl rada iespaidu, ka tas nav darīts. Arī izmeklētāja klusēšana un īstam policistam raksturīgā nevēlēšanās runāt ar presi, izskaidrojot lietas būtību, tikai lej ūdeni uz KNAB nelabvēļu dzirnavām.
Taču, iespējams, ka KNAB nemaz nav vainīgs, ka lieta ir godprātīgi izmeklēta, bet izmeklētājs Dreimanis nonācis pie secinājumiem, kuri ir patiesi, taču, publiski izklāstīti, izskatītos nedaudz dīvaini.
Tātad – pieļaujams, ka visa pulksteņa iznīcināšanas dokumentācija tomēr ir sagatavota un eksistē, ka ir neapgāžami pierādīts, ka tā nav sagatavota ar atpakaļejošu datumu. Kāpēc gan tai neticēt? Bet V.Vīķei-Freibergai kā cilvēkam ar izkoptu gaumi bija tā iepaticies krievu avīzes «Čas» dāvātais laikrādis, ka viņa pēc tā nejaušas sabojāšanas (kas gan liek savādāk paraudzīties uz izslavēto un dārgo Šveices pulksteņu „kvalitāti”), ir nopirkusi jaunu – tieši tādu pašu. Kāpēc gan lai tā nebūtu? Ir taču tik daudz cilvēku, kuri konsekventi pērk tikai «Hummer» markas automašīnas! Protams, arī tad izmeklētājs varētu interesēties, kur ir pirkšanas dokumenti un vai pulkstenis patiešām iegādāts pirms skandāla? Taču arī te KNAB varēja izrādīties bezspēcīgs, jo nevienam jau nav pienākums glabāt šādu sīku pirkumu čekus un garantijas talonus, un, iespējams, sev iepatikušos mehānismu eksprezidente varēja nopirkt jau lietotu, tā sacīt, «no rokas».
Diemžēl nevienu no šiem iespējamajiem notikumu scenārijiem nav iespējams izskaidrot tā, lai nerastos jauni jautājumi un netiktu apšaubīta KNAB darbība. Rezultātā KNAB vienkārši ir kļuvis par ķīlnieku, jo nespēj sniegt sabiedrībai pārliecinošu skaidrojumu. Atliek vienīgi ticēt KNAB godaprātam, jo nekā cita, kam ticēt, mūsu valstī vairs nav.
