Ziņas

Lielā hadronu paātrinātāja iedarbināšana neizraisīs pasaules galu [34]

LETA
Sestdiena, 6. septembris (2008) 10:35

Pieci Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) fiziķi piektdien publiskojuši ziņojumu, kurā noraida internetā izplatījušās bažas attiecībā uz nākamajā trešdienā paredzēto vērienīgo eksperimentu, kas tiks veikts ar pasaules lielāko zinātnisko instrumentu - CERN Lielo hadronu paātrinātāju.

Tuvojoties eksperimenta dienai, cilvēki internetā pauduši satraukumu, ka tā gaitā atbrīvosies tik spēcīgas enerģijas, kas varētu radīt nekontrolējamu melno caurumu, kurš iesūktu sevī visu planētu. Projektā iesaistītie zinātnieki beidzamajā laikā saņem tālruņa zvanus un elektroniskā pasta vēstules, kurās viņi aicināti nesākt eksperimentu vai pat apsūdzēti mēģinājumā iznīcināt zemeslodi.

Tomēr ziņojuma autori nosaukuši šīs bažas par nepamatotām. Eksperti norāda, ka paātrinātājs faktiski atkārtos daļiņu sadursmes, kas jau neskaitāmas reizes norisinājušās dabā, Zemei virzoties caur kosmiskā starojuma plūsmām.

«Pati daba uz Zemes jau veikusi eksperimentus, kas līdzvērtīgi simttūkstoš mūsu programmām, tomēr planēta joprojām pastāv,» teikts dokumentā.

Eiropas Kodolpētījumu organizācija tika lūgusi zinātniekus no jauna izvērtēt 2003.gadā veiktās paātrinātāja drošības ekspertīzes atzinumus, kuros projektam jau tika dota zaļā gaisma. Arī iepriekšējo izvērtējumu veica CERN speciālisti.

27 kilometrus garajā apļveida tunelī, kas 19 gadus būvēts kalnos zem Šveices un Francijas robežas 175 metru dziļumā, radīti apstākļi, lai gandrīz ar gaismas ātrumu raidītu vienu otram pretī ūdeņraža protonus un novērotu to sadursmi.

Pētnieki cer, ka ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību viņi varēs gūt priekšstatu par to, kas noticis sekundes triljono daļu pēc Lielā sprādziena, un veiksmes gadījumā rast atbildes uz dažiem no fizikas pamatjautājumiem, kas attiecas, piemēram, uz masas dabu vai citu dimensiju esamību.

Kā skaidro eksperti, jebkādi melnie caurumi, kas varētu rasties eksperimenta gaitā, būtu mikroskopiski un izzustu gandrīz tajā pašā acumirklī, jo tiem trūktu enerģijas, lai pieaugtu un pastāvētu ilgāk.

«Katra protonu pāra sadursme Lielajā hadronu paātrinātājā atbrīvos apmēram tādu pašu enerģijas daudzumu kā divu odu sadursme, tāpēc jebkāds melnais caurums, kas izveidotos, būtu mazāks par tiem, kurus pazīst astrofiziķi,» norāda dokumenta autori.

Francija lūgusi arī savas valsts kodoldrošības pārvaldi veikt Lielā hadronu paātrinātāja drošības ekspertīzi.

29.augustā Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā noraidīja Eiropas zinātnieku un privātpersonu grupas prasību nepieļaut paātrinātāja iedarbināšanu. Pazīstamākais no eksperimenta pretiniekiem ir Vācijas Tībingenes universitātes bioķīmiķis, haosa teorijas speciālists Oto Rēslers.