«Skaistule un Briesmonis» šodienas izpausmēs [28]
|
Reklāma |
Sena krievu paruna māca: «Bej svajih, štob čužije bajaļis...». Tulkojumā tas nozīmē – ...dauzi (sit) savējos, lai svešie (citi) baidītos (no tevis)... Un tieši šāda ir šodienas Krievijas, «pasaules garīgās atdzemdināšanas» politika. Diemžēl, arī savas valsts iekšienē. Jo, spriežot pēc Krievijas varas politikas, ir īpaši jāienīst sava tauta, lai pie šodienas «naftas dolāru» daudzuma turētu tautu nabadzībā un turpinātu vairot miljardieru ietekmi un miljardus. Reiz tas viss pamatīgi atspēlēsies tiem pašiem, kuri šo situāciju atbalsta. Miljardieru vara reiz aizslaucīgs «Putinus», jo alkatībai ir lielāks spēks nekā vienkārši varai. Un Krievija ir pērkamo varas cilvēku kopums.
Ārējās attiecībās, īpaši pēc Medvedeva – Putina runām Gruzijas kara jautājumā, ir kā cietumā, kur visu nosaka tas, «kurš visiem var sadot pa purnu»... Tas arī nosaka, kas ir taisnīgi, un «kā viss bija patiesībā». Nav brīnums, ka tā notiek, jo PSRS bija pārpilna ar cietumiem, un arī armijā tur vairāk valdīja «cietuma vētības», un tagad tās no «attiecīgajiem dienestiem» tiek mēģināts pārnest uz visu Eiropu un pasauli. Vismaz Krievijas vara to tā cenšas panākt. Kas neklausa, tas ir jāpazemina to pazemojot (dolžen biķ opuščen..,). Vai Eiropa to pieņems un «krupi norīs», to rādīs laiks. Izskatās, ka norīs... Bēdas pasaulei, kurā sāks valdīt «Krievijas varas vērtības»...
Par kara sākšanos un Saakašvili var teikt tikai vienu. Viņš pats pārcentās ar apgalvojumiem, ka atjaunos Gruzijas vienotību un bija pārāk agresīvs attiecībās ar Krieviju, lai gan, vai tad viņiem nav tiesību dzīvot pēc savas izpratnes, ar ko draudzēties, un kādām vērtībām kalpot? Viņš ielika visus ieročus Krievijas rokās, lai tai izdotos, kā izskatās, sen un ilgi izplānots pasākums.
Par visu pēc kārtas. Ceturtdien apollo.lv bija Ninas Jakobidzes raksts par Dienvidosetijas izcelsmi, kurā parādās, ka tādas nekad nav bijis, ka tā ir PSRS jaunievedums, un ka osetīnu tur vienmēr ir bijis mazakums uz gruzīnu un visu pārējo tautu kopējā fona. Neredzu iemeslu to visu apstrīdēt. Ja nu vienīgi «Krievijas varas īpaši taisnīgais un objektīvais viedoklis» te varētu ko iebilst.
Ja apkopojot visu (neskaitot Krievijas zvērības un noziegumus pret cilvēci Gruzijas teritorijā), kas mums ir zināms par notiekošo tajā reģionā pēdējo dienu notikumiem, man iznāk sekojoša aina. Krievija, ar osetīnu rokām, ilgstoši provocēja Gruziju un gruzīnus uz karadarbību. Vairākas dienas pirms Gruzijas «muļķīgās «uguņošanas"» tas notika jo īpaši aktīvi. Kur iesaistīta Krievija, neticami liekas, ka tas viss sakrita ar laiku, kad virs tām teritorijām, kā atzīst ASV amatpersonas, nav bijis neviena satelīta, tāpēc viņi nevar neko pateikt par to, kad Krievija ieveda savu bruņojumu Osetijā, pirms vai pēc Gruzijas uzbrukuma.
Krievija nelaiž nevienu Činvali pilsētā un Osetijā, par kuru tiek runāts, ka tā jau iepriekš esot bijusi atbrīvota no iedzīvotājiem, un pēc Gruzijas tajā „uguņošanu” esot izvērsuši paši Krievijas spēki, to noslaukot gandrīz vai no zemes virsas... Pierādījumu nav, jo Krievija tur nevienu nelaiž... Laikam ir ko slēpt. Bet pēc noteikta laika, kad tomēr ielaidīs, izksatās, ka nekas tur vairs nebūs atrodams. Un vēl arī nav zināms, cik «brīvprātīgi» no «Dienvidosetijas» ir izbraukuši bēgļi, jo tā arī nevienu interviju ar viņiem neesmu redzējis, ja neskaita divu sieviešu stāstus, kurām gan bija izteikti krieviski vārdi un uzvārdi, lai gan runāja ar akcentu.
Kam Krievijai viss «šis teātris"? Daudz ticamāk izskatās, ka Krievijai daudz svarīgāk ir... ...iegūt Abhāziju, nevis Osetiju... Jo Krievija zaudē ietekmi Melnās jūras reģionā, un Ukraina visu laiku spirinās, un visu laiku runā par Nato, tāpat kā Gruzija. Tas nozīmētu ostu... zaudēšanu tajā reģionā. Bet Abhāzija ir pārāk rāma, un tik ļoti neprovocē Gruziju. Tāpēc, visticamāk, bija jāizspēlē «Dienvidosetijas kārts», kas, pie viena, ļautu pilnībā pārņemt ietekmi arī Abhāzijā, un tās teritorijā esošajā ostā – Suhumi...
Ne velti Krievija tik ātri un par spīti visiem rietumu iebildumiem atzina šo «valstu» neatkarību. Tieši tāpat, un ne vleti, arī Lukašenko tik ļoti priecājās atzīstot, ka Krievija ir nospēlējusi «lielisku un skaistu partiju»...
Un viss ir kārtībā. Gruzija ir «vainīgais agresors un genocīda īstenotājs», kamēr Krievija glābējs un, kāda sagadīšanās, ieguvusi tai vairs neatņemamu ostu Melnajā jūrā, un nekas vairs tās pozīcijas nesatricinās. Tāpēc arī bija jāiznīcina jebkādas iespējas, ka Gruzija būtu karotspējīga, iznīcinot Poti un citus viņu spēkus, itkā «miera nodrošināšanai»... Varbūt kāds grib saderēt, ka nekas vairs Krieviju nepiespiedīs kaut ko mainīt tajā reģionā???
Un ļoti ceru, ka «miera uzturēšanas spēki» no Krievijas vienmēr paliks lielā attālumā no Latvijas... Un tas briesmīgi ciniskais Nogovicina ģimis arī.