|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Bijušo kompanjonu liecības: Lembergs bļaustījās, krāpās un triecās ar galvu sienā [93]
|
 |
Reklāma |
|
|
Turklāt liecību sējumi rāda, ka V. Kokalis nav bijis vienīgais, kurš īpaši pieminējis Ventspils mēra impulsīvo dabu, - citi liecinātāji viņu vēl pieminējuši kā uzskatāmu cietēja piemēru. Kādreizējais «Ventspils naftas» vadītājs Jānis Blaževičs A. Lemberga attiecības ar partneriem raksturojis šādiem vārdiem: «Aivars Lembergs ne labprātīgi uzklausīja citu personu viedokli, ja tas atšķīrās no viņa uzstādītajiem mērķiem. Tie cilvēki, kas pilnībā nepiekrita viņa uzskatiem, tika arī pazemoti. Piemēram, Valentīns Kokalis bija spiests pārdot savas daļas daudzos uzņēmumos...»
Tiesas materiāliem pievienota arī Šveices advokāta, Ventspils uzņēmēju lietas ilgus gadus kārtojušā Rūdolfa Meroni elektroniskā pasta vēstule citai A. Lemberga bijušajai uzticības personai - advokātam Gintam Laiviņam-Laiveniekam, kurā advokāts par A. Lemberga biznesa lēmumu pieņemšanas formu un saturu vēl izsakās diezgan diplomātiski:
«Es tāpat arī vēlos izteikt savu neapmierinātību ar to apodiktisko veidu, kādā Aivars uzstāja, ka ir jāizdod norādījumi, kuru realizācijas iespējamība ir ļoti apšaubāma. Nav jēgas ar pilnu ātrumu ar galvu triekties betona sienā. Dotie norādījumi tieši to arī paredz. (..) Tāpat arī ir nepieciešams kopīgi atklāti apspriest nākošās darbības. Mēs nevaram akli izpildīt nepiemērotus un pretlikumīgus norādījumus...»
Taču, paejot zināmam laikam, R. Meroni savās liecībās prokuratūrai jau ir bijis krietni nediplomātisks, attēlojot «Lemberga dusmas»: «Aivars Lembergs šajā sanāksmē bija ļoti dusmīgs, jo pirms dažām dienām bija parādījušies raksti avīzēs, kas acīmredzami vilka kaut kādas saiknes starp nekustamo īpašumu pārdošanu (pirkšanu), kas netieši piederēja kompānijai «Netherfin Financial Services B.V.».»
Kā tieši šīs dusmas izpaudušās un cik pamatotas bijušas? «Aivars Lembergs sāka bļaustīties savā parastajā veidā un apvainoja ikvienu, kāpēc tika izveidota šāda veida struktūra. Es arī sāku kliegt viņam pretim. Es mēģināju izskaidrot, ka šādu lēmumu nopirkt kompāniju «Netherfin Financial Services B.V.» pieņēma viņš (Aivars Lembergs) un viņa dēls - Anrijs Lembergs...»
Jau pieminētais V. Kokalis savās liecībās arī minējis faktus, kas liek domāt - bieži pieminētais savstarpējais godīgums «Ventspils uzņēmēju grupā» ne vienmēr ir bijis pilnīgs un absolūts: «Es atceros, piemēram, tādus gadījumus saistībā ar SIA «Ventrans Rīga», ka dalībnieku sapulces par vienu un to pašu jautājumu notika divas reizes. Tas izpaudās tādējādi, ka A. Lembergs sasauca divas sēdes vienā dienā. Uz pirmo sēdi ieradās tikai Ventspils uzņēmēji, bez SWH pārstāvjiem. A. Lembergs sadalīja, cik kurš ir nopelnījis, sastādīja par to dokumentus. Pēc tam notika otra sanāksme, kurā piedalījās jau «SWH Rīga» ar A. Gulbi priekšgalā. Taču šajā otrajā sanāksmē tika sadalīts vairs tikai pārpalikums no peļņas, par ko A. Gulbis, protams, nezināja. A. Gulbis nevarēja uzzināt, cik reāli SIA «Ventrans Rīga» ir nopelnījis.»
Kāpēc gan tik daudzi miljonus sapelnījuši uzņēmēji šo nelielo krāpšanos un lielo bļaustīšanos ir tik ilgus gadus cietuši? Izrādās, pat liecībās prokuratūrai A. Lemberga bijušie kompanjoni ir atzinuši, ka no viņa ietekmes gluži vienkārši nedaudz baidoties. J. Blaževičs: «Attiecībā uz Aivara Lemberga ietekmi uz politiskajiem procesiem varu paskaidrot, ka Aivaram Lembergam bija ļoti liela ietekme uz Saeimu un valdību, sīkāk nekādus komentārus diemžēl nevarēšu sniegt, bet dažāda veida sniegtā informācija presē tikai apstiprina viņa patieso ietekmi, kaut vai uz to pašu Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas iecelšanu amatā.»
Savukārt uzņēmējs Vladimirs Krastiņš, kurš šajā A. Lemberga krimināllietā atzīts par cietušo, liecinājis tā: «Par pamatu manai atkarībai no Aivara Lemberga varu izskaidrot sekojoši, mans bizness ir cieši atkarīgs no viņa, jo viņš bija Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, un es labi zināju, ka viņam ir reāla iespēja ietekmēt nelabvēlīgi manu biznesu jeb to pat iznīcināt, turklāt Aivars Lembergs tajā laikā bija arī Koalīcijas padomes loceklis - «sēdēja pie premjerministra labās rokas», kas man lika saprast, ka mēģinājumi liecināt pret viņu man var beigties katastrofāli.»
Ko tad V. Krastiņš izlēmis darīt šādos grūtos apstākļos, kad viņam par A. Lemberga darījumiem prokuratūrai vajadzēja liecināt pirms deviņiem gadiem? «Pie šādiem apstākļiem uzskatu, ka man nebija iespēju atteikties no liecību sniegšanas viņam par labu. Atceros konkrētu gadījumu, kad Aivara Lemberga advokāti (tā es domāju) sastādīja manu paskaidrojumu priekš prokuratūras, iepriekš man piezvanīja G.L.-Laivenieks un teica, ka man vajadzēs parakstīt paskaidrojumu, kuru jāiesniedz prokuratūrā. Tajā reizē zvanīja arī Aivars Lembergs un arī uzrunāja mani par nepieciešamību parakstīt šādu paskaidrojumu.»
Tiesa, no kompanjonu liecībām izriet arī tas, ka vismaz reižumis Ventspils mērs bijis ārkārtīgi atkarīgs no cilvēkiem ar specifiskām prasmēm, kas viņam pašam nav piemitušas. Tagad šie cilvēki skumjā kārtā pārvērtušies par lieciniekiem. R. Meroni: «Es nevarēju nekad runāt tieši ar Aivaru Lembergu, jo viņam nebija nekādu angļu valodas zināšanu, tāpēc Aivaram Lembergam un man bija nepieciešami tādi starpnieki kā Ansis Sormulis un G. Laiviņš-Laivenieks.»
Ventspils mēra problēmas ar starptautiskās saziņas valodu liecībās atzinis arī vēl viens «Ventspils uzņēmējs» Olafs Berķis: «Sākumā, līdz 2003. gadam aptuveni, Trastu un tam piederošo mantu pārvaldīja «BTC» darbinieki, kuri laiku pa laikam saņēma rakstiskas instrukcijas no Aivara Lemberga vai arī izmantojot manu starpniecību, jo A. Lembergs neprata angļu valodu un arī tāpēc, lai slēptu savus kontaktus ar viņiem.»
Turklāt reizēm šī valodas nezināšana radījusi pavisam komiskas situācijas - O. Berķis liecībās pieminējis, piemēram, kāda ofšora kredītkarti, ko ārzemēs lietojis A. Lembergs: «Cik man zināms, tad kredītkartes tika lietotas ārzemēs, personīgām vajadzībām, apmaksājot rēķinus veikalos, restorānos, viesnīcās. Aivars Lembergs vairākas reizes man zvanīja no ārzemēm, ar lūgumu palīdzēt, gadījumos, kad karte nestrādāja. Parasti iemesls bija pārsniegtais mēneša maksājumu limits vai arī vienreizējā maksājuma limits...»
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
