«The Economist» ironizē par Krievijas «miera uzspiešanu» arī citās kaimiņvalstīs [61]

LETA
Trešdiena, 3. septembris (2008) 16:05

Ietekmīgais žurnāls «The Economist» ironiskā komentārā apspēlējis iespējamos Krievijas darbības scenārijus «miera uzspiešanai» arī citās tās kaimiņvalstīs.

Komentārs rakstīts kā «Putinam adresēts slepens e-pasts, kas nonācis [«The Economist»] komentētāja rīcībā». Kā vēstules autors minēts Oļegs Šutņiks (Oļegs Jokotājs), un tā sūtīta no domēna «svr.ru», ar ko acīmredzot domāts Krievijas Federācijas Iekšējās izlūkošanas dienests.

«Vēstules» sākumā tās «autors» izsaka atzinību Putinam par operācijas «Atgriešanās» sākotnējās militāri politiskās fāzes pabeigšanu Gruzijā.

«Mūsu [Iekšējās izlūkošanas] dienesta un ar to saistīto organizāciju iefiltrēšanās ienaidnieku nometnes izšķirošās struktūrās jau sen mums devusi savlaicīgus brīdinājumus par Eiropas Savienības un NATO plāniem un ievērojamas spējas tās ietekmēt. Tomēr pat mēs no ienaidnieka negaidījām tādu apātiju un vājumu. Mēs redzam tukšus vārdus, bet nekādu gatavību nopietnai pretestībai. Daži Rietumvalstu komentētāji un politiķi patiešām ir slavējuši mūsu rīcību kā pamatotu, arī tādi, kas nebija saņēmuši nekādus maksājumus vai citus labumus. Mēs varam pārliecināti turpināt,» teikts «vēstulē».

Reklāma

«Mums norādot uz sliktu attiecību trūkumiem un labu attiecību izdevīgumu, mūsu galvenais sabiedrotais ir vēlētāji. Balsotāji, politiķi un citi lēmumu pieņemšanā iesaistītie aizvien labāk sapratīs, ka, izrādot mums pretestību, viņi dārgi maksās, bet sadarbojoties viņi gūs ievērojamu labumu.«

«Vēstules autors» sola pastiprināt Krievijas tirgū aktīvo britu, amerikāņu, poļu un čehu kompāniju iebiedēšanu, vajāšanu un atsavināšanu un energoresursu pircēju iebiedēšanu, vienlaicīgi turpinot labvēlīgi attiekties pret politiski draudzīgām valstīm, īpaši pret Franciju, Itāliju un Vāciju. «Vai lielās Eiropas kompānijas ir gatavas šķirties no miljoniem eiro kā zaudētās eksporta iespējas vai lielākas energoresursu cenas, lai pakļautos savu politiķu vēlmēm izrādīties un moralizēt? Mēs domājam, ka nē.«

Vēstulē arī ieteikts «ievērojami pastiprināt mūsu aktivitātes nerietumvalstu finanšu centros, galvenokārt Dubaijā, Mumbajā un Šanhajā, lai parādītu rietumu kapitāla tirgiem, īpaši Londonai un Ņujorkai, ka viņiem draud biznesa zaudēšana viņu valdību nedraudzīgās rīcības dēļ».

«Tāpat arī nākamajam Amerikas prezidentam nāksies izvēlēties starp ar kodolieročiem bruņotu Irānu vai iejaukšanos Eiropā, kas nevēlas sevi aizsargāt.«

Tālāk komentārā izklāstītas dažādas sabotāžas un provokāciju iespējas, kādas Krievija varētu izvērst Baltijas valstīs un Ukrainā, lai radītu iemeslu «aizstāvēt tautiešus» šajās valstīs.

«Tuvākajos mēnešos gaidāmajiem vēlēšanu procesiem ienaidnieku nometnē vajadzētu garantēt mums lielas uzvaras: mēs sagaidām, ka līdz gada beigām Ukraina un Lietuva pametīs ienaidnieku nometni. Tomēr mums ir gatavi arī plāni tālākai eskalācijai, ja tāda izrādīsies vajadzīga. Mūsu [Irānas] Teherānas un [Sīrijas] Damaskas kolēģu vadīti islāma ekstrēmisti var veikt uzbrukumus Krievijas pilsoņiem Krimā. Ukrainas dienesti, daļēji savas nekompetences dēļ un daļēji pateicoties mūsu traucējošām aktivitātēm, nespēs apturēt šīs asinsizliešanas. Līdz ar to mūsu aģenti vietējā populācijā var izveidot bruņotas pašaizsardzības kaujinieku vienības. Viņi iesaistīsies sadursmēs ar Ukrainas policiju un armiju. Tad kā miera uzturētāji var iejaukties mūsu spēki, atkārtojot notikumu scenāriju, kas tik veiksmīgi norisinājās Gruzijā.«

«Baltijas valstīs provokācijas veiks nacionālistiski noskaņoti huligānu grupējumi, kas izliksies par patriotiem un pieprasīs visu krievvalodīgo etnisku tīrīšanu no Latvijas un Igaunijas. Mūsu tautieši arī šeit izveidos pašaizsardzības kaujinieku vienības, kas lūgs mums aizsardzību huligāniem un valsts varas iestādēm. Lietuvas gadījumā mūsu sponsorētas ekstrēmistu grupas var sarīkot terora aktus pret militāro tranzītu uz Kaļiņingradu, dodot mums iespēju pieprasīt un arī nodrošināt piemērotu drošības aizsardzību,» raksta «The Economist».

«Autors» piedāvā arī veikt kiberuzbrukums pret Poliju un Čehiju, traucējot oficiālo vietņu darbu un sagraujot banku darbību.

Materiāls publicēts sadarbībā ar LETA