Ziņas

Nepiešķirot līdzekļus, cietīs vājie un slimie [15]

Ivars Balodis, Invalīdu un viņu draugu apvienība «Apeirons»
Trešdiena, 27. augusts (2008) 00:04

Nekontrolēti augot dzīves dārdzībai, arī izdevumiem par veselības aprūpi, pacienti — īpaši ar hroniskām slimībām sirgstošie un invalīdi — ar bažām uztvēruši Ministru prezidenta paziņojumus par taupības režīma ieviešanu visās valsts dzīves jomās.

Viena no lielākajām mūsu rūpēm ir tā, vai nākamā gada budžetā kompensējamo medikamentu sistēmai tiks piešķirti papildu līdzekļi un valsts apmaksātās zāles saņems visi pacienti, kam tās pēc likuma pienākas. Nauda ir ļoti nepieciešama, jo nav noslēpums, ka cilvēki Latvijā ir ļoti slimi — aug onkoloģisko slimnieku skaits, sirds un asinsvadu, bronhiālās astmas pacientu skaits u. c.

Diemžēl mūsu rīcībā esošie dati par budžeta statistiku grauj ilūzijas, ka papildu nauda zālēm tiks atrasta. 2007. gadā kompensējamiem medikamentiem tika iztērēti 61,35 miljoni latu. 2008. gadam sākotnēji apstiprinātais budžets bija 60,9 miljoni latu, bet ar Saeimas nesen veiktajiem budžeta grozījumiem finansējums tika palielināts par 5,4 miljoniem latu jeb līdz 66,3 miljoniem latu, kas ir apsveicams solis. Tajā pašā laikā VOAVA prognozes liecina, ka prieks ir pāragrs — lai nodrošinātu kompensējamos medikamentus visiem pacientiem, kam tie pienākas pēc likuma, kompensējamām zālēm šogad būs vajadzīga ievērojami lielāka summa jeb papildus vismaz vēl aptuveni septiņi miljoni latu.

Vai tas nozīmē, ka daļai pacientu gada beigās valsts apmaksāto zāļu atkal pietrūks, kas pēdējos gados, par laimi, vairs nebija vērojams? Vai slimajiem atkal būs jāklauvē pie ārstu durvīm kā lūdzējiem un, saņemot atteikumu, jāmeklē iespēja par zālēm samaksāt no savas kabatas? Vai esam piemānīti, Veselības ministrijai solot kompensējamo zāļu sarakstu papildināt ar jaunām diagnozēm un palielināt kompensācijas apmērus?

Invalīdu un viņu draugu apvienība «Apeirons» cieši sadarbojas arī ar citām nozares nevalstiskajām organizācijām un apmainās ar informāciju, arī par medikamentu pieejamību. «Apeirona» rīcībā nonācis Veselības ministrijas sniegtais skaidrojums par plānotajām izmaiņām kompensējamo medikamentu un medicīnisko ierīču budžetā 2009. gadā Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijai SUSTENTO. Šajā vēstulē ministrija dod aptuvenus mājienus, ka naudas vairāk nebūs un, iespējams, pacientiem par zālēm no savas kabatas nākamgad būs jāmaksā vairāk.

Veselības ministrija prognozē, ka turpmākajos gados «ne kompensācijas apmēra pieaugums, ne samazināšana netiek plānoti». Taču uzsver, ka «kompensācijas apjoma samazināšana varētu būt viens no kompensējošiem pasākumiem, ja netiks piešķirts papildu finansējums zaļu kompensācijai».

Tā kā iepriekšējos gados kompensāciju summa un kompensējamo diagnožu skaits pieaudzis, samazinājums būtu neloģisks un pacientiem klaji nedraudzīgs solis.

Skumji, ka šāda Veselības ministrijas atbilde tiek sniegta laikā, kad valsts sekretāru sanāksmē nesen izsludināts katram Latvijas pacientam un veselības aprūpes sistēmai kopumā nozīmīgs dokuments — Zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas attīstības koncepcija 2009.–2013. gadam. Tajā melns uz balta pausta apņemšanās «turpināt zāļu kompensācijas sistēmas attīstību, paredzot finansējumu pacientu skaita pieauguma segšanai, jaunu diagnožu iekļaušanai, kompensējamo zāļu saraksta paplašināšanai, kompensācijas ierobežojumu pakāpeniskai atcelšanai».

Atliek jautāt: vai atkal ķeksīša pēc tapis kārtējais veselības politikas dokuments bez finansiāla seguma?

Tāpat Veselības ministrija minētajā vēstulē nesniedz skaidru atbildi arī uz svarīgo jautājumu, kā mainīsies zaļu piešķiršanas kārtība pacientiem, kuriem nepieciešamās zāles nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā vai arī zāles maksā vairāk par 10 000 latu gadā. Kā zināms, patlaban ir situācijas, kad viena daļa pacientu tomēr saņem valsts kompensāciju no t.s. «rezerves fonda», bet citiem šāda iespēja tiek liegta. Ministrija tikai norāda, ka attiecībā uz zāļu kompensāciju individuāliem pacientiem «noteikti būs izmaiņas», taču, kas īsti nākamgad sagaida smagi slimos pacientus, var tikai minēt.

Tāpat Veselības ministrijas nav gribējusi atbildēt vai nezina, kad tiks nodrošināts vienlīdzības princips pacientiem, kuru diagnozes iekļautas tā saucamajā kvotu sadaļā, kas virknē ļoti smagu slimību gadījumā, arī onkoloģisko, liedz iespēju laikus saņemt dzīvībai svarīgos medikamentus.

To, ka zāļu kompensācijas sistēmā taupīšanas iespējas ir beigušās, atzinusi arī pati Veselības ministrija. Ja vēlamies panākt, lai mazinātos Latvijas iedzīvotāju mirstība ar hroniskām slimībām, cilvēki mazāk ārstētos slimnīcās, vienīgā iespēja ir rast pietiekamu finansējumu medikamentu kompensācijai no valsts budžeta.

Gribam atgādināt, ka Latvija no visām Baltijas valstīm arī 2007. gadā joprojām medikamentu kompensēšanai tērēja vismazāko summu uz vienu iedzīvotāju: Latvijā tie bija 38 eiro, kamēr kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā — 50 un 51 eiro.

Pasliktinoties valsts vispārējai ekonomiskajai situācijai, nekontrolēti un neapturami augot dzīves dārdzībai, nepieciešamība palielināt valsts kompensējamo medikamentu apmaksu 2009. gadā kļūst pilnīgi obligāta. Tāpēc līdzekļu apjoms nekādā gadījumā nedrīkst tikt samazināts, lai neciestu neaizsargātākā sabiedrības daļa.