«Lemberga lietā» apsūdzētais advokāts atzinis vainu un visu ļoti nožēlojis [57]

«Baltic Screen»
Trešdiena, 27. augusts (2008) 00:53

Izrādās, Ventspils mēra Aivara Lemberga «pirmajā krimināllietā» apsūdzētais advokāts Gints Laiviņš-Laivenieks, kas nule publiski paziņoja, ka viņa izbijušais uzdevumu devējs nez vai esot vainojams kādā noziegumā, pats prokuratūrai ne tikai atzinis vainu viņam celtajās apsūdzībās, bet arī īpaši paziņojis, ka vēloties izteikt patiesu un dziļu nožēlu par saviem nodarījumiem.

Pēc tam kad «Baltic Screen» publiskoja tiesai nosūtītās G. Laiviņa-Laivenieka liecības prokuratūrai, no kurām izrietēja, ka A. Lembergs bijis labuma guvējs no vai visiem nozīmīgākajiem Latvijas tranzītuzņēmumiem un, iespējams, saucams par Latvijas pirmo miljardieri, advokāts «Neatkarīgajā Rīta Avīzē Latvijai» plašā intervijā cita starpā sniedza virkni paziņojumu saistībā ar Ventspils mēra vainīguma pakāpi.

«Es nekādā ziņā neuzskatu, ka Lemberga kungs, esot minēts tādā vai citādā statusā šo kompāniju dokumentācijā, bankas dokumentācijā, šo kompāniju valžu uzskaites failos kā persona, kas saistīta ar labuma gūšanu, ka Lembergs ar to būtu kaut ko pārkāpis. Nekādā ziņā! Viņš nav ar to neko pārkāpis, un, cik es zinu, tā ir arī viņa pozīcija. Neviens likums viņam neaizliedz būt par beneficiāru vai būt ieinteresētam kādas kompānijas darbībā,» intervijā pauda advokāts. Pēc viņa domām, «fakts, ka Lemberga kungam ir kaut kāda saistība ar kompānijām, kuras es esmu pieminējis, nav nekādā gadījumā ne likumpārkāpums, ne vēl jo vairāk noziegums. Bet, protams, to var mēģināt interpretēt savādāk — kāds procesa virzītājs vai kāds Lemberga nelabvēlis, vai vēl kāda persona»...

Taču interesanti, ka jauna G. Laiviņa-Laivenieka prokuratūrai sniegtu liecību porcija, kas nule nonākusi «Baltic Screen» rīcībā, rāda, maigi izsakoties, nedaudz citu apsūdzētā pozīciju. Lai neizkropļotu kopējo iespaidu, citēsim attiecīgo zvērinātā advokāta liecību fragmentu pilnībā:

Reklāma

«2008. gada 05. martā es tiku saukts pie kriminālatbildības par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 195. panta otrajā daļā. Atzīstot savu vainu man celtajā apsūdzībā, es vēlos izteikt patiesu un dziļu nožēlu [oriģināltekstā — «nožēlo»] par rīcību, kādu esmu pieļāvis. Saprotot savu nodarījumu smagumu un pieļautās rīcības sekas, šodien vēlos veicināt un darīt visu iespējamo, lai noziedzīgie nodarījumi tiktu vispusīgi izmeklēti un atklāti, tāpēc jau ilgstoši vairāk kā mēneša garumā pēc lēmuma par manis saukšanu pie kriminālatbildības esmu sniedzis liecības par visiem jautājumiem, kādi man kriminālprocesa ietvaros ir uzdoti.

Liecību sniegšanas gaitā esmu centies objektīvi un patiesi atainot un skaidrot ne tikai tos notikumus, apstākļus un dokumentāciju, kas attiecas uz man celto apsūdzību, bet arī tos notikumus, apstākļus un dokumentāciju, kas nav saistībā ar man celto apsūdzību, bet tāpat tiek izmeklēti šī un citu kriminālprocesu ietvaros.

Tas attiecas gan uz manām liecībām par atsevišķu personu saistību ar tiesībām uz atsevišķu komercsabiedrību kapitālu un labumu gūšanu no tā, viņu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu pašās komercsabiedrībās vai citās institūcijās, kas ar to saistītas, gan citiem jautājumiem, kuru objektīva izvērtēšana iespējama, vienīgi saņemot informāciju no pirmavotiem vai tuvu tiem esošām personām, pie kurām es atsevišķos gadījumos pieskaitīju arī sevi.

Noziedzīgi nenovērtējot savas rīcības ar klienta aktīviem krimināltiesiskās sekas, es tomēr vienlaicīgi vairāku gadu garumā tiku veicis darbības, izpildot likumā «Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu» II nodaļas «Klientu identifikācija» un citas tā normas, saprotot, ka es neesmu tiesīgs slēpt vai citādi izvairīties no iespējamas nepieciešamības atsegt informāciju par klientu jeb «labuma guvēju», ja šādu informāciju pieprasīs, piemēram, tiesībsargājošās institūcijas savas kompetences ietvaros.

Es sev skaidri noteicu nepieciešamību izpildīt šī likuma prasības un saskaņā ar likuma 8. pantu veicu «mērķtiecīgus, samērīgus un lietderīgus pasākumus, lai noskaidrotu patiesos labuma guvējus», kā arī «dokumentēju darbību patieso labuma guvēju, lai pēc pieprasījuma uzrādītu šos dokumentus». Šī mana darbība, kas ir vērtējama kā likuma prasību izpilde, šobrīd konkrētajās lietās (domāju — izmeklējamajos kriminālprocesos) dos iespēju realizēt vienu no šai likumā noteiktajiem galvenajiem mērķiem — garantēt, ka nekāda rīcība ar ekonomisku labumu nevar tikt veikta, slēpjot personas, kuru interesēs šāda darbība ir notikusi.
Manis saglabātā dokumentācija un cita informācija par finanšu darījumiem un ar tiem saistītajām juridiskajām un fiziskajām personām un apstākļiem (līgumi, protokoli, akciju sertifikāti, komercsabiedrību reģistrācijas un statūtu dokumentācija u. c.), mani objektīvie un vispusīgie skaidrojumi par to kriminālprocesa ietvaros dod iespēju noskaidrot gan dokumentu izcelsmi, gan to būtību un pielietojumu konkrētajās lietās un situācijās. Tas viss kopumā var tikt izmantots gan jau atklāto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā un pareizā novērtējumā, gan citu, iespējams, noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā.»

Turklāt interesanti, ka šie nav tikai tukši apgalvojumi — liecības sniegtas arī par kompānijām, par kurām prokuratūra nav izrādījusi īpašu interesi. Viens piemērs no liecībām, kurās jau atkal pieminēts A. Lemberga vārds: «Tāpat esmu bijis saistīts ar finanšu līdzekļu un kapitāla pārvaldi ārvalstu kompānijās (piemēram: kompānija «Dearden Partners Ltd.») un bankās (minētās kompānijas bankas konts bankā «UBS»), kas ir saistītas ar jautājumā minētajām personām un šo līdzekļu izcelsme noteikti ir saistīta ar Ventspils tranzītbiznesā iesaistīto kompāniju darbību gan kravu pārkraušanas biznesā, gan privatizācijas un vērtspapīru darījumos. Šīs kompānijas bankas kontā tika apgrozīti vairāki miljoni USD Aivara Lemberga interesēs.»

Vēl par šo tēmu