Ziņas

Kurš grib aizbāzt muti principiālajam publicistam Jurim Paideram? [79]

Valdis Leškalns, «Jauno Eiroskeptiķu» domubiedru grupas sekretārs
Pirmdiena, 25. augusts (2008) 00:03

Kārtējo reizi visas sabiedrības acu priekšā notiek mēģinājums brutāli, bez kādiem aplinkiem aizbāzt muti principiālam, godīgam un taisnam žurnālistam un publicistam.

Vienīgi šādu secinājumu var izdarīt, iepazīstoties ar tā sauktā «Latvijas–Gruzijas sadarbības fonda valdes priekšsēdētāja» personīgi aizskarošo un pazemojošo «atklāto vēstuli», kurā runāts par Latvijas Žurnālistu savienības cienījamā vadītāja, ilggadējā publicista, zinātnieka, rakstnieka un ekonomista Jura Paidera pēdējā laika žurnālistisko veikumu.

Neredzu nekādu iemeslu, kas dotu šādiem «valžu priekšsēdētājiem», kuri plašākai kulturālai un intelektuāļu sabiedrībai ir pilnīgi nepazīstami, tiesības brutāli un nekaunīgi izsmiet Paidera kunga un viņa garabiedru publicistisko veikumu, atspoguļojot notikumus Gruzijā un Osetijā.

Lieliski saprotu un atbalstu Paidera kunga sašutumu, kas tik skaidri bija pausts piektdien izplatītajā paziņojumā presei, — ir tikai loģiski, ka cilvēkam, kurš jau pirms 22 gadiem, turklāt ar izcilību beidzis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti un pašlaik ir ģeogrāfijas zinātņu doktors, nevajadzētu kavēt savu laiku, pierādot tumsonības plīvura skartiem ļaudīm, kur ir Lielais un kur — Mazais Kaukāzs!

Turklāt šī jau nav pirmā reize, kad Jura Paidera kalibra publicistiem nākas saskarties ar šādiem tumsonības un vienskata domāšanas apoloģētu mutes aizbāšanas mēģinājumiem. Piemēram, daudziem vēl noteikti būs prātā dažus gadus seni notikumi, kad četri reti kuram sabiedrības pārstāvim zināmi «zinātnieki», aizsedzoties ar saviem iesūnojušajiem grādiem, darīja vai visu iespējamo, lai nomelnotu Paidera kunga vēsturiskos jaunatklājumus.

Bija tiešām kauns lasīt, kā cienījami zinātnieki lien vai no ādas ārā, lai tikai medus mucā iesviestu savas darvas karotes. Ja jau Paidera kungs, piemēram, bija nācis klajā ar hipotēzi, ka bultu galiem varētu būt sakars ar mājlopu uzskaiti, uz kādām dzirnavām gan lēja «zinātnieku» apgalvojums, ka Paidera kunga aprakstītajā periodā nekādi mājdzīvnieki vēl nebija pieradināti?

Tieši tāpat «zinātnieki» lēja žulti, gan ņirgājoties par Paidera kunga apmaldīšanos gadsimtos un mulsumu dažādu zīmju tulkošanā, gan indīgi izsakot, piemēram, šādas piezīmes: «Autors mēģinājis raksturot dažus mezolīta un neolīta mākslas priekšmetus. Diemžēl uz Užavas upē atrastā kaula dunča nav attēlota akmens laikmeta cilvēka iegriezta karte, bet gan ziemeļbrieža figūra sānskatā — tai ir analoģijas ar Bolē fiksētajiem klinšu zīmējumiem.»

Patīkami, ka šiem stagnātiskajiem žultslējējiem līdz šim tā arī nav izdevies aizbāzt muti mūsu drosmīgākajiem publicistiem. Bet dubulti nepatīkami, ka no šiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem nav izdarīti nekādi secinājumi — un atrodas aizvien jauni un jauni žults pārņemtie, kuri vēlas uzkāpt uz «Paidera grābekļa».

Tieši tā vērtējams jau pieminētā mistiskās biedrības valdes priekšsēdētāja «opuss», kurā tā autors atklāti ņirgājas par Paidera kunga vēstures un ģeogrāfijas zināšanām. Nudien apbrīnojama ir pazīstamā publicista izturētība un filozofiskais miers, plašsaziņas līdzekļiem pieprasot atsaukt tikai vienu no šā ņirgu raksta apgalvojumiem (par jau pieminētā Mazā Kaukāza atrašanās vietu), toties ignorējot neskaitāmās vietas rakstā, kur Paidera kungs atklāti saukts par meli.

Tā tas diemžēl ir iekārtots mūsu valstī — visstiprāk un visnodevīgāk sit visprincipālākos, vistīrākos. Bet, ja neizdodas iesist, mēģina pazemot un aizmirst. Kā lai te neatceras Paidera kunga, šķiet, pērn patiesa — un es viņu lieliski saprotu! — sarūgtinājuma pilnos vārdus par grāmatas «Mūsu vēsture» pirmo sējumu. Es un mani domubiedri pilnīgi piekrītam publicistam — kurš Paidera kunga kalibra cilvēks gan nejustos patiesi aizskarts, uzzinot, ka grāmatā ir tikai viena nožēlojama vieta, kur pieminēts viņa uzvārds!

Varētu, protams, cerēt, ka žults pilnie zinātnieki apjēgs savas kļūdas. Varētu cerēt, ka visi šie dīvaino atbalsta biedrību pārstāvji beidzot sāks aiz kokiem ieraudzīt mežu — Paidera kunga monumentāli viengabalaino publicistikas sekvoju birzi, kas stāv pāri visādiem Lielajiem, Mazajiem, Vidējiem Kaukāziem. Varētu cerēt, ka jau izziņotajā «Mūsu vēstures» otrajā sējumā Paidera kungs būs ieņēmis savu pelnīto lomu Latvijas likteņu veidotāju ierindā...

Es patiesi ceru, ka tā arī būs! Bet, kamēr nav pārliecības, ka atkal neparādīsies kāds, kas ar ļaunu prieku paziņos, ka Paidera kunga neatšifrētie uzraksti patiesībā sen iztulkoti, bet «caurumiņi nav rakstu zīmes uz ādas, bet gan viduslaiku apavu rotājumu veids», mēs aicinām visus skaļi pievienoties publicistam, kuram, kā viņš to sev ierastajā veidā paziņojis, dažādu apmelojumu «izplatīšana jau ir radījusi kaitējumu manai profesionālai reputācijai un sagādājusi man nozīmīgus materiālus zaudējumus». Neļausim aizbāzt muti Paidera kungam!