Ziņas

Sakartvelo galmardzhos! [116]

Roberts Klimovičs
Sestdiena, 16. augusts (2008) 00:17

Pēdējo dienu notikumi Gruzijā ir skaidra atbilde tiem,kas sapņo sapni par “mūžīgo mieru” un saticību ar lielo kaimiņu, un, kas domā,ka Krievija ir mainījusies. Šodienas notikumi Kaukāza reģionā demonstrē to, ka “mongoļu – tatāru” gēns joprojām ir aktīvs, un patiesībā nekas nav mainījies kopš Jaņa Briesmīgā laikiem, kad pēc “Bargā” invāzijas Vidzemē tika “izgriezti” trīs no katriem četriem latviešu vīriešu dzimuma cilvēkiem..

Šodien jau skaidrāk saredzamas šīs agresijas aprises un plāns pēc kura tā notika. Ieskatīsimies   faktos.

Aģentūra LETA 2008.gada 1.maijā ziņo, ka Krievija ievedusi papildus karavīrus Abhāzijā, Tkvarčveli reģionā, kas atrodas tuvu Kodori aizai. Krievija palielina Abhāzijā atrodošos miera uzturēšanas spēkus ar cilvēkiem un militāro tehniku. Publiski tiek solīts, ka kareivju skaits nepārsniegs 2,500 līdz 3,000 kā to paredz 1994. gada vienošanās ar Gruziju. Gruzija šo soli apzīmē kā anektēšanas mēģinājumu un protestē, ka nav iepriekš brīdināta par šādu palielināšanu. Krievijas soli nosoda arī ANO “Draugu grupa” - Francija, Vācija, Lielbritānija un ASV. Krievija pamato miera spēku palielināšanu ar nepieciešamību aizstāvēt savus pilsoņus.

21. maijā notiek dīvains incidents pie Abhāzijas robežas, kad ar raķešmetējiem tiek uzspridzināti un apšaudīti divi autobusi, kas ved gruzīnus no Abhāzijas teritorijas Gali pilsētas uz Gruzijas teritoriju piedalīties parlamenta vēlēšanās. Jau iepriekš šiem gruzīniem ir bijušas problēmas šķērsot teritorijas atdalošo tiltu pār upi. Abhāzu puse noliedz piedalīšanos šajā incidentā, sakot, ka viņiem nav bijusi nekāda jēga spridzināt autobusus. Gruzijas puse uzskata, ka tādā veidā Abhāzija demonstrē “kurš tagad ir noteicējs”.

28. maijā pēc tikšanās ar jauno Krievijas prezidentu Medvedjevu par Abhāzijas teritorijā notriekto bezpilota izlūklidmašīnu, ko izdarīja Krievijas iznīcinātājlidmašīna, Gruzijas prezidents Sākašvilli paziņo, ka “izmantos visus risinājumus un visus veidus”, lai mēģinātu izvākt Krievijas miera uzturēšanas spēkus ārā no Abhāzijas konflikta zonas. Prezidents norāda, ka viņš vairs netic Krievijai, kas ir uzņēmusies starpnieka lomu starp Abhāzijas pusi un Gruzijas pusi - “Krievija tikai izliekas, ka nodarbojas ar miera uzturēšanu”. 26. maijā publicētajā Gruzijas Novērošanas misijas ziņojumā ANO tiek norādīts, ka Gruzijas veiktais lidojums ar izlūklidmašīnu ir pretrunā ar 1994. gada izlīgumu, kā arī tiek pierādīts, ka notriecējs ir Krievijas iznīcinātājs. Sakarā ar faktu, ka lidmašīnu ir notriekusi Krievija, tad Krievija noliedz šo informāciju un izsaka šaubas par šādiem secinājumiem. Gruzijas integrāciju reformu ministrs Iakobašvilli savā radio runā: “Mēs nepiekāpsimies zaudējot Abhāziju. Mēs karosim, ja tas būs nepieciešams.” Gruzijas Iekšlietu ministrs Merabišvilli arī komentē: “Krievija vēlas apturēt Gruzijas iestāšanos NATO ar jebkuriem līdzekļiem. Viņi mēģina piespiest Abhāziju sākt karu.”

31. maijā Krievija nosūta uz Abhāziju “neapbruņotus” kareivjus, kuri nodarbosies ar dzelzceļu un ceļu remontu. Krievijas Aizsardzības ministrija to nosauc par “cilvēcīgu palīdzību”. Gruzija šo soli nosauc par “Abhāzijas aneksijas tiešām pazīmēm”.

5. jūnijā Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, kas aicina mainīt līdzšinējo miera uzturēšanas formātu Abhāzijā, jo Krievijas miera uzturēšanas spēki ir zaudējuši savu neitrālo un pastarpināto miera aizstāvju lomu.

6. jūnijā Sākašvilli tiekas ar Medvedjevu, kur pārrunā Krievijas miera uzturētāju un dzelzceļa labotāju izvākšanu no Abhāzijas. Abhāzijas puse ir paziņojusi, ka vēlas, lai Krievija nodrošinātu mieru tās teritorijā un, ja Krievijas miera spēkiem liks braukt ārā no viņu teritorijas, viņi darīšot visu, lai tā nenotiktu. Oficiāli Tiblisi valdība ir paziņojusi, ka karš nav izeja, lai atrisinātu situāciju.
1-10. jūlijs. Gagrā, Sukhumi un Galā notiek sprādzienu virkne - Abhāzieši vaino Gruziju, Gruzija vaino Maskavu.Scenārijs atgādina jau redzēto pirms otrā iebrukuma Čečenijā.

8. jūlijā Abhāzija noraida ASV ierosinājumu radīt starptautisku policiju, kas nodrošinātu mieru Abhāzijā. Abhāzijas valdība nosauc ASV par Gruziju atklāti aizstāvošiem un atsakās klausīties tās ierosinājumos.

9.-10. jūlijā Gruziju apmeklē Kondolīza Raisa. Sākašvilli izsaka komentāru, ka līdzšinējā miera procesā Krievija ir kā “zilonis telpā” - tā vairs neatzīst Gruzijas tiesības uz savu teritoriju. Raisa žurnālistiem saka, ka ASV atbalsta valsts teritorijas integritāti. Maskava uz to norāda, ka Raisai jābūt problēmas atrisinājumam, nevis papildinājumam.

10. jūlijā Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs izsaka brīdinājumu, ka pat lēmums paplašināt NATO Dalībvalstu Rīcības Plānu (par Gruzijas pievienošanu) norakstīs visus iespējamos diplomātiskos risinājumus Dienvidosetijā un Abhāzijā.

15. jūlijs  20:00 LETA ziņo:. Gandrīz 8000 Krievijas karavīru otrdien sāka terorisma apkarošanas mācību operāciju Krievijas Ziemeļkaukāza reģionā, kas robežojas ar Gruziju, pavēstīja Krievijas armijas pārstāvis.Viens no Krievijas Kaukāzā reģionā notiekošo mācību mērķiem ir sagatavot karavīrus miera uzturētāju operācijām Abhāzijā un Dienvidosetijā, paskaidroja Konašenkovs.

"Saistībā ar situācijas pasliktināšanos gruzīnu-abhāzu un gruzīnu-osetīnu konfliktos mēs arī strādājam pie tā, lai piedalītos īpašās operācijās un bruņotu konfliktu zonās nodrošinātu mieru," uzsvēra Konašenkovs, piebilstot, ka manevros tiks izmantotas 700 smagā bruņojuma vienību.

Šodien mēs jau zinām, ka šajās mācībās piedalījusies arī Pleskavas desanta divīzija.

18. jūlijā notiek Krievijas, Dienvid-Osetijas, Ziemeļ-Osetijas un Gruzijas apvienotā drošības sanāksme, kur tiek lemts par turpmāku Dienvidosetijas nākotni. Gruzija vēlas aizstāt šo drošības sanāksmes kontroles mehānismu pievienojot ES pārstāvi un Dienvidosetijas Provizionālo Administrāciju (pro-Gruzīniska organizācija), jo šo drošības sanāksmi kontrolē Krievija un tā ir neefektīga. Tāpat tiek ierosināts aizstāt Krievijas miera spēkus ar apvienotām Gruzīnu - Dienvidosetiešu policijas patruļām.

1.-2. augusts. Dienvidosetieši saka, ka pēc Gruzijas spēku veiktās apšaudes Čhinvali seši civiliedzīvotāji esot nošauti un vēl divdesmit divi savainoti. Tiblisi ziņo, ka seši civiliedzīvotāji un viens policists esot ievainoti, kad Krievijas vadītie spēki esot veikuši uzbrukumus Gruzīnu kontrolētajiem ciematiem konflikta zonā. Citāts no Dienvidosetiešu iekšlietu ministra Minzajeva: “Ja būs vēl kāds šāds uzbrukums, mēs uzbruksim Gruzīņu ciemiem”. Šī situācija, atgādina Ziemas kara starp Krieviju un Somiju sākuma scenāriju.Vēl piebildīšu,ka patieso tā saucamās osetīnu valdības būtību atspoguļo tās sastāvs: Dienvidosetijas VDK priekšnieks Anatolijs Baranovs iepriekš bijis Mordovas Federālā Drošības dienesta vadītājs. Separātistu IeM vadīja bijušais Ziemeļosetijas Iekšlietu ministrs Mihails Minяajevs, bet Aizsardzības Ministrs ir Permas kara ekskomisārs Vasīlijs Lunjovs. Neatzītās republikas Drošības padomes priekšsēdētājs ir bijušais Stavropoles Novada Kara Komisāra vietnieks Anatolijs Barankēvičs. Kā redzat: visi tīrasiiņu “osetīni”.

2. augusts. Interfax citē augstu stāvošu Krievijas armijas amatpersonu, ka desants ir kaujas gatavībā, lai dotos palīdzēt Dienvidosetijā esošajiem Krievijas miera spēkiem.

3. augusts. Dienvidosetijas autoritātes atteikušās tikties ar Gruzijas Teritoriālās integrācijas ministru par situāciju konflikta zonā. Krievijas Aizsardzības Ministrija nāk klajā ar paziņojumu, ka ir gaidāmi plaša mēroga militārie uzbrukumi starp Gruziju un Dienvidosetiju.

4. augusts. Gruzijas miera uzturēšanas spēku komandieris Kurašvilli iesaka beigt Dienvidosetiešiem spēlēt kara spēles un sākt domāt par miera procesiem. Kurašvilli arī izsaka minējumu, ka Krievijas miera uzturēšanas spēki esot spēlējuši lomu uzbrukumā, lai sagrautu starptautiski vadītos miera procesus. Krievijas Aizsardzības ministrija noliedz šos apgalvojumus, saucot tos par “Provokatīvu, netīru informāciju”. Gruzija ziņo par lielu militāro spēku koncentrēšanos Krievijā pie Gruzijas robežas.

7.augusts. Gruzija paziņo, ka seperātisti esot sākuši apšaudīt divus no Gruzīnu kontrolētajiem ciemiem - Nuli un Avnevi. Trīs Gruzijas kareivji tika ievainoti, kad Osetiešu granāta iznīcinājusi bruņutransportu. Lielākais Gruzijas mobīlo sakaru piegādātājs Magti ziņo, ka šajā rajonā uzbrukumi esot pavājinājuši telefonu sakarus. Sākašvilli televīzijā paziņo, ka Krievijas miera uzturēšanas spēki esot atzinuši, ka esot “pilnīgi zaudējuši kontroli” pār Dienvidosetiešu spēkiem. Iedzīvotāji Gruzīnu kontrolētajās konflikta teritorijās ziņo par Krievijas miera spēku “neiejaukšanos”, kad Osetīni apšauda viņu ciematus. No Gori pilsētas uz Čhinvali izbrauc bruņoti papildspēki.*

Tālāko jau mēs zinām. Tas šokē pasauli. Bet tas,kas šokē lielākoties tikai baltiešus,poļus un ukraiņus ir Eiropas un NATO reakcija uz šiem notikumiem, un tā vien šķiet, ka tā  ir atbilde tiem, kas cer, ka esam pasargāti no Krievijas agresijas zem “visvarenā“ NATO un ES vairoga. Diemžēl, skarbā realitāte pierāda pretējo. Joprojām – tāpat, kā 1939.,1943. un 1945.gados pāri goda un savstarpējās palīdzības principiem ir lielvalstu aprēķini un savtīgums. Izbrīna fakts, ka pagaidām tikai Ukraina ir rīkojusies adekvāti un nodemonstrējusi stāju, kādai bija jābūt no visiem, tā saucamajiem Gruzijas sabiedrotajiem. Domāju daudziem ir nopietns iemesls padomāt par šīs valsts pavalstniecības pieņemšanu.

Ko varam spriest, izvērtējot Latvijas valdības novēloto reakciju. Tā neizbrīna, un ir vēl viena patiesības gaismiņa  tiem, kas tic, ka tās pamatvērtības ir godīgums, tiešums un drosme, aizstāvot savus nelaimē nokļuvušos draugus, savukart, Saeimas vilcināšanās vēlreiz apstiprina aizdomas par valdošās kliķes (roka neceļās rakstīt “koalīcija”) prokrievisko orientāciju.

Bet nu – par priecīgo! 11.augusta vakara notikumi Rīgas centrā ir ne tikai vienotības paraugs, bet arī apstiprinājums man un daudziem citiem uz jautājumu – vai latvieši ir nācija? Vai esam spējīgi būt līdzcietīgi un kopīgi veikt lielus labus darbus, un vai esam pelnījuši labus draugus un to cieņu? Tātad, tomēr esam, un dīvaini,ka tieši to pašu var teikt par  Parlamentu, ko esam ievēlējuši. Paldies, visiem, kas atnāca, par stiprināto ticību un cieņu pret savu tautu.

Kāds mans draugs uzreiz pēc gājiena man pajautāja: Robert, kā var būt, ka katrā tādā pasākumā piedalās bars “uzkačātu” treniņtērpos ģērbtu krievu jauniešu,kas jaucās un provocē, un, kā var būt, ka viņiem (krieviem) ir tik daudz, kas visu filmē un piefiksē, un kur viņi to visu liek?? Pāradresēju šo jautājumu citam savam draugam, un saņēmu,manuprāt, viskodolīgāko atbildi: “Viņiem ir labs režisors!”

Prieks,ka gājiena dalībnieki ignorēja provokātorus, kuru mērķis bija acīmredzams: organizēt šovu daudzajiem Krievijas medijiem un žurnālistiem, kas bija saradušies, lai aiznestu vēsti tautiešiem par cilvēktiesību un demokrātijas principu neievērošanu, un “krievu apspiesšanu” Latvijā.

Gruzīnu smagā pieredze ir arī mūsu pieredze. Pieredze,kas pieprasa nopietnu, analītisku darbu Aizsardzības Ministrijas speciālistiem. Pēc notikušā, manuprāt, būtu vēlreiz jāizvērtē absolūtās prioritātes ieroču iepirkumu jomā. Liekas, ka tām jābūt - modernākajiem, iespējamiem, pārvietojamiem radariem un vislabākiem pieejamajiem pretgaisa aizsardzības ieročiem, kā arī efektīgākajiem no pasaules tirgū esošajiem, jaudīgākajiem mobilajiem prettanku ieročiem, bet sauzemes spēku vienības laikam jāapmāca ar Izraēlas “komandos” palīdzību, jo tieši to zināšanas palīdzēja gruzīniem gūt tik labus panākumus kara pirmajās dienās pret daudzkārtīgo krievu pārspēku. Kara flotei, un krasta aizsardzībai,domājams, jāatrod tādi līdzekļi,kas tiešām spēj efektīvi pretoties iespējamajai invāzijai.Tāpat, nekavējoties, jāveic darbības Zemessardzes atjaunošanai un nostiprināšanai, atbilstoši tās attīstības augstākajam līmenm,kad tajā bija aktīvi 17 000 zemessargu.

Dārdzības argumentu pēc notikušā jāaizmirst, jo nekas nav dārgāks par mūsu brīvību. Sagaidu arī aktīvu rīcību daudzo nolaisto un “veiksmīgi prihvatizēto” bumbu patvertņu jautājumā, jo šis aizsargs var būt ļoti vajadzīgs.

Lielie Krievijas zaudējumi pierādīja arī to,ka kopš Ziemas kara ar Somiju, krievu taktika nav mainījusies – tās devīze: nav svarīgi – ar kādiem resursiem un par kādu cenu, un tas mums ir jāatcerās, bet japāņi, somi,afgāņi, čečeni un gruzīni ir pirādījuši,ka karot ar krieviem ir iespējams, bet tam nepieciešamas: drosme, varonība, pacietība un gudrība, nu gluži Sprīdīša īpašības.

Lai arī ir divas Krievijas, un summā to sastāda kā Briesmīgais, Pēteris 1. Ļeņins , Staļins un Putins, tā arī Saharovs, Solžeņicins, Bulgakovs un Jeseņins, diemžēl lielās tautas izvēle kā agrāk tā arī šodien sliecas uz pirmo modeli, bet tās imperiālisms izskatās nebeidzams.

*Rakstā izmantoti materiāli no Viedumu Vietne ar Sandi.