Jaunā viļņa atraugas [85]
Oskars Juhnevičs
Trešdiena, 6. augusts (2008) 00:10
Ar sava viedokļa izklāstu es riskēju būt neuzklausīts, jo mūsu valsts «demokrātiskajā» latviešu sabiedrībā ir kaut kāds viens vispareizākais, vispārpieņemtais domāšanas veids, kas ir mediju sfērā akceptēts un zināmā mērā nav apstrīdams. Tomēr riskēju veltīgi patērēt laiku, drukājot savas domas savā kompī.
Mani līdz absolūti neizprotamam līmenim izbrīna fakts, ka tik daudz un tik negatīvu spriedelējumu ir par šo starptautisko mūzikas festivālu dažādos dienas un nedienas laikrakstos, no komentētājiem, kuri, cīnoties ar kaut kādiem bērnībā iemantotiem mazvērtības kompleksiem, zākā visādiem epitetiem gan konkursa rīkotājus, gan konkursa viesus. Konkursu, kur piedalās pasaules līmeņa zvaigznes, kuras mēs labākajā gadījumā varam redzēt vizītē Latvijā ja nu reizi dažos gados vai vispār reizi dzīvē (Monserata Kabaljē, Al Džero, Robins Gibs, Džo Kokers), mūsu «skaidra prāta» bāleliņi nozākā dažādiem izteicieniem.
Tik tiešām te nāk atmiņā fabula par lapsu, kura pati līdz vīnogu ēšanai netika, un tādēļ tās izrādījās skābas... Redz, mūs neielūdza un runāja ne tādā valodā, un vēl pajokoja un vēl tik pliekani... Atmiņā ataust vēl viens stāsts par suni uz siena kaudzes, kurš gan rēja, gan aizstāvēja to siena kaudzi, bet, re, liela bēda, pats tomēr sienu neēda! Nu, ja mums pašiem būtu tāds konkurss un tādā līmenī, tad, nu, būtu saprotama «riešana» un izrādītos, pēkšņi izrādītos, ka tomēr suņi arī sienu ēd... tad gan būtu skaidrs, ka tie nav suņi, un tas jau būtu pavisam cits stāsts. Bet nē, mūsu «rējēji» sienu neēd! Alternatīvu arī nekādu piedāvāt nevar, tāpēc nepieciešams nopaļāt, nozākāt...!
Žēl, žēl... Bet ko nu padarīsi! Varu šos savu tautiešu «izgājienus» noformulēt kā «lauķu psiholoģiju». Laukos atpūsties atbraukuši pilsētnieki izraisa lielu sašutumu vietējā publikā. Te, izrādās, skatiens tāds lepns, tad apģērbs pārāk izaicinošs, un vēl — vai var tad tādās baltās drēbēs staigāt, tās taču nav darba drēbes utt.
Vismaz, cik man zināms, neviens no konkursa «Jaunais vilnis» viesiem, dalībniekiem, ārzemju tūristiem nav saderējis un mēģinājis laimēt derībās, apslapinot mūsu Brīvības pieminekli. Ja jau skatīties, tad nepieciešams vērsties pret katru Brīvības pieminekļa laistītāju kā pret visas valsts simbola apgānītāju un, minimums, tupināt to cietumā vismaz uz dažiem gadiem. Vai arī ķirurģiski pacensties atņemt «tehnoloģisko» iespēju «izskalot pamatus» mūsu tautas vēsturiskajai, nacionālajai un, un, un... piemiņas vietai!
Nu, nebūsim mēs ar savu laukanalītisko domāšanu par apsmieklu cilvēkiem, kuri iebrauc mūsu valstī. Bet, ja jau kas ko saka, iedibināsim visiem vienādus kritērijus — gan eiropiešiem, gan mūsu austrumu kaimiņiem.
