Karodziņi pie mašīnu logiem [89]
Raivis Dzintars
Otrdiena, 5. augusts (2008) 00:07
Visai apšaubāmā kvalitātē gan izturības, gan krāsu ziņā tos var ļoti lēti iegādāties veikalos «Superneto» un «Rimi». Labā kvalitātē jau par augstāku cenu tie nopērkami veikalos «Depo» un «Statoil». Tie ir nelieli, pārsvarā Ķīnā ražoti, pie automašīnu logiem stiprināmi Latvijas karodziņi. Pilsētās un ārpus tām visnotaļ patriotisko automašīnas dekorāciju mana arvien biežāk. Īpaši svētkos.
Var jau teikt, ka tā ir tikai modes lieta vai arī lieka izrādīšanās. Jā, var jau jebko, par ko esam lepni, saukt arī par izrādīšanos vai ārišķību. Par ārišķīgiem var nosaukt tos latviešus, kas Dziesmu svētkus atļāvās apmeklēt tautas tērpā, tos, kas Atmodas gados sprauda pie drēbēm auseklīšus, vai, piemēram, tos, kas, Jaungada naktī himnas laikā pieceļas kājās, pat ja citi mulsdami silda sēžamvietas. Taču var to visu nosaukt arī citā vārdā, kurš minētajiem gadījumiem šķiet krietni piemērotāks, — uzdrīkstēšanās.
Ņemot vērā visnotaļ daudzšķautņaino un pārliecībā pretrunīgo Latvijas sabiedrību, arī ar karodziņu izrotāta automašīna ir skaista uzdrīkstēšanās. Esmu dzirdējis skaidrojumu, ka karodziņi ir atbilde promaskaviski domājošu Latvijas iedzīvotāju oranži melno lentīšu izmantošanai. Daļa taisnības šajā apgalvojumā varētu būt. Tomēr šādus auto karodziņus izmanto arī citās valstīs. Galvenokārt tā ir savas pārliecības un identitātes demonstrēšana, kā arī vienkārši modes lieta. Manuprāt, mode ar «+» zīmi.
Auto karodziņu turētāji atzīst, ka ir ļoti patīkami starp neskaitāmiem spēkratiem ceļā sastapt kaut kādā ziņā radniecīgu dvēseli. Parasti auto karodziņu turētāji viens otru pasveicina vai apmainās citām pieklājībām. Protams, motivācija šādai rīcībai var atšķirties, bet diezgan droši var teikt, ka braucēji ar karodziņiem jūt sevi kā Latvijas sastāvdaļu un lepojas ar to.
Līdzīgi kā jebkurā citā vietā, karoga izmantošana prasa zināmu atbildību un īpašu uzvedības normu ievērošanu. Šajā gadījumā tas nozīmē citu satiksmes dalībnieku interešu ievērošanu, pieklājību un pavisam noteikti arī atbilstošu automašīnas vizuālo stāvokli. Mēnešiem ilgi nemazgāts braucamrīks nav savienojams ar valsts simbolikas izmantošanu.
Tomēr ar piemērotības standartu latiņas pārspīlēšanu arī nevajadzētu aizrauties. Katrs mēs esam tikai cilvēks, un katram var piemeklēt kādu iemeslu, kāpēc nevarētu izmantot valsts simbolus. Ir labi, ja simbolus turam augstā godā, bet svarīgi arī tas, ka asociējam ar tiem paši sevi, tieši tādus kādi mēs esam — ar savām stiprajām un arī vājajām pusēm.
Man personīgi karodziņš pie mašīnas ir atbilde sabiedrībai, kurā latviskā un tuvā bieži vien pietrūkst. Reizēm gribas vienkārši just, ka savējie ir tepat līdzās.
