Ziņas

Ulmanis, Vīķe-Freiberga un Zatlers: mēs esam komanda [86]

Aleksis Zoldners, «Apollo»
Piektdiena, 4. jūlijs (2008) 23:08

Bijušais prezidents Guntis Ulmanis, bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un pašreizējais prezidents Valdis Zatlers piektdien Latvijas televīzijas raidījumā «100. pants» uzsvēra, ka viņi kopā veido komandu.

«Mēs esam trīs aktīvi prezidenti,» teica Zatlers. «Mēs esam spēcīga komanda,» norādīja Vīķe-Freiberga. «Prezidenta misija nebeidzas nekad,» sacīja Ulmanis.

Vīķe-Freiberga uzskata, ka prezidenta personība valstī spēlē ļoti nozīmīgu lomu. Izpildvara ir skarbā vara, kas savā darbā izmanto vai nu pātagu, vai nu burkānu, teica eksprezidente. Savukārt prezidentam ir dota pārliecināšanas vara, ietekmes vara un cieņas vara, norādīja Vīķe-Freiberga.

Savukārt Ulmanis uzsvēra, ka prezidentam ir daudz iespēju izteikt savu viedokli arī pēc prezidentūras beigām. Pēc termiņa beigām prezidenta amatā, viņam ir vieglāk paust savus uzskatus, nekā daudzām valsts amatpersonām, norādīja bijušais prezidents. Viņš pauda viedokli, ka prezidentam jāpaliek aktīvam arī pēc savu pilnvaru beigām. «Gribētu tam piebalsot,» teica Vīķe-Freiberga, uzsverot, ka turpina starptautiski reprezentēt Latviju.

«Prezidents ir ļoti stiprs un ļoti ietekmīgs,» piekrita Zatlers. Viņš atzīmēja, ka prezidents kļūst par ietekmīgāko valsts personu «tad, kad krīt valdības». Tāpat prezidents pilda reprezentatīvās funkcijas, kas nozīmē, ka viņš reprezentē arī katru pilsoni atsevišķi.

Abi eksprezidenti un Zatlers bija vienisprātis, ka Valsts prezidenta amatā ļoti svarīga ir pēctecība. Kad Ulmanis kļuva par prezidentu, viss bija jāsāk no nulles, atminējās bijušais valsts vadītājs. «Mazāk domājām par praktiskām lietām, vairāk domājām par to, ka esam brīvi,» norādīja Ulmanis, piebilstot, ka toreiz kādam no tautas «ar tīru sirdsapziņu un skaidru godaprātu» vajadzēja stāties šajā amatā. Savukārt Zatlers teica, ka nav «atdevis nevienu no bastioniem, ko Freibergas kundze nostiprināja». Nākamais mērķis esot eiro ieviešana Latvijā. Tāpat ir jāvada sekmīga ārpolitika, aizstāvot tādas valstis, kā Moldova, Ukraina un Gruzija, uzsvēra prezidents.

Taujāts par augustā gaidāmajiem referendumiem, Ulmanis norādīja, ka šajās tautas nobalsošanās nepiedalīsies. Bijušais valsts vadītājs teica, ka nav šo referendumu «liels piekritējs». Pēc viņa domām, gaidāmās tautas nobalsošanas apliecina politiķu bezspēcību. Ulmanis arī uzsvēra, ka referendumi ir signāls politiķiem. «Ja labāk strādāsim, tautai nevajadzēs ņemt lietussargus, vai kaut ko citu, pasarg’ Dievs,» teica eksprezidents.

Savukārt Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka referendumi ir daļa no demokrātijas tiesībām. Pēc viņas domām, pilsoņiem vajadzētu izmantot savas tiesības un aktīvi piedalīties tautas nobalsošanā, lai pēc tam iedzīvotāji neteiktu, ka viņi neko nevar ietekmēt. Bijusī prezidente aicināja Latvija pilsoņus būt atbildīgiem. Komentējot Satversmes grozījumus, viņa arī uzsvēra, ka prezidentam noteikti vajadzētu būt tiesībām atlaist Saeimu, neriskējot zaudēt savu amatu.

Arī Zatlers norādīja, ka referendumi ir būtiska demokrātijas izpausme. «Tas maksās piecus miljonus latu, bet tā ir maksa par demokrātiju,» atzīmēja prezidents. Viņš arī teica, ka būtu ļoti gandarīts, ja referendumos savu viedokli paustu tie, kuri ir pret rosinātajiem likumu grozījumiem.

Tāpat bijušais prezidents Ulmanis pieļāva iespēju, ka abi ar Vīķi-Freibergu varētu dibināt politisku pariju. Eksprezidente šādu iespēju neizslēdza, norādot, ka intriga latviešu tautai patīk.

Savukārt Zatlers teica, ka pēc prezidentūras «nesamainīs sevi politiskā sīknaudā». Pēc termiņa beigām, prezidents vēlētos uzņemties kādu atbildīgu uzdevumu. Zatlers stāstīja, ka gribētu arī Vīķei-Freibergai uzticēt kādu valstiski svarīgu pienākumu, līdzīgi, kā Ulmanim, kurš ir atbildīgs par Rīgas pils atjaunošanas darbiem. Zatlers izteica cerību, ka eksprezidente varētu uzņemties kādu uzdevumu, kas saistīts ar valsts valodu.