Ziņas

Sabiedrības noskaņojums pasliktinās [83]

«DnB NORD»/«Apollo»
Sestdiena, 5. jūlijs (2008) 00:05

Portāla «Apollo» lasītājiem ir ekskluzīva iespēja iepazīties ar «DnB NORD Latvijas barometra» otrā izlaiduma rezultātiem par Latvijas sabiedrības noskaņojuma izmaiņām. Socioloģiskās aptaujas dati liecina, ka cilvēku vērtējums, analizējot savas ģimenes un arī valsts kopējo ekonomisko stāvokli, turpina savu lejupvērsto tendenci.

Tabula: Kopējās situācijas attīstības vērtējums

Latvijas ekonomika attīstās nepareizā virzienā

Saskaņā ar aptaujas datiem 2008.gada maijā tikai 16% iedzīvotāju uzskata, ka situācija Latvija kopumā attīstās pareizā virzienā. Līdz ar to mēneša laikā šādi domājošu iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies par 4 procenta punktiem (aprīlī 20%). Arī aptaujātie eksperti savos komentāros pauž satraukumu par cilvēku pesimistisko noskaņojumu un norāda uz valsts institūciju nespēju pietiekami saprotamā veidā sabiedrībai izskaidrot tās īstenoto politiku. Komentāros, ko snieguši Latvijā atzīti eksperti, norādīts, ka iedzīvotāji redz reālo ekonomisko situāciju, kad turpinās inflācijas tempu kāpums un tiek slēgti uzņēmumi.

Margarita Dunska, Dr.oec., LU EVF asoc. Profesore

Protams, divi mēneši ir īss laika periods, lai varētu runāt par tendencēm iedzīvotāju attieksmē pret ekonomikas un valsts attīstības problēmām, bet tomēr parādījās laba iespēja salīdzināt izmaiņas attieksmē šo divu mēnešu garumā. Un izmaiņas nav iepriecinošas. Aptaujātie maijā palika vēl pesimistiskāki nekā bija aprīlī. Acīmredzot reālā ekonomiskā situācija – informācija par iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu samazināšanos, turpinošais inflācijas tempu kāpums, paziņojumi par uzņēmumu slēgšanu, kā arī kopējais sabiedrības noskaņojums - neveicina pozitīvās attieksmes un pozitīvo prognožu veidošanos.

Pesimisms un kritiskā pieeja izpaužas gan valsts kopējās situācijas vērtējumā (par 4 procentu punktiem samazinājās iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka Latvija attīstās pareizā virzienā, un sastāda tikai 16 %), gan savas ģimenes materiālā stāvokļa novērtējumā un prognozēs (11 % aptaujāto vērtē stāvokli kā labu – par 2 procentu punktiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, 16 % prognozē uzlabošanos pēc gada – par 4 procentu punktiem mazāk).

Elīna Egle, Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

«DnB NORD Latvijas barometra» apkopotie indikatori ir satraucoši un dod pamatu apšaubīt politikas veidotāju darbību sabiedrības interesēs vai arī labākajā gadījumā – rāda nespēju pietiekami saprotamā veidā sabiedrībai izskaidrot tās īstenoto politiku.

Indikatori rāda, ka turpina samazināties jau tā nelielais respondentu skaits, kuri uzskata, ka attīstība notiek pareizā virzienā, kas nozīmē, ka politikas veidotāji nav spējuši pietiekami skaidri izskaidrot sabiedrībai attīstības virzienu, uz kuru mēs ejam, bet ļaunākajā gadījumā tas parāda, ka šāds attīstības virziens vispār nav definēts.

Roberts Ķīlis, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors

Latvijas iedzīvotāju vērtējumi par situācijas attīstību valstī, šķiet, sasnieguši stabilizējošos stāvokli, proti, tālāks pesimisma un kritiskuma kāpums nav gaidāms. Lielākajā daļā vērtējumu pozīciju novērojams izmaiņu apsīkums. «DnB NORD Latvijas barometra» uzrādītā nelielā pasliktināšanās salīdzinājumā ar aprīli būtiski nemaina vērtējumu izkliedes struktūru. Citiem vārdiem, es riskētu apgalvot, ka mēs diez vai paliksim vēl kritiskāki nekā pašreiz. Arī ar valdības darbu neapmierināto skaits diez vai palielināsies. Sagaidu cilvēku vērtējumu stabilizēšanos vai pat nelielu uzlabošanos nākamajos mēnešos.

Tabula: Valdības darba vērtējums

Neapmierina valdības darbs

2008.gada maija aptaujas dati liecina, ka mēneša laikā ar valdības darbu apmierināto iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies par 4 procentu punktiem un sasniedzis vairs tikai 13% (aprīlī - 17%). Eksperti norāda, ka valsts institūcijas nespēj iedzīvotājiem skaidrot pieņemto lēmumu pamatotību, tādējādi vērojama nopietna uzticības krīze starp sabiedrību un politikas īstenotājiem. Vēl Latvijā atzīti ekonomisti pauž, ka „DnB NORD Latvijas barometra” rezultāti liecina, ka ekonomikas bremzēšanās turpinās, kas varētu nozīmēt iekšzemes kopprodukta pieaugumu otrajā ceturksnī tuvu nullei.

Elīna Egle, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

Kā zināms, joprojām nav definētas prioritārās nozares, kas nozīmē, ka jau tā ierobežotie līdzekļi tiek izlietoti sadrumstaloti un neefektīvi. Daļēja apmierinātība ar valdības darbību ir saruksi līdz nieka 13%, pilnībā izzūdot tiem dažiem respondentiem, kuri vēl aprīlī apgalvoja, ka ir pilnībā apmierināti ar valdības darbību. Vairāk nekā divas trešdaļas - 60% respondentu uzskata, ka ekonomikas attīstība turpina pasliktināties.

Arī vērtējums par ģimenes materiālo stāvokli nedaudz, tomēr pasliktinās, un pieaug to respondentu skats, kuri uzskata, ka tas ievērojami pasliktināsies arī turpmāko 12 mēnešu laikā.

Šāda «DnB NORD Latvijas barometra» indikatoru sadalījumu esamība ir nopietns signāls politikas veidotājiem – politiķiem un publiskajā pārvaldē strādājošajiem par nepieciešamu tūlītēju rīcību, lai attaisnotu savas darbības leģitimitāti. Pretējā gadījumā tas var vēl vairāk destabilizēt jau tā trauslo ekonomiku un politisko stabilitāti. Ir pienācis laiks pieņemt atbildīgus lēmumus, lai samazinātu valsts pārvaldes izdevumus un neefektīvās štata vietas.

Politikas veidotāji pēdējos gados ir strauji mainījuši orientāciju no sabiedrības interešu aizstāvības uz savu sociālo un ekonomisko interešu nodrošināšanu. Ir vērojama nopietna uzticības krīze starp sabiedrību un politikas īstenotājiem, kuri ir tā aizrāvušies ar savu vai sev tuvu stāvošu personu interešu realizāciju, apelējot pie sabiedrības interesēm, ka aizmirsuši par saviem tiešajiem pienākumiem un uzdevumiem, demonstrējot izpratnes trūkumu starp saviem tiešajiem pienākumiem un biznesa projektiem, kurus, atrodoties interešu konfliktā, īsteno par valsts līdzekļiem, tādējādi kropļojot konkurenci, radot jaunus administratīvos šķēršļus un daudzos gadījumos brīvai konkurencei pakļautus uzņēmumus pat atsevišķu nozaru līmenī novedot līdz bankrotam.

Andris Strazds, ekonomists, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs

Pieņemot, ka sajūtas vismaz aptuveni ataino realitāti, šie «DnB NORD Latvijas barometra» rezultāti liecina, ka bremzēšanas ekonomika turpinās. Tas varētu nozīmēt, ka pieaugums otrajā ceturksnī būs aptuveni nulles līmenī, bet trešajā ceturksnī pat būs vērojams kritums.

Valdības darba zemais vērtējums arī nepārsteidz, jo neskatoties uz jau izdarīto, ekonomikas jomā daudz kas joprojām ir tikai ideju līmenī. Līdz to īstenošanai dzīvē vēl paies laiks un tikmēr negatīvajām tendencēm jūtama pretspara nebūs.

«DnB NORD Latvijas barometrā» mazliet pārsteidz tas, ka maijā uzlabojies priekšstats par darba atrašanas iespējām. Taču tas varētu būt saistīts ar to, ka pašlaik joprojām tiek intensīvi aizpildītas dažādas vakances un bezdarba līmenis saglabājas zems. Tā, protams, ir labā ziņa.

Andris Vilks, Ministru prezidenta padomnieks

Aptaujās iegūtie dati par norisēm ekonomikā nepārsteidz, jo patlaban visai lielajā negāciju atmosfērā ir tikpat kā neiespējami sagaidīt optimistisku vai pragmatisku situācijas novērtējumu. Ja ik brīdi tiek runāts par augsto inflāciju, pasaules naftas un pārtikas cenām, par nepieciešamību pamatīgi celt tarifus un cenas, par straujo izmaksu pieaugumu, kas sāpīgi ietekmē uzņēmumus, par pirktspējas kritumu, tad gaidīt pozitīvas ziņas būtu naivi. Lai gan valdība sūta arvien skaidrākus signālus par pasākumiem ekonomikas iekustināšanai un sakārtošanai, kurus ierosinājuši un izstrādājuši ir arī uzņēmēji un sabiedrība, tas joprojām paliek ne visai sadzirdēts vai arī neizprasts. Un to var arī saprast, jo sabiedrība gaida tūlītēju situācijas uzlabošanos, bet tas nav iespējams, pat ja visus stimulējošos pasākumus īstenotu nekavējoties. Bez tam Latviju būtiski ietekmē norises pasaules ekonomikā, ko mēs nekādi nevaram ietekmēt, bet kas lielai daļai iedzīvotāju paliek neievērots.

Kamēr neparādīsies pozitīvi makroekonomiskie signāli (iekšējie un ārējie), tikmēr arī šādas aptaujas uzrādīs arvien pesimistiskāku ainu. Kā pozitīvie signāli būtu minami inflācijas kāpuma apstāšanās un kritums, veselīgs kopprodukta pieaugums, lēnāks tarifu kāpums, naftas cenu kritums, valdības soļi ekonomikas iekustināšanā un valsts aparāta efektivitātes palielināšanā, pozitīvāki mājieni no ārpuses par spēju noturēt ekonomisko izaugsmi šajā izaicinājuma periodā. Patlaban liela daļa iedzīvotāju un uzņēmēju ir apjukuši un līdz ar to viņu reakcija un vērtējums nav pilnībā objektīvi un var būtiski mainīties, ja izdosies ekonomiku iekustināt un varēs atkal veikt plānotos, bet tagad atliktos tēriņus un investīcijas. To daļēji var just arī aptaujā, runājot par nodarbinātību un ģimeņu materiālo stāvokli.