«Apollo» videočatā par atkarībām. Kur slēpjas patiesība un maldi?[34]
«Apollo»
Ceturtdiena, 22. novembris (2007) 00:59
«Apollo» videočatā viesojās Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) speciālisti: Māris Taube (medicīnas zinātņu doktors psihiatrijā, ārsts psihiatrs, SVA direktora vietnieks zinātnes un pētniecības jautājumos), Aija Pelne (ārste narkoloģe, SVA Atkarības slimību epidemioloģiskās uzraudzības centra vadītāja) un Jānis Caunītis (ārsts narkologs, SVA Veselības veicināšanas un profilakses daļas sabiedrības veselības metodiķis).
Atkarības vielas — alkohols, tabaku saturoši produkti, narkotikas — un to ietekme uz veselību ir izplatīta problēma mūsdienu sabiedrībā.
Bieži vien ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību vai dažādu sabiedrībā atzinību guvušu personību ietekmē (paužot savus uzskatus plašsaziņas līdzekļos) noteiktām sabiedrības grupām, sevišķi jauniešiem, rodas aplams priekšstats — vielas, kas būtiski var ietekmēt viņu veselību, ir apveltītas ar zināmu «stila» auru. Sabiedrībā pazīstamie, kas ik dienas raugās uz mums no preses lappusēm, šķiet, sauktin sauc — tas ir forši, stilīgi, pamēģini, tā ir māksla...
Tādējādi rodas pretrunas ar it kā vispārzināmiem un pieņemtiem faktiem un realitāti — vai ir pieņemams atkarības vielu iedalījums «vieglajās» un «smagajās»? Vai ir atkarības vielas, kas atstāj mazāku ietekmi uz indivīda un sabiedrības veselību? Vai plašsaziņas līdzekļi tiek izmantoti kā šo atkarības vielu piedāvājuma veicinātāji?
Saule: Kas Latvijā notiek atkarību profilakses jomā? Man ir sajūta, ka nenotiek nekas , kaut sen jau ir pierādīts, ka profilakses ir viens no sturakmeņiem.
Es domaaju, ka kaut kas notiek. Ir atsevishkhos regjionos dazjaadas aktivitaaes, taapat mees meegjinam kaut ko dariit lietas labaa. Varbuut vinjas nav tik kompleksas, es pienjemu shos paarmetumus un solu, ka centiisimies dariit kaut ko lietas labaa.
aida: Ja pēc aneirismas operācijas, katru gadu 2x ( rudenī un pavasarī) iestiegu pamatīgā depresijā, no kuras agrāk ārstēja ar cipralex, bet tagad jālieto seroxat, vai tas nozīmē, ka man ir izveidojusiesatkarība no zālēm un kam vajadzētu pievērst uzmanību?
Cilveekam var but situaacija, ka operaacija izraisa depresiju un shie medikamenti ir antidepresanti. Ir tie jaapamaina, bet te mees nevaram runaat par atkariibu. Varbuut reizeem ir psihologjiska atkariiba, bet es nedomaaju, ka shis ir tas gadiijums. Un shiis zaales var gadiities, ka ir jaalieto ilgu laiku, bet vajag konsulteeties ar aarstu, vinjsh noteikti zinaas.
operators: Kur var ārstēties no spēļu atkarības ? Vai Latvijas valsts un Rīgas dome atļaujot atvērt tūkstošiem spēļu zāļu un ieņemot miljoniem latu nodokļos kaut kā garantē šo spēļmaņu iespēju ārstēties no pārmērīgās atkarības ? Cik tas maksā ārstēties slimniekam ? Ar kādām tiesībām spēļu nami uzurpē cilvēkiem tiesības neskatīties uz daudzajiem kazino ? Tie ir uz katra stūra ...
Taa ir smaga probleema. Mees naakoshgad esam ieplaanojushi veidot peetiijumu, jo shobriid par to visu nav isstas skaidriibas. Mums nebija shiis probleemas, kameer nebija speelju zaales, taapeec ieprieksh shii probleema nav bijusi aktuaala. Varam prognozeet, ka shaadu atkariigo skaits noteikti augs. Latvijaa ir Minesotas programa, kur var aarsteeties no shiis probleemas.
lita49: vai metedons arī neuztur narkomāniju
Ir muusu viduu narkomaani, kas ir neglaabjami slimu ar aids un citaam slimiibaam un ceret, ka vinji pilniibaa atmetiis, ir naivi. Mums ir tas ljaunums kaut kaadaa veidaa jaamazina un tas ir veids kaa samazinaat lietotaaju biistamiibu citiem - lai vinjsh nezog, naluapa. Tad jau labaak shaadiem bezceriigiem gadiijumiem mees iedodam. Protams, tas tik un taa ir diskuteejams jautaajums.
Liiga: Vai SVA rīkotais konkurss "Nesmēķējošā klase" nav zināmā mērā pretrunā ar to, ko valstij šai virzienā vajadzētu patiesībā darīt? Vai nav paradoksāli, ka valsts iestāde aicina bērnus (bērnus!!!) atteikties no smēķēšanas kādas balvas vārdā, nevis vairāk interesējas par to, kā šie bērni pie cigaretēm tiek un kā tas ir iespējams?...
Visi veidi, kas rosina izvairities no atkariibas ir labi. Taa ir motiveeshanas veids. Motiveet var vai nu ar paatagu vai balvaam. Un beerni piedaloties shajaas aktivitaatees kljuust par liideriem un neveelas nonaakt atkariibaa.
zaķis: Vai ir atšķirība starp vieglajām narkotikām un smagajām?
Tas ie jeedziens, kas velk uz narkotisko vielu legalizaaciju, jo nav taadu vieglo un smago narkotiku. Taapat kaa ar cigareteem - nav taadas vieglaas un stipraas cigaretes, tie ir maldi.Ja mees atceramies paaris gadu atpakalj taa vieglaa alkohola alus uzvaras gaajumu, kad mums tas cipars tik strauji auga. Tas viss tika pasniegts, ka labaak dzert alu nevis degviinu. Tad tas ir nonaacis tik taalu, ka cilveeki tiek nodzirdiiti ar shiem vieglajiem kokteiljiem. Un pateereetaajam nav ne jausmas, cik aatri tieshi no shiem vieglajiem dzeeriniem var palikt atkariigs.
Statistika: Cik narkotiku dēļ mirst vidēji mēnesī Latvijā
Meees zinam tos, kuri mirst tieshi no paardozeeshanas - 17 un pagaajushogad 40. Bet mees neapzinam tos, kuri mirst satiksmes gadiijumos, nelaimes gadiijumos un citur. Cilveeki nezin, ka no tabakas dienaa mirst apmeeram 12 cilveeki un gadaa tie ir 5, 2 tuukstoshi un tas notiek Latvijaa.
ašais: VAi taisnība, ka cigaretēm pievieno atkarību veicinošas vielas?
Jaasaka, ka cigaretees pashaas ir atkariibu veicinoshas vielas. Un stils, kas ir ietureets - skaista pacinja, tievas cigaretes utt. Shie emocionaalie faktorii pashi par sevi jau veicina atkariibu.
mamma: Ko iesakāt darīt, ārstējot atkarīgu bērnu? Un, ja viņš nevēlas.
Diemzjeel, bez vinju piekrishanas, mees arrsteet nevaram. Tad mees iesakam pashiem vecaakiem griezties pie psihologa vai piedaliities dazjaadas atbalsta grupaa, kur smelties padomus, kaa tikt ar to galaa. Ja runaajam par aarstnieciibu, tad svariiga ir cilveeka motivaacija. Tikko ievests cilveeks ir gatavs dariit visu, naakamajaa dienaa vinjam paliek labaak un vairs tik ljoti aarsteeties negribas, bet treshajaa dienaa jau prasaas maajaas un sheit ir vajadziiga taa motivaacija.
mamma: Kā es varu kontrolēt savu 15 gadus veco dēlu? Kādas ir pazīmes, kad cilvēks sācis lietot ko aizliegtu?
SVA mees atjaunojam savu maajas lapu, kur buus dazjaadi padomi vai varat naakt pie mums.
...: ...atkarība ir kompensācija par mātes neiedoto mīlestibu bērnam, jo mazāk tā ir devusi, jo leilāka tieksme bērna uz atkarībām... atkarība nav nekas cits kā "surogāta mīlestība"... ...pirms kāds domā dot dzīvību bērnam, padomājat vai mākat mīlēt vai mākat tikai pierasīt to no citiem, pretī neko nedodot!!!... pārējais šajā jomā ir nekas - tukša muldēšana par neko...
Ir izdota rokasgraamata, kur mees graamatas veidaa iztirzaajushi dazjaadas ar atkariibu saistiitas probleemas, psihologjiskus padomus u.tt. Ir diezgan daudz veidu kaa saprasties ar atkariigiem beerniem. Uzskats, ka daudzi narkomaani naak no nelabveeliigaam gjimeneem, nav gluzji patiess, jo ljoti daudzi naak no labi situeetaam gjimeneem.
vai: Vēl gribu jautāt, kāpēc tieši pēdējā laikā narkotikas tā piesaista cilvēkus. Laikam jau vienmēr ir bijušas narkotikas, tikai tik megadaudz tās nav lietotas. Kāds tam iemesls un vai jebkad to izskaudīs? Ar smēķēšanu jau labāk paliek.
Pareizi! Smeekjeeshana ir lielaakais slepkava pasaulee, bet ir radiits vesels globaalais mehaanisms kaa ar to tikt galaa. Situaacija beidzot ir apzinaata, par to ir vienojushaas valstis, ir zinaams beidzots tas celjsh. Shis celjsh buutu piemeerots arii alkahola atkariibai. Narkotikas visos laikos ir bijushas, bet shobriid tiek razjotas dazjaados veidos un plashi piegaadaatas. Ir mainiijushies piedaavaajuma apmeeri, ja pirms dazjiem gadiem tik liela piedaavaajuma nebija, tad tagad ir. Par to jau liecina tas, ka ir kritushaas narkotiku cenas - taatad piedaavaajums paarsniedz pieprasiijumu.
mam: Vai ir statistika, cik jaunu atkarīgo ir katru gadu klāt, es domāju no narkotikām. Vai vispār ir iespējams pavisam uzveikt atkarību?
SVA viens no uzdevumiem ir peetiit sho lietu. Taa kaa taa ir gan juridiska, gan sociaala probleema, tad meegjinam izpeetiit sekas, kas rodas - dazjaadi satikmes negadiijumi, nelaimes gadiijumi, uzgunsgreeki. Ir svariigi apreekjinaat arii izmaksas valstii, cik izmaksaa sho cilveeku aarsteeshana un cik mirushaa cilveeka dziiviiba. Jaasaka, ka katru gadu naak klaat apmeeram 400 jaunu gadiijumu. Tas turklaat ir tikai tas skaits, kas ir griezushies peec paliidziibas. Ljoti daudzi nemaz neizmanto sho iespeeju, taapeec preciizi noteikt skaitu nevaram. Peec citiem peetiijumiem spriezjot varam teikt, ka pieaug lietotaaju,iipashi tiinju lietotaaju skaits.
ja kas...: Darbs, to es tomēr saprotu. Var tiešām gan strādāt par daudz, gan ar darbu aizstāt reālo dzīvi, gan darba dēļ daudz ko sagandēt. Tas tā gadās. Bet pieskaitīt pie atkarībām vēlmi pačurāt var tikai ar galvu slims reklāmiķis. Un uzskatīt mīlestību par atkarību var tikai... nē, te es labāk neturpināšu...
Ir taas modernaas atkariibas par kuraam runaa un domaa. Ir patiesi reizeem jaarunaa par darba atkariibu, tur jau kaut kas apakshaa sleepjas - veelme peec adrelaniina, pashapmierinaajuma, pashapliecinaajuma, bet mees pagaidaam vairaak uztraucamies par alkahola, tabakas un narkotiku atkariibaam.
Karkala: Narkologi pierādījuši, ka atkarība ir slimība. Vai tad slimību, piemēram, cukurslimību, var pārtraukt ar vēlēšanos vai gribasspēku? Tīeši tāpat ir ar atkarībām. Tā ir daudz nopietnāka un dziļāka problēma.
Jaa, tas taa ir. Taa ir slimiiba ar noteiktiem simptomiem, noteiktu progresu un attistiibas posmiem. Mees nevaram caureju paartraukt ar gribasspeeku, taapat ir arii ar atkariibaam. Protams, gribasspeeks ir ljoti svariigs, bez taa arii nevar.
ziza: Vai tiešām nevainīga uzpīpēšana un vīna glāze uzskatāma ar atkarību? Negribas tam ticēt!!!
Mees taadas iluzzijas nelolojam, ka buus sausais likums, jo alkoholam jau ir tuukstoshiem gadu veesture. Meitenju viduu smeekjeesanas pieaug, jo mums ir izaugusi paaudze, kas uzskata, ka nedeeljas nogalee ir obligaati jaaiet tuseet. Meiteneem ir priekshtats, ka ir jaabuut nosauljotai soklaarijaa, tad veel viina glaaze un cigarate.. Jautaajums ir taads - kur ir robezja, kad viina glaaze radiis atkariibu? Labaak jau tomeer neriskeet. Muusu uzdevums ir pasargaat beernus no shiim atkariibaam, raadot piemeeru.
liene: masu mediji taču ir tas, no kā mēs visi kaut ko gūstam, mācamies un cik tad no mums filtrē informāciju, kuru saņem? jaunieši paskatās- o, Švāns iešņauc un vēl par to raksta avīzē, tad jau ta ir ok. vai tad tiešām nekas nevar pasargāt mūsu sabiedrību no šādām "reklāmām"? un žurnālistam arī - fui, kas to var atļauties rakstīt.
Tiinis varbuut pat nedomaa konkreetu cilveeku - tas ir teels kopumaa, cigaari, uzvalks. Tiinim gribas buut stiliigam un industrija jau to labi zin un izmanto. Daudzi maakslinieki to paraada, tas pats Dzilindzers.. Daudzi jau nezin, cik kaitiigi ir tabakas duumi. Ir jaarunaa vairaak ar zjurnaalistiem un radoshiem cilveekiem, lai mazinaatu sho situaaciju, jo tagad tachu ir pieejami daudzi peetiijumi par tabakas duumu kaitiigumu
kaplis: kāpēc tad tas tiek pieļauts, ka masu medijos parādās bildes ar pīpējošiem, dzerošiem cilvēkiem?
Diemzjeel dazjaas epizodees tiek paarkaapts likums skaidri un gaishi, diemzjeel mums nav shii pilniigaa reklaamas aizlieguma, kaads ir kaiminjvalstiis. Tas ir stils, ka pie skolaam piipee - tas ir publiskais teels.
liene: vai skolā ar bērniem par šīm lietām runā?
Skolaas runaa, bet jautaajums ir - kaada veidaa. Briidii, kad vinjsh nav ar to saskaaries, vinjsh to iisti nopietni neuztver. Eksistee veidi kaa to dariit agresiivaak, piemeeram kaa to dara CSDD veidojot dazjaadas kampanjas. Protams, mums ari shaadi pasaakumi ir padomaa, ja mums buutu resursi, speeks un energjija, mees noteikti to dariitu vairaak un aktiivaak.
strauss: ko man darīt, ja es redzu, ka man klubā ieber glāzē kaut ko, kam tur pēc manām domām nebūtu jābūt?
Ir redzeeti shaadi gadiijumi, kad pie mums naak jaunas sievietes, kas ir seksuaali izmantotas, ieapzinushaas ar jauniem cilveekiem, kuri ir meegjinaajushi vinjas saverveeet. Tomeer ir arii manaama paarspiileeshana, ka jaunieshi saviem vecaakiem sastaasta, ka vinjiem kaut ko iebeera glaazee. Es ieteiktu apmekleet klubus, kas ir mazaak riskanti, turklaat savas glaazes neatstaat bez uzraudziibas, jo kas sevi sargaa, to arii Dievs sargaas!
liene: kāpēc cilvēkiem ir tik milzīga tendence apreibināties visos iespējamos veidos? un ne jau tikai tīņi, bet arī jau nobriedušāki cilvēki? kāpēc viņi nevar tāpat vien aiziet uz klubu, patusēties ar draugiem, iedzert pa sulas glāzei? tāpēc ka tur, kur ir pieprasījums, tur ir piedāvājums?
Cilveekiem ir tendence apreibinaaties, izmantojot vieglaako celju. Tiinji meklee savu identitaati, izpausmes veidu. Otra tendence ir dziives ritms, stils, naudas liidzeklji, kas rosina sho vielu lietoshanu.
mamma: Kāda statistika ir uz doto brīdi ar narkomāniju valstī? Kas tiek darīts, lai šo narkomāniju samazinātu?
Peedeejos gados Latvijaa ir veerots stabilizaacijas periods. 2000 gadu saakumaa lietoshanas statistika strauji gaaja uz augshu, bet shobrrid ir kljuvusi vienmeeriigaaka. Ir Eiropaa vairaaki peetiijumi, kas noraada vispaareejaas tendences pasaulee.. Latvijaa peedeejos gados ir manaamas pozitiivas tendences - ir nedaudz mainiijusies sabiedriibas attieksme, ja paaris gadus atpakalj visi uzskatiija, ka tas jau mani neskar, tad shobriid ir apzinaajushies, ka tas var skart ikvienu. Ir daudz dariits riikojot reidus, taadejaadi ierobezjojot izplatiishanu. Ir arii muusu valstii shajaa gadaa Veseliibas ministrija ir pieshkjiirusi finanseejumu sho probleemu risinaashanai.
zuze: Es kaut kā neticu tiem atkarīgiem cilvēkiem, man liekas, ka viņiem nav rakstura un vēlēšanās šīs atkarības pārtraukt - vieglāk taču ir neko nemainīt un dzīvot kā līdz šim!!!
It kaa jau vinjai ir taisniiba, jo vinjiem nav veeleeshanaas paartraukt, bet ir jaasparot, ka atkariiba ir slimiiba, ko nav tik viegli aarsteet. Ar to ir jaasadziivo visam muuzja garumaa.Ir viegli dabuut sho slimiibu, bet gruuti ar to ciiniities. Speciaalistu viedoklis ir, ka taa nav tikai izlaidiiba, taa ir vairaak slimiiba, ko reaali jaaaarstee. Ir lielaa meeraa vianiiga gjeneetika un taas ieziimes - kaapeec vienam ir lielaaka iespeeja saslimt un otram mazaak.
«Apollo» videočatā par atkarībām. Kur slēpjas patiesība un maldi?
