Žurnāls «Karogs» novembrī
«Apollo»
Ceturtdiena, 8. novembris (2007) 14:38
„Tālbraucēji vilcieni ir šķīstītava, bet, kā zināms, šķīstītavā var nokļūt tikai pēc nāves. Pirms iekāpsi vilcienā, tev jānomirst”, raksta Arvis Kolmanis žurnāla ievadesejā Kazas uz Ņevas prospekta, apcerot ceļojumu kā pārvietošanos no vienas realitātes citā.
Tekstu sadaļā Jāņa Elsberga dziļi personisku motīvu caurvīts dzejojums Tong-len – „ieelpoju bailes, ka nepietiks elpas miesai un dvēselei, / ka stiprāks izrādīsies (un mūžīgi mūžos ir) nedrošības un nāves pakts”. Publicējam fragmentus no Noras Ikstenas topošās grāmatas Esamība.Regīna Ezera („...pat tie, kas ir svēti pārliecināti, ka literatūrā visam jābūt ņemtam no dzīves, uzreiz jūtas sašutuši, tiklīdz kaut kas ņemts no viņu dzīves, – ja vien tie nav nule no ķīmiskās tīrīšanas pārnesti eņģeļa spārni.”), arī Agra Alondera dzejoļus Vispār jau man patīk mīlas lirika. Jāņa Einfelda garstāstā Bābeles baznīca atainotie notikumi norisinās Latvijas laukos apmēram pirms pāris gadsimtiem, Einfelds, kā parasti, ar vieglu roku apgriež kājām gaisā visas realitātes, par kurām vien iedomājies uzrakstīt – šoreiz par latviešu zemniekiem, revolucionāriem-nihilistiem, asinskāriem baznīckalpiem un pirātu Dreiku.
Skats veltīts vēl nebijušam notikumam Latvijas literārajā dzīvē – projektam ar nosaukumu Hiperteksts, kurā piedalās 28 latviešu mūsdienu literāti, katrs ar savu oriģinālminiatūru, vienlaikus uzrakstot arī turpinājumu cita autora darba fragmentam. Visus šos tekstus datorprogramma apvienos daudzfunkcionālā tekstu korpusā interneta vidē, lasītājam (ceļotājam) dodot iespēju brīvi pārvietoties pa tekstu izklājumu un pēc sava prāta kombinēt dažādu autoru darbu elementus, veidojot pašam savu tekstu. Haralds Matulis rakstā Ievads hipertekstā iepazīstina ar projektu un izklāsta tā būtību. Dažādu autoru hipertekstam rakstītos darbus analizē un salīdzina Ieva Šakina rakstā Stilizācijas un koprakstīšana. Projektam iesūtītos darbus un tehniskos paņēmienus, ar kādiem teksti tiek transformēti hipertekstā, apskata arī Dainis Leinerts un Haralds Matulis. Kā viens no projekta tekstu piemēriem žurnālā publicēts Annas Akmentiņas oriģinālteksts GOROD NO LOVE un tā transformācija „mutanttekstā” (Akmentiņa, Kolmanis, Žolude). Hiperteksta līdziniekiem pasaules rakstniecībā veltīti Haralda Matuļa (Hese un hipermediālā valoda), Ingas Žoludes (Māksla ir hiperaizraujošs laika kavēklis: dadaisti un sirreālisti), Lāsmas Grants (Īsas piezīmes par hiperteksta idejām Borhesa stāstos) un Ievas Šakinas (Milorada Paviča Hazāru vārdnīca) raksti. Skatu noslēdz hiperteksta projekta īstenotāju saraksts.
Vēsturnieks Arnis Kluinis turpina rakstu sēriju par norisēm latviešu literatūrā Pirmā pasaules kara laikā. Apcerē Tiesāšanās kā noziegums autors ielūkojas 1917. – 1919. gadā, laikposmā, kad Rainis teorētiski un metaforiski dzina naglas Hindenburgam pakaļā, Pēteris Stučka propagandēja ķīlnieku masveida apšaušanu, bet citi latviešu rakstnieki, neko daudz nesatraucoties par iespējamo nogalināto skaitu, aizrautīgi apdziedāja vecās pasaules sagraušanu.
Savukārt literatūrvēsturniece Gundega Grīnuma turpina traģikomisko eposu par Raiņa pieminekļa celšanu Lugānā. 1965. gadā sakarā ar Raiņa simtgades jubileju intrigās iesaistās jauni spēlētāji – PSRS čekisti, kas savā īpašumā cer iegūt tiesības uz Raiņa piemiņu.
Dzejnieces Velgas Kriles dramaturģija pagaidām nav publicēta un lasītājam ir tikpat kā nezināma. Ieskatu dažu Velgas Kriles lugu tematikā un tapšanā sniedz viņas māsas Antras Kriles atmiņu stāstījums Stepans Razins, Nebukadnecars un Velga Krile.
Sandra Ratniece recenzē Rūtas Skujiņas divsējumu darbu izlasi Uz Dieva plaukstas un Kuģi, kas neatgriežas, bet Austra Gaigala – Jura Zvirgzdiņa stāstu bērniem Konteineru meitene Rudīte.
Apskatā Guntis Berelis vērtē Jurim Kunnosam veltīto izdevumu Dzejoļi 1995–1999 un par Juri Kunnosu un Aleksandra Tauriņa savdabīgo dēku grāmatu Avantūristi. Dabūjam zināt arī jaunumus Latvijas un pasaules literārajā vidē.
