Kad izgl?t?bas un zin?tnes ministre Baiba Rivža š? m?c?bu gada s?kum? «Apollo» video?at? atbild?ja uz port?la apmekl?t?ju jaut?jumiem, ministre apsol?ja m?c?bu gada nosl?gum? atkal tikties ar «Apollo». Ministre ir laipni piekritusi atbild?t uz port?la apmekl?t?ju jaut?jumiem video?at? 23. maij? no plkst. 15.00 l?dz 16.00.
«Apollo» jau rakst?ts par daudziem skolot?ju, skol?nu un sabiedr?bas uzdotiem jaut?jumiem par probl?m?m izgl?t?bas sist?m?. P?d?j? laik? aktu?ls ir m?c?bu saturs, b?rnu droš?ba, skolot?ju atalgojums un citi jaut?jumi. Par skolot?ju ties?b?m uz augst?ku atalgojumu iest?jas skolot?ju iniciat?vas grupa, kas šoned?? aktualiz?jusi pras?bas Izgl?t?bas un zin?tnes ministrijai. Daudzi vec?ki port?l? «Apollo» izteikuši neapmierin?t?bu ar izgl?t?bas kvalit?ti... Par to un daudziem citiem j?s interes?jošiem jaut?jumiem «Apollo» video?at?!
zurka: ?oti nepieciešamas ir p?rmai?as saist?b? ar gar?gi atpalikušiem un psihiskiem trauc?jumiem apvelt?tiem b?rniem, kas trauc? norm?lu darbu ar veseliem b?rniem. Ja ministrija v?las vi?us integr?t, tad steidzami j?dom? par speci?lajiem pal?gskolot?jiem, l?dz?gi k? tas ir daudz?s Eiropas valst?s. Tad šie pal?gskolot?ji (protams, ar attiec?gu izgl?t?bu) var?s patieš?m pal?dz?t šiem probl?mb?rniem kaut ko apg?t un p?r?jie var?tu str?d?t sav? l?men?. ja šai jom? neko nedar?s, tad dr?z non?ksim pie t?, ka š?di b?rni apzin?sies, ka vi?iem viss ir at?auts, un izgl?t?bas process ieies dzi?? gr?v?.
Te es arii piekriitu. Mums shaada doma bija, paliigskolotaaji ir vajadziigi ar speciaalu izgliitiibu. Arii tiem, kuriem ir gruutiibas pirmajaas klasees, buutu iespeeja pie shiem skolotaajiem maaciities, Shaadu domu mees neesam atmetusshi un taa tas noteikti buus
2 skol?nu mamma: 1. K? j?s izskaidrosiet to, ka atkal ir nop?rkami centraliz?t? eks?mena noteikumi? K?di pas?kumi ir veikti, lai to izbeigtu? 2. Kad pl?nojat uzs?kt R?gas 2. vidusskolas remontu? Vai ar? tas atlikts l?dz n?košaj?m v?l?šan?m?
Katrs jau var pateikt, ka vinjam ir eksaamenu jautaajumu, bet uz to nav jaapaljaujas. Kur ir aitas, tur ir arii cirpeeji. Taapeec ir jaaiet uz eksaamenu un tur vinjsh arii jaapilda. Nevajag veikt shaadu lieku azjiotaazju
Es: K? r?kosieties, lai centraliz?tie eks?meni šogad notiktu god?gi, lai neatk?rtotos pag?juš? gada situ?cija, ka valst? bija matem?tikas eks?mena nopl?de. Kas gada laik? tika izdar?ts, lai š? situ?cija šogad b?tu uzlabojusies un skol?niem, kuri ?oti m?c?s, neb?tu j?cieš negod?gu skol?nu d??.
Mees esam ljoti nopietni piestraadaajushi pie droshiibas noteikumiem. Te ir, protams, jautaajums par cilveeku kaa taadu, taapeec es aicinaatu neljauties mahinaacijaam, jo kaa mees paaarliecinaajaamies pagaajushogad,tad tika paardoti veci jautaajumi. Taapeec tomeer ir pasham jaamaacaas, lai peec tam nebuutu probleemas.
Opaps: K? J?s izsadrosiet to , ka padomju laika m?c?bu neder?g?s programmas ir izaudzin?jušas tik sp?j?gus valsts vad?t?jus un ministrus . Starp citu ar? J?s . Izskaidrojiet k?iesp?jama ideologijas un uzskatu mai?a dažu m?nešu laik? , no komunistisk? viziena uz kapit?listisko dom?šanu
Taa ir muuzja izgliitiiba, jo cilveeks maacaas visu muzju. Neviena ugstskola nevarees nevienu sagatavot visai dziivei, tas ir atkariigs tikai no pasha cilveekas veelmes maaciities un pilnveidoties
Udox: Š? gada ieskaite 10. klasei inform?tik? visp?r ir fenomens. SKol?niem ir j?b?t slinkiem - pat ne idiotiem, bet vienk?rši t?diem, kas nev?las str?d?t, lai nedab?tu 4. Bet skolot?jiem - man ir 22 skol?ni un es tos darbus labošu divas dienas, dievs sodi - ž?l paliek lielo vidusskolu. SKolot?ji nojuks. 132 punkti, kur liel?kajai da?ai nep?rtraukti pa tekstu brauk?jot un p?tot format?jumus j?nosaka - izpild?ts uzdevums vai nav. Vid?ji vienam da?ai man aiziet 10 min?tes, pavisam ir tr?s da?as - katram skol?nam - pusstunda. Man ir palikuši 9 skol?ni, iešu m?j?s, j?pa?d un j??eras pie darba - labi, ka skol? da?u pasp?ju izlabot. Man parasti cilv?ki saka, ka es laboju ?tri, bet vienalga šovakar labot beigšu labi ja ap 11.00 vakar?. Un v?l viena grupa b?s r?t. Bet lielaj?s skol?s ieskaite b?šot 4, 5 dienas. N?, šis pas?kums patiesi ir kaifs. Grib?tos tikai saprast - k?das zin?šanas un sp?jas tas paties?b? p?rbauda, jo nek? radoša tur nav, vienk?rša zin?šanu un iezubr?tu prasmju atrefer?šana. Galvenais uzsvars laikam ir uz jaut?jumu - vai ar? šo inform?tikas skolot?ji iztur?s?
Te ir jautaajums par kvalitaates piemaksu, kas ir 10 % no algas. Tas ir jaalemj pashaam skolaam. Apjoms ir liels. Pagaidaam informaatikas skolotaajiem shiis piemaksas nav, bet shi vareetu buut naakamie.
Ervins: mani interesee, kad izbeigsies š? tizl? ?eks?šu vilkšana darba lap?s? B?rniem nav ne maz?kas iesp?jas radoši izpausties, vi?i vairs nemaak rakst?t, nerun?sim par dom?shanu. kjeksiishvilkshanas maratons visaas valsts darbiibaas, laikam tas jamaca no sagtavoshans lklases, jo ja k?ds s?ks rakst?t papildin?tos teikumos, tad suudi vagaa vien buus. M?su laikos norm?ls sacer?jums bija uz vismaz 5 lapaam, tagad speejiigi labi ja pusotru uzrakstiit, nu kur vairs taalaak.
Te dalaas viedoklji, dazjiem liekas, ka vajag vieglaaku, dazjiem gruutaaku sisteemu un abiem ir dalja taisniibas.
U?e: K?da ir IZM kadru politika, kas un p?c k?diem principiem tiek pie?emts darb?? K? iesp?jams, ka vair?k k? gadu ISEC ir bez direktora? Kas tiek dar?ts, lai saturiski uzlabotu eksamin?cijas saturu? Kas veido priekšmetu standartus un programmas? Ier?d?i, pedagogi vai zin?tnieki? K? tas notiek cit?s zem?s?
Taa ir muusu personaaldaljas jautaajums. Probleemas ir ar amata aprakstu, jo tur bija noraadiits, ka ir jaazin viss par izgliitiiibas sisteemu, bet ISEC pret to iebilda, jo tas samazina kadru izveeli, taapeec tas tika paarlabots un izsludinaats jauns konkurss. Lielaa meeraa skolotaajs orienteejas uz beernu virs videejaa liimenja un vinjsh grib, lai tajaa standartaa ir viss par maaciibu priekshmetu. Sheit ir jaadiskutee, jaarunaa, jaaspriezj, jaauzklausa priekshlikumi. To mees liidz 2008 - 2009 gadam varam domaat
no Londonas: vai jums neš?iet, ka Latvij? b?rni p?r?k ilgi un daudz m?c?s. Viela pamatskol? ir gr?ta, bet vidusskol? m?ca to, ko Anglij? un citur Eirop? tikai Universit?t?. J?supr?t tas ir norm?li???
Mums ir sarezjgjiita programma, tam es piekriitu. Skatoties peetiijumu par latvieshu beerniem, kas aizbrauc maaciities uz Iiriju, tie, kas te ir pabeigushi 6. klasi, tur jau var maaciities 8. klasee. Peec jaunajiem standartiem tagad vairs nebuus tik daudz jaamaacaas fakti, bet gan tas, kaa to reaali izmantot dziivee - praktiskaas lietas.
pedago?e: Ko dar?t ar narkotiku lietot?jiem, vardarb?bas veic?jiem skol?s? Vai m?s nevar?tu pielietot ierobežotus miesassodus - p?rienu - p?c ASV metod?m, kas tur labi str?d?? P?riens pa pliku dibenu ta?u var?tu pal?dz?t?
Es gan esmu pret miesas sodiem. Es reiz biju klaat skolas laikaa klasee, kad vienu skoleenu peera par jacinjas nozegshanu un veel tagad atceros, to kaunu, kas mums bija. Mums ir jaastraadaa gan no taas puses, lai netiktu paardotas shiis vielas un no otras- lai nebuutu pirkt gribeetaaju
Udox: Ar ko ir izskaidrojami š? gada vienk?ršie ieskaišu darbu skol? un ?oti pozit?v? v?rt?šanas skala liel?kaj? da?? valsts ieskaišu. Sal?dzinot ar iepriekš?jiem gadiem darbus ir viegl?k veikt un nopeln?t labas atz?mes ar? viegl?k. Interesanti, ka IZM mums dos savas v?rt?šanas skalas, bet p?rbaudes darbos šobr?d ir sav?d?kas. Vai tas ir saist?ts ar izmai??m IZM politik? attiec?b? uz p?rbaudes darbiem? Jeb IZM gatavo ska?u rakstu ar domu, ka IZM politika beidzot ir nesusi aug?us un skol?nu sekmes p?rbaudes darbos ir iev?rojami lab?kas?
IZM tieshaa veidaa neveido paarbaudes darbu jautaajumus, to dara pashi skolotaaji un tad jautaajumi tiek aprobeeti skoleenu viduu, via viss ir saprotams. Es par shiem aprobaacijas darbiem domaaju - vai mums vinji tik plashi ir nepiecieshami, jo citaas valstiis taa nav, taa tomeer ir liela pretiimnaakshana skoleeniem. Es sho lietu papeetiishu, bet tur noteikti ir pamatojums.
Hilda: Ko j?s, ?.cien. dr.habilit. izgl?t?bas ministres kundze, dom?jat dar?t, lai ierobežotu narkod?leru darb?bu skol?s? Tas ir šausm?gi, ko st?sta mana pazi?a - skolas apkop?ja. Vi?a katru dienu atrodot skolas tualet? simtiem izmestu š?ir?u.
Dienas skolas toaletees? Es gan negribeetu ticeet tam. Visaas skolaas tagad dezjuree municipaalaa policija un apsargi, kuru uzdevums ir to pieskatiit. Sheit ir arii runa par runaashanu un skaidroshanu skoleeniem. Tas ir taads kopeejaas sabiedriibas jautaajums. Mees plaanojam arii paarbaudiit sho reaalo situaaciju skolaas.
Monika: Rivžas kudze, vai ta izgl?t?bas reforma jau pabaigta??? Nu nest?stiet, ka tagad krievu skol?s visus priekšmetus pasniedz tikai valsts valod?! Tad jau št?bisti neb?tu t? pieklusuši! K? noprotams, tad j?s vi?us glaudat pa spalvi?ai t? maigi, maigi, un t?p?c pret jums šie nekak? k? pret iepriekš?jiem izgl?t?bas ministriem - "melno k?rli" un to otro bri??aino kundz?ti (tp?, skleroze, k? vi?u sauca?).
Shogad pirmo gadu buus liels izaicinaajums shiniis skolaas, jo centralizeetajos eksaamenos jautaajumi buus latvieshu valodaa. Beidzot skolu beernam ir jaaprot saprast jautaajumus valsts valodaa.. Tomeer reforma turpinaas un tas, ka ir intensiivi straadaats, ir devis rezultaatus. Par krievvalodiigajaam skolotaajaam, kas neprot latvieshu valodu: man konkreeti nav taadu piemeeru, un par sho lietu domaa valsts valodas inspekcija.
Kika: K? j?s dom?jat pan?kt, lai skol?s tiktu m?c?ta b?rniem pareiza izpratne attiec?b? pret sexminorit?t?m? Ir ta?u j?pan?k, lai jaun? paaudze norobežotos no daž?s konservat?v?s un reli?ioz?s ?imen?s iepot?t? priekštata, ka t? saukt?s tradicion?l?s ?imenes modelis b?tu tas "vien?gais pareizais". K? lai š?d? neieciet?bas un naida gaisotn? j?tas tie b?rni, kuriem ir vai nu divi t?ti vai divas mammas? Vai nevajadz?tu no darba atlaist visus tos skolot?jus, kas atkl?ti pauž homofobisku nost?ju šaj? jaut?jum?? Vai nevajadz?tu sl?gt vienu otru "krist?go" skolu, kas savos audz?k?os iepot? nevesel?gus un uz purit?niskiem aizspriedumiem balst?tu uzskatu par dzimumattiec?b?m? K? j?s dom?jat, ministres kundze? Vai sekosim lab?kajiem Eiropas paraugiem, jeb turpin?sim dz?vot k? c?kas?
Muusu sabiedriibaa dominee taada tradicionaala veertiibu sisteema par tradicionaalu gjimenei. Protams, izgliitiibas sisteemaa ir jaamaaca tolerance un sapratne. Taa ir kultuuras apguve. Ja mees skatamies uz beerniem invaliidiem - mees redzam, ka klasees, kuraas vinjui ir, valda izpratne.
Zi?k;ar;igais: PAst?stiet l?dzu, kad ar? labajiem b?rne?iem god?gaj?s ?imen?s tiks t?das pašas r?pes, k? tiem kas vis?das palaidn?bas sastr?d?juši? (pašlaik par vi?iem valsts neliekas ne zinis sal?dzinot ar valsts visvis?d?m r?p?m, apžubin?šanu un vis?diem labumiem palaid?iem)
Labiem beerniem mees varam paliidzeet ar apmainjas programmaam. Ja runaajam par augstaako izgliitiibu, tad labajiem beerniem jau shobriid ir milziigas iespeejas par Eiropas naudaam studeet aarvalstiis.
Zi?k;ar;igais: Vai varat izskaidrot k? gan t? - politi?i, vald?ba sadom?juši izg?zt Daugav? var?tu teikt kaudzi naudas - vis?d?m bezj?dz?gi d?rg?m, negl?t?m un neizdev?g?m b?v?m, kuras šobr?d nav valstij pa kabatai un kur?m šobr?d l?dz?gas jau ir (vajag tik regul?ri apkopt) un tai paš? laik? ikdieniš??m valsts vajadz?b?m - skolot?ji, ?rsti, ugundsdz?s?ji, policisti utt. naudas nepietiek!?
Skatoties uz skolotaajiem, man jaatur ruupe par vinjiem. Pieliekot klaat konsultaaciju stundas un papildus burtniicu laboshanai, sho naudu mees jau esam pielikushi no sevis. To visu saskaitot kopaa, taas ir milziigas summas. Apreekjini skolotaajiem ir pamatoti, bet papildus pus miljardu latu maksaat algaas nevaram. Taa ir nauda no Eiropas struktuurfondiem, ko sanjemsim no 2008 - 2014 un uzreiz visu atdot nevaram. Bet esmu paarliecinaata, pakaapeniski skolotaaja augs un strauji augs
Zi?k;ar;igais: Kad ministrija atz?s par neveiksm?giem l?rumu eksperimentu, atcels to ieviešanu un atgriez?sies - pie vec?s skol?nu darba un uzved?bas nov?rt?šanas no 1 l?dz 5 vis?s klas?s, atmet?s nej?dz?go domu par centraliz?tajiem eks?meniem - eks?menus veido, r?ko, nov?rt? katr? skol? uz vietas - ?si, ?tri, prec?zi un paroc?gi; utt. utml. ar vienv?rdsakot, kad ministrija salabos labos saražot?s k??das un atgriez?sies pie sist?mas, kura str?d?ja gana labi - kautvai padomju laika vai pat Latvijas laika?
Par centralizeetajiem eksaameniem - ir daudz bazhu, bet taa ir daudzaas valstiis. Atteikties no shiem eksaameniem gan tomeer negribu, jo tas tomeer ir objektiivaak un atvieglo darbu augstskolaas. Katra lieta psihologjiski tiek vispirms noraidiita, bet veelaak saprotam, ka noder. Varu apsoliit, ka buushu ljoti uzmaniiga ar jaunievedumu pienjemshanu, pirms tas nav izdiskuteets skolotaaju un skoleenu starpaa.
Udox: K?p?c 12. maija san?ksm? j?s, cien?jam? Baibas Rivžas kundze, atrefer?j?t ?oti vecus datus un ne ar v?rdu neiemin?j?ties par iesp?jamaj?m sarun?m ar LIZDA, k? ar? nemin?j?t visp?r nek?das vari?cijas par to, ka situ?cija var?tu main?ties?
Taa bija sestdiena un bija kopiiga tikshanaas 85. vidusskolaa. Es refereeju tikai to, par ko mees bijaam vienojushaas. Kopiigaa darba grupa izstraadaaja paipildus darba samaksa 12 Ls par piemaksaam un papildus 2 darba h
s?ra: Lai Rivža ar cipariem pa vis?m izdevumu poz?cij?m uzraksta, k? m?nes? ir iesp?jams izdz?vot par 200 Ls neto, ?emot v?r?, ka: - dz?vok?a ?re - no 150 Ls/m?n., - komun?lie maks?jumi vasar? - no 30 Ls/m?n. - komun?lie maks?jumi ziem? - no 70 Ls/m?n. T?tad p?rtikai, ap??rbam, izklaidei, literat?ras ieg?dei, benz?nam, neparedz?tiem izdevumiem nepaliek nekas. Bet b?rnus par šitik smiekl?gu algu visp?r nevar at?auties. Vai Rivža pati var?tu izdz?vot par 200 Ls m?nes????? Lai Rivža koment? apgalvojumu, ka tik smiekl?gi zemas algas skolot?jiem ir noteiktas t?p?c, ka valdoš? koal?cija v?las, lai jaun? paaudze izaugtu par neizgl?totu, viegli manipul?jamu p?li, jo par tik zem?m alg?m neviens augsti izgl?tots speci?lists str?d?t neies, t?tad par skolot?jiem ies str?d?t tikai tie, kurus nekur citur ne?em, k? ar? pirmspensijas vecuma kundz?tes, kur?m v?l joproj?m ir padomju dom?šana!!! Un k?p?c valdoš? koal?cija savus b?rnus s?ta m?c?ties uz ?rzem?m? Vai tik ne t?p?c, ka lielais vairums augsti izgl?toto skolot?ju jau ir atraduši lab?k apmaks?tus darbus, un t? negrib, lai vi?u b?rni augtu par viegli manipul?jamu, neizgl?totu p?li?
Par algaam - jaasaak ar to, ka esmu ministre 1 gadu, un probleema ir kraajusies jau visus valsts neatkariibas gadus. Augot dziives daargumam, probleema kljuust arvien saapiigaaka, taapeec shii gada septembrii visiem skolotaajiem naak klaat 50 Ls par 21 h slodzi + par paildus konsultaacijaam naaks klaat 27 Ls, kas buus papildus 2 h nedeeljaa. Pie 50 latiem, kas ir par burtniicu laboshanu naaks klaat 40 Ls. Tad ir kvalitaates piemaksa 32 Ls. Tad ir piemaksa arii par beerniem ar iipashaam vajadziibaam klasee. Tas ir tas, par ko esam shobriid vienojushies. Tas ir uz sho septembri. Skolotaaju alga palielinaasies arii nakamgad un aiznaakamgad. Mees esam jau sastaadiijushi algu pielikumu plaanu liidz 2014. gadam. Paareejo valstu pieredze raada, ka skolotaaju alga ir diferenceeta. Tie skolotaaji, kas dara papildus darbu labojot eksaamenus vai ko citu, vinjiem jau ir eksperta kategorija, l?dz ar to lielaakas piemaksas. Skolotaaju veerteeshanaa domas patlaban gan dalaas, vienkaarshaak buutu, ja to dariitu pashas skolas. Ja taa buutu kaada papildus komisija, tad tas ievilksies un buus daargi.
!!!: K?ds ir j?su ieteikums un pied?v?jums atrisin?t probl?mas ar b?rnu d?rziem Latvij? - garas rindas utt?
Mees no IM budzjeta esam saakushi maksaat naudas, ko liidz shim maksaaja Pashvaldiibas. Ir plaanots arii paariet no 36 uz 30 darba h nedeeljaa, jo darbs ir gruuts.
Zeze: Apbr?noju J?su ener?iju pirms k?uv?t par ministri? Dom?ju, ka paveikt tik daudz var tikai retais. K?d?? nol?m?t k??t par ministru, non?kot z?k?šanas krustugun?s, nevis turpin?j?t darbu aprind?s, kur J?s ciena?
Motivaacija bija taada - visa mana dziive ir sasitiita ar izgliitiibu, lielaakoties straadaajot ar studentiem. Paarlieciiba, ka es gribu labu un zinu kaa sakaartot shos jautaajumus, man lika sho izveeleeties. Bet, ka tik gruuti buus, nebiju iedomaajusies.
docente: J?s paz?st k? ?oti cien?jamu cilv?ku akad?miskaj? aprind?s, ilggad?gu Augst?k?s izgl?t?bas padomes vad?t?ju. Vai k?dreiz dz?v?, ja t?da iesp?ja par?d?tos J?s piekristu kandid?t Ministru prezidenta vai Eiropas Savien?bas izgl?t?bas komis?ra amatam?
Šobriid visa mana uzmaniiba ir veltiita izgliitiibas jautaajumiem Latvijaa un par citaam iespeejaam nedomaaju
«Apollo» politiskajā videočatā — Ivars Godmanis (LPP/LC) [64]
