Izklaide

Dīvainā doma par globālu sazvērestības teoriju un milzīgu apmēru novērošanas sistēmu, ar kuras palīdzību iespējams sekot ikviena ASV pilsoņa solim, radās neviena cita kā ar dažādām nākotnes vīzijām apsēstā režisora Stīvena Spīlberga prātā, kurš to savulaik aizguva no pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sazvērestības teorijām. Saskaņā ar tām FIB spēj noklausīties cilvēku sarunas caur jebkura mobilā telefona mikrofonu, neatkarīgi no tā, vai tā īpašnieks ir veicis zvanu vai nē. Vienīgais veids, kā netapt noklausītam, ir izņemt ierīces bateriju.

Spīlbergam gan pašam nepietika laika ķēpāties ar šo ideju un jaunās filmas scenāriju, jo režisors nolēma augšāmcelt veco labo Indianu Džonsu. Pats paliekot filmas izpildproducenta lomā, filmas ideju viņš laipni atdeva pagājušā gada hīta «Disturbia» režisoram D.Dž. Karuso, kurš Spīlberga iestrādes attīstīja tālāk, FIB novērošanas sistēmā iekļaujot teju ikvienu cilvēkam zināmo elektronisko ierīci sākot ar bārdas dzenamo un beidzot ar kafijas automātu un elektrisko zobu suku. Karuso versijā mūsu ierastie ikdienā izmantotie priekšmeti, nonākuši ļaunu spēku rokās, kādu dienu var pārvērsties visniknākajos ienaidniekos un pat slepkavās. Tiesa gan, aiz viņiem stāvošo spēku nodomi var nemaz nebūt tik ļauni...

Ļauno spēku mērķis nav neviens cits kā pats ASV prezidents, kurš kādā neveiklā operācijā atklāj savu asisnkāro dabu, un pēc kura asinīm izsalkusi kāda ļoti laipna sievietes balss, gluži kā viena no tām, kas parasti mūs vada dažādu lielu uzņēmumu automātisko atbildētāju labirintos un patīkamā tonī informē par nākamajām autobusu pieturām.Viņa arī izvēlas divas «izmēģinājuma žurciņas», kuras filmā atveido Šia Labēfs un Mišele Monagana.

Ideja kā tāda nepavisam nav zemē metama un liekas saistoša līdz brīdim, kad sākas vērienīgas «medības» - ar drebelīgām rokas kamerām filmētie kadri saņudzinās kopā ar kritienu un sprādzienu mudžekļiem, iemetot skatītāju īstā ellē, kur vairs jau nav svarīgi «kurš kuru», tādēļ, ka to noteikt gluži vienkārši nav iespējams. Šis nesakarīgais vizuālais rosols ļoti attāli vairs atgādina filmu, jo to nav iespējams uztvert pat pie MTV videoklipu stilistikas pieradušam skatītājam. Visu vēl dīvaināku padara savādnieka FIB aģenta tēls Billija Boba Torntona ironiskā izpildījumā, kas dažbrīd liek domāt, ka filma iecerēta kā komēdija par pakaļdzīšanās tēmu.

«Ērgļa acs» varētu patikt visiem, kam sirdij tuvas mistiskas sazvērestības teorijas uz vienkāršā ikdienas cilvēka dzīves fona. Diemžēl pati filmas ideja šoreiz šķiet saistošāka par tās izpildījumu un galveno varoņu personībām, tāpēc Labēfa centieni izlausties A listes supervaroņu statusā drīzāk uzskatāmi par neveiksmīgiem. Ja papūlēsieties, varbūt jums arī izdosies izvairīties no uzmācīgās domas, ka pārdesmit specefektos sadauzītās automašīnas noteikti varēja izmantot daudz labākiem nolūkiem... Teiciens par labiem nodomiem bruģēto ceļu uz Elli, šķiet, attiecināms kā uz filmas galveno ļaundari, tā režisoru.