|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Vērtējums (524 balsis):
Elegy
ASV, 2008
Režisors: Isabel Coixet
Lomās: Penelope Krusa, Bens Kingslijs, Patrīcija Klarksone, Deniss Hopers, Debora Harija
Cienījams universitātes profesors iesaistās kaislīgās attiecībās ar studenti, kuras skaistums viņu valdzina un liek zaudēt galvu. Viņš – vientuļš pleibojs, kurš seksuālo piedzīvojumu dzīts pametis sievu un bērnus. Viņa – katoliskas kubiešu imigrantu ģimenes vienīgā atvase.
Šķietami nesavienojamo cilvēku vidū rodas ugunīga tuvība, kas ietekmē un izmaina abu personības, jo pamazām seksuālais sakars pārtop par neizdzēšamu mīlasstāstu. Erotikas piesātinātā filma izzina skaistuma spēku, kas spēj padarīt aklu, atklāt un izmainīt cilvēku.
Ņujorkā notiekošo drāmu veidojusi spāņu izcelsmes režisore Izabela Koikseta, galvenās lomas atveido Penelope Krusa un Bens Kingslijs. Filmas „Elēģija” pamatā ir Pulicera balvas laureāta Filipa Rota stāsts „The Dying Animal”.
Filma „Elēģija”, kas pirmizrādi piedzīvoja Berlīnes kinofestivālā, iekļauta kino foruma „Arsenāls” šā gada programmā!
No kinoforuma «Arsenāls» aizķērusies par laimi un prieku daudziem skatītājiem, kinoteātrī «Coca- Cola Plaza» sākot ar šonedēļu skatāma spāņu izcelsmes režisores Izabellas Koiksetas melodrāma «Elēģija». Kaut arī ekrāna telpā joprojām dominē liels pieprasījums pēc jaunības un gludām, svaigām sejām, pasaules kino kontekstā sāk iezīmēties aizvien izteiktāka tendence uz ekrāna pievērsties ne tikai pusaudžu problēmām un vairs necensties skatītājiem iepotēt ilūziju, ka tādi sportiski puiši kā Indiana Džonss arī 100 gadu vecumā varēs mest kūleņus. Šķiet, kino ilgu laiku bija piemirsis, ka arī cilvēka mūžam ieslīgstot rudens pusē, ir gana problēmu, ko risināt.
Kinoforuma «Arsenāls» ietvaros «Elēģija» bija tikai viena no kino lentēm, kurā vismaz viena varoņa dzīve jau krietni pāri pusmūža strīpai. Pēc Pulicera balvas ieguvēja Filipa Rota romāna «Mirstošais dzīvnieks» veidotā «Elēģija» šoreiz pēta kaisli un iekāri, kas, gadiem ejot cilvēku nepamet, gluži otrādi, iegūst divkāršu spēku un uzklūp ar vēl neprognozējamākām sekām.
Melodrāmas centrā ir Bena Kingslija atveidotais profesors, kura dzīvesgudrība, cienījamais vecums un akadēmiskie grādi nav šķērslis kaislībai, greizsirdībai, puiciskām bailēm un nepārdomātiem soļiem. Viņa fiziskajam briedumam nav nekāda sakara ar emocionālo briedumu, kas arī ir režisores pieteiktā «problēma», kas viņasprāt diemžēl raksturīga daudziem vīriešiem. Tomēr Koikseta necenšas izdarīt spriedumus un nosodīt, tā vietā visā krāšnumā atklājot cilvēku, iesprostotu savu vājību gūstā. Viņas galvenie trumpji ir lieliski aktieri - sākot ar galveno un beidzot ar otrā plāna lomu atveidotājiem.
Kingslijs, kura «firmas zīme» vienmēr bijis caururbjošs skatiens, vislabākos ekrāna «dialogus» ar savu ekrāna partneri Penelopi Krusu arī šoreiz «izrunās» ar skatieniem, kurus uzķert izdodas režisores ilgstošam sadarbības partnerim operatoram Žanam Klodam Lerjē.
Filma pārsteidz ar tiešumu un patiesumu, atklājot visas iespējamās paranojas un stresa lēkmes, kas pavada ikvienas kaislīgas attiecības. Abiem aktieriem kameras priekšā izdodas palikt maksimāli godīgiem un patiesiem kā vienam pret otru, tā arī skatītājiem. Un kaut arī Penelope Krusa savus aktrises karjeras augstumus sasniegusi cita sava tautieša - spāņu režisora Pedro Almodovara rokās (par lomu kino lentē «Atgriezties» viņa pat tika pie pelnītas «Oskara» nominācijas), Krusai izdodas kopā ar Benu Kingsliju uzburt jūtu ķīmiju, kurai skatītājs gadus nejūt.
Lielā mērā filmas panākumi balstīti arī prasmīgā romāna adaptācijā - pie tā strādājis Nikolass Meijers, kurš rakstījis scenāriju citai Filipa Rota romāna ekranizācijai «Human Stain», kur pie dažādām paaudzēm piederošajam aktieru duetam Entonijam Hopkinsam un Nikolai Kidmenai ticamu jūtu eksploziju uz ekrāna uzburt atšķirībā no Krusas un Kingslija tomēr neizdevās. Izabellai Koiksetai savukārt visu šo «kuģi» izdodas stūrēt sievišķīgā virzienā. Par savu aizraušanos ar tēmu režisore teikusi, lūk, ko: «Domāju, ka vienīgā iespēja kā izdzīvot šajā pasaulē, ir mēģināt saprast vīriešus, jo viņi taču vienmēr ir mums blakus. Nav tā, ka es tiešām gribētu viņus saprats, man vienkārši nav izvēles. Man viņi šķiet daudz iepriekšparedzamāki nekā sievietes, kuras ir krietni noslēpumainākas.»
Izcili aktierdarbi, godīgs scenārijs un talantīga režija ir kombinācija, kas filmu padara par neaizmirstamu kino piedzīvojumu.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
