|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Vērtējums (807 balsis):
Mamma Mia!
Mūzikls
ASV, 2008
Režisors: Filida Lloida ()hyllida Lloyd
Lomās: Merila Strīpa, Pīrss Brosnans, Kolins Fērts, Stellans Skārsgārds, Kristīne Baranski
Donna (Merila Strīpa), kurai pieder neliela viesnīciņa kādā no Grieķijas salām, gatavojas izdot pie vīra savu apburošo meitu Sofiju, kuru uzaudzinājusi viena pati. Uz Sofijas kāzām Donna uzaicinājusi savas labākās draudzenes – praktisko un lietišķo Rouziju (Džūlija Voltersa) un bagāto un vairākas reizes šķīrušos Taņu (Kristīne Baranski) – abas nāk no Donnas kādreizējās grupas “Donna and the Dynamos”. Arī Sofija, paslepus no mātes, uzaicinājusi trīs noslēpumainus kāzu viesus.
Cerot uzzināt patiesību par to, kas ir viņas īstais tēvs, Sofija uzaicinājusi uz kāzām trīs senus Donnas draugus (par kuriem viņa uzzinājusi no mātes jaunības dienās rakstītās dienasgrāmatas), kuri šajā Vidusjūras salā pēdējo reizi ciemojušies pirms 20 gadiem. 24 neprātīgās, haosa un humora pilnās stundās šajā salā dzims jauna mīlestība un uzplauks sen aizmirstas romantiskās jūtas.
Balstoties ABBA’s populārajās dziesmās «Dancing Queen», «S.O.S.» «Money, Money, Money» un «Take a Chance on Me,» un šo dziesmu tekstos, «Mamma Mia!» ir notikums par godu mammām un meitām, veciem draugiem, draudzībai un mīlestībai!
Nevarētu teikt, ka kādreiz būtu īpaši aizdomājusies par leģendārās zviedru popgrupas ABBA fenomenu, kas tālajos septiņdesmitajos uzpeldēja šodien daudzu tik ļoti nīstajā Eirovīzijas konkursā, lai vēlāk pakļautu un iekarotu visu pasauli. Ar ko gan tā spējusi atkausēt pat rūdītu mūzikas skeptiķu sirdis, un kādēļ visi neskaitāmie pakaļdarinātāju bari vēlāk cietuši neveiksmes uz tiem pašiem Eirovīzijas skatuves «dēļiem»? Iespējams, tādēļ, ka šī mūzika virmo no tīra dzīvotprieka – sirsnīga, naiva, vaļsirdīga dzīvotprieka, kas spraucas laukā pat skumjākajās ABBA dziesmas.
Šī mūzika ir kā enerģijas un prieka spridzeklis. Un tieši tāda ir arī tikko uz ekrāniem iznākusī skatuves režisores Filidas Lloidas filma «Mamma Mia», kura veidota pēc 1999. gadā uzvestā mūzikla, kas pateicoties ABBA lipīgajām dziesmām un vienkāršajam mīlas stāstam, izpelnījās skatītāju mīlestību visā pasaulē.
Atmetot vienkāršo, mazliet banālo sižetisko līniju, kas ritinās viegli un raiti kā jau mūziklos pieklājas, «Mamma Mia» muzikālo vērtību jaunā līmenī paceļ spožais aktieransamblis. Te satiekas Holivudas mūzikli un Bolivudas vienkāršie, naivie mīlas stāsti, kam svaru piešķir absolūti ģeniālās ekrāna hameleones Merilas Strīpas, vīrišķā šarma iemiesojuma Pīrsa Brosnana, britu inteliģences simbola Kolina Fērta un dzīvnieciskā, maskulīnā spēka nesēja zviedra Stellana Skārskārda neatvairāmā harizma. Viņi ir šīs filmas spēks un veiksme, kamēr jauniņā Amanda Seifrīda šai četrotnei piešķir līdzsvaru ar savu dabisko koķetīgo tīnismu un nenosvērtību.
Šī neapšaubāmi ir meiteņu filma. Pati Merila Strīpa intervijās atzīst, ka «Mamma Mia» ir «veltījums mūsu meitām» (kurš gan cits, ja ne viņa, kas savu karjeru vienmēr spējusi sabalansēt tā, lai pirmajā vietā vienmēr paliktu ģimene, spētu šos vārdus izrunāt patiesāk?)
Šī ir meiteņu filma, jo tas ir stāsts par mīlestību, seksu, par visu to jūtu mudžekli, kas pavada sievieti no dzimšanas līdz pat pēdējam elpas vilcienam. Taču Filidas Lloidas veikumu tik pievilcīgu atšķirībā no kāda citu «zaķu gabala» «Sekss un lielpilsēta» padara vienkāršība, nepretenciozitāte, naivums un tiešums. Bez dārgiem un grezniem tērpiem, bez žēlošanās par nekrietnajiem vīriešiem un neķītrām piezīmēm.
Izvēloties galvenajai lomai Merilu Strīpu, režisorei izdevies izglābt filmu no kritiena banalitātes purvā. Jādomā, ka nevienam nav šaubu par šīs aktrises unikalitāti. Nebūtu pārspīlēts, ja teiktu, ka viņa ir viena no dižākajām ekrāna karalienēm ne tikai šodienas kino kontekstā, bet visā kino vēsturē kopumā. Strīpa ir nepārspējama kā komēdijas, tā drāmas lauciņā. Turklāt atrodoties vienā, viņa sev vienmēr nes līdzi kripatu no otrā.Tādēļ, ka dzīve nekad nav vienkrāsaina. Tāpēc viņas atveidotie tēli ir patiesi, viņas atveidotās dramatiskās sievietes nenoslīkst pašas savos traģisma purvos, bet komiskie tēli vienmēr ir nedaudz skumji.
Viņas atveidotā Dona, kas citas aktrises izpildījumā, iespējams, pārvērstos par vecu dumju pāraugušu pusmūža tīni, Strīpas «rokās» kļūst par nobriedušu sievieti, kas dzīvi bauda vienkārši un spontāni kā Grieķis Zorba – ar visiem tās priekiem un bēdām. Jā, varbūt tādēļ arī par mūzikla fonu izvēlēta Grieķija – šķiet neviens uz pasaules nespēj tvert katru dzīves mirkli tā, kā to spēj grieķi. Un Strīpas Dona ir šī vienkāršā, apbrīnojamā dzīvesprieka iemiesojums. Komplektā ar ABBA dzirkstošo mūziku, «Mamma Mia» kļūst par pozitīvisma enerģijas spridzekli, kas liks jums aizmirst par bankas kredītiem un pasaules kariem. Perfekts eskeipisma kino, kas pilnībā attaisno savu bēgšanu no realitātes, parādot, ka dzīvot var arī tā – vienkāršāk un vieglāk.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
